Gotiskais Ziemassvētku eņģelis” (Izdevums latviešu valodā) (Latvian Edition)

GOTISKAIS ZIEMASSVĒTKU

EŅĢELIS

.

(Bērni no Kritušo noveles)

ar

Anna Erishkigal

.

Izdevums latviešu valodā

Copyright 2013, 2017

Visas tiesības aizsargātas

Kopsavilkums

eFestival '’Pasaules labākās neatkarīgās e-grāmatas balvas'’ uzvarētāja - 2014. Gada labākā novele.

Spoki no vecām atmiņām nekad nav tālu prom...

.

Kesiju Baruču Ziemassvētku vakarā pameta puisis, viņa cerēja, ka viņas sāpes beigsies, kad viņa triecās ar savu mašīnu senajā dižskābarža kokā. Bet, kad viņas priekšā parādījās skaists eņģelis ar melniem spārniem un teica: '’Šī tev nav smirdīga paranormāla romance, bērns,'’ viņa saprata, ka nāve nav atrisinājusi visas viņas problēmas. Vai Džeremiels varēs viņai palīdzēt atbrīvoties no pagātnes spokiem un rast mieru?

.

Šis modernais, paranormālais stāsts par sargeņģeļu mītiem apvieno "Ziemassvētku dziesma" (A Christmas Carol) ar "Tā ir brīnišķīga dzīve" (It's a Wonderful Life) un "Trīspadsmit iemesli, kāpēc" (Thirteen Reasons Why) lai dotu cilvēkiem cerību, ka viņi var satvert pagātni savās rokās un pārvarēt to.

.

'’Ļoti maz grāmatu spēj mani novest līdz asarām, bet šī to panāca, turklāt viskrāšņākajā veidā. Šeit ir vēstījums, stāstīts ar humora devu un eleganci. Brīnišķīgi!'’ —Lasītāja atsauksme

.

'’Viņa lika man just līdzi. Un viņa lika man raudāt. Un es esmu ļoti pateicīga par beigām.'’ —Lasītāja atsauksme

.

'’Grāmata, kas lika man justies tā, kā neviena cita grāmata!'’ —Lasītāja atsauksme

.

'’Jau atkal Anna pārveido vārdus tīrā zeltā. Šīs mūsdienu Ziemassvētku dziesmas gotiskās pieskaņas iekļaušana ir pārsteidzoša...'’ —Lasītāja atsauksme

.

'’Ja es varētu, es dotu šim stāstam bezgalīgi daudz zvaigžņu! Šī grāmata/stāsts lika man just skudriņas skrienam pār muguru.'’ —Lasītāja atsauksme

Satura rādītājs

Kopsavilkums

Satura rādītājs

Jesajas 9:2

Pirmā nodaļa

Otrā nodaļa

Trešā nodaļa

Ceturtā nodaļa

Piektā nodaļa

Sestā nodaļa

Septītā nodaļa

Astotā nodaļa

Devītā nodaļa

Desmitā nodaļa

Vienpadsmitā nodaļa

Divpadsmitā nodaļa

Trīspadsmitā nodaļa

Īstais erceņģelis Jeremiels

Lūdzu, īsu brīdi jūsu laika...

Pievienojieties manai lasītāju grupai

Priekšskatījums: Pulksteņmeistars: novelete

Par autori

Par tulkotāju

Citas grāmatas

Autortiesības

Jesajas 9:2

Cilvēki, kas gāja tumsībā

redzējuši lielisku gaismu:

tie, kas dzīvo nāves ēnas zemē,

uz tiem gaisma spīdēja.

Pirmā nodaļa

'’Mamm, mani gaida klients! Man jāiet.'’

Kasandra Baruča ielika pirkstu otrā ausī, lai varētu sadzirdēt savu māti īdam cauri sliktajiem telefona sakariem.

Bet ir taču Ziemassvētku vakars! viņas māte sacīja neskaidrā balsī cauri mazajam skaļrunim. Tev vajadzētu būt ar savu ģimeni nevis ar kaut kādu puiku, kurš pret tevi izturas kā pret pēdējo mēslu.

Kesija attālināja savu iPhone prom no savas auss un skatījās uz to ar riebuma pilnu skatienu. Vēl nebija vakariņu laiks, bet jau izklausījās, ka viņas māte bija piekļuvusi klāt Jack Daniels viskija pudelei. Cilvēku rinda, kas gaidīja kafiju, bija jau pagarinājusies līdz deviņiem cilvēkiem. Katrs no viņiem skatījās nikni uz viņu par to, ka viņa pļāpāja pa telefonu nevis pieņēma pasūtījumus.

‘'Mamm! Mamm! Klausies! Kesija ar rokām žestikulēja Ezram, savam kolēģim, baristam, šajā mēslu bedres kafejnīcā. '’Tiešām. Es tevis dēļ pazaudēšu savu darbu, ja vēlreiz piezvanīsi man, kad strādāju.'’

Tu izvēlies to puiku savas mātes vietā? viņas māte pinkšķēja. Pēc visa, ko esmu tevis labā upurējusi, kad tavs tēvs mūs pameta?

Viņas mātes balss robotiski atkārtoja atkal un atkal to pašu, mēģinot izraisīt viņā vainas sajūtu, tikai šodien tā bija daudz skaļāka, jo viņas māte tikko bija saņēmusi zvanu no viņas tēva.

Kesija uzlika roku virsū uztvērējam un centās izveidot acu kontaktu ar nākamo pircēju, garu, īgna paskata vīrieti, kurš bija uzvilcis pelēku, svītrainu uzvalku un uzlicis sarkanu tauriņu. Svītrainā uzvalka īpašnieks neskatījās uz viņu, bet gan savā pulkstenī, viņa pirkstiem kustoties līdzi sekunžu rādītājam.

Es tūlīt jums pievērsīšos, ser.

Es jau gaidu šeit rindā 11 minūtes, vīrietis neizveidoja acu kontaktu, un visas tās 11 minūtes jūs runājāt pa telefonu.

Man ļoti žēl, ser. Kesija piespieda telefonu pret savu priekšautu, lai šis cilvēks nedzirdētu viņas mātes histēriju. Tā ir sava veida ģimenes ārkārtas situācija.

Vai kādam nepieciešams, lai jūs izsaucat ātro palīdzību? Vīrietis noliecās uz priekšu un kratīja pirkstu viņas sejā.

N-nē, ser. Kesija skatījās lejā uz saviem Doc Martins zābakiem. Tikai … mans tēvs…

Un ko jūs, jaunkundz, tādu izdarījāt, lai liktu savai mātei tā vilties? Viņš norādīja uz viņas telefonu, kur viņas mātes spalgā, īdošā, vainu uzdzenošā balss skanēja cauri Kesijas apģērba barjerai.

Kesija palūkojās sava kolēģa Ezras virzienā ar bezpalīdzīgu skatienu. Vienu metru un deviņdesmit centimetru garais vīrietis ar tādu figūru, kas liktu pat spageti pavedienam izskatīties resnam, Ezra jauca maģisku sojas latte ar vienu roku, lejot pienu pilnīgi citam klientam ar otru. Viņš veltīja viņai līdzjūtības pilnu smaidu, taču Ezra nevarēja nekādi viņai palīdzēt, jo abas viņa rokas bija pilnībā aizņemtas.

Viņas telefons iečerkstējās, kad viņa piespieda tālruņa skaļruni saviem tauku spilventiņiem, kas slējās pāri viņas '’Lip Service'’ zīmola pieguļošo džinsu viduklim.

Pēc visa, ko es tevis labā esmu darījusi, un šis ir tas, kā tu man atmaksā? viņas māte ķērca. Vienu dienu tu atnāksi mājās un atradīsi mani mirušu no salauztas sirds!

Kesija saviebās, cenzdamās izlemt, vai iemest iPhone smūtiju blenderī, vai tomēr mierināt māti, cerībā, ka tas samazinās iespēju viņai nonākt vēl vienā pļēgurošanas maratonā. Viņas mātes dusmīgais balss tembrs pieauga tik skaļš, ka visi deviņi cilvēki rindā skatījās viens uz otru ar neveiklām sejas izteiksmēm, jo bija spiesti klausīties šādu privātu sarunu. Cilvēks rindas beigās bezcerībā noplātīja rokas uz augšu un devās prom.

Es vēlos runāt ar jūsu vadītāju, svītrainajā uzvalkā tērptais vīrietis ielūkojās savā pulkstenī. Tagad ir pagājušas divpadsmit minūtes un trīsdesmit sekundes.

Kesija pacēla savu telefonu atpakaļ pie auss.

Mamm! viņa atcirta. Es nevaru par to tagad runāt! Es tevi redzēšu rīt pēcpusdienā. Viņa beidza sarunu un pārslēdza tālruni uz klusuma režīmu. To darot, viņa palūkojās ātri, lai redzētu, vai nav palaidusi garām kādu ziņu. Tādu nebija. Mauricio vēl joprojām nebija atbildējis uz viņas zvaniem.

Viņa iesvieda savu iPhone kabatā un uz sejas uzmocīja laipnu grimasi, kas bija vistuvākais, ko viņa varēja panākt smaida vietā. Viņas vēsi pelēkās acis bija akcentētas ar biezu, melnu acu zīmuli, kuru viņa izmantoja, lai iegūtu sev to populāro, lielo anime acu izskatu.

Tieši pirms viņa gribēja doties brīvdienās, viņas vadītāja bija sniegusi viņai 'lekciju' par viņas attieksmi, ja viņa vēlējās saglabāt šo darbu. Nekādu armijas zābaku ar desmit centimetru platformu. Nekādu saplēstu džinsu ar uzzīmētiem galvaskausiem. Nenāc uz darbu, tērpta no galvas līdz kājām melnā krāsā. Ne vairāk kā divi auskari ausī, un neko caurdurtu degunā, izņemot vienu mazu bumbiņu. Noslēp tos tetovējumus. Piķa melni mati nav problēma, bet tiem ir jābūt sasietiem kārtīgā zirgastē, un absolūti vairs nekādu mākslīgo krāsu, piemēram, neona zilu vai fuksiju. Drīkst valkāt tikai parastus T-kreklus, bez nekādiem Gotu grupu logotipiem, piemēram, "Alien Sex Friend". Jēziņ! Un tas viss darbam, par kuru man maksāja minimālo algu?

Es atvainojos, ser, Kesija izlikās jauka pret svītraino vīrieti. Ko es varu jums piedāvāt?

'Tavā pakaļā,' viņa nodomāja pie sevis.

Es teicu, ka vēlos runāt ar jūsu vadītāju, viņš sita ar pirkstiem pret pulksteni, "un es neiešu prom, kamēr nebūšu to izdarījis. Tagad tās ir trīspadsmit minūtes un astoņas sekundes.'’

Viņas šodien nav šeit, sacīja Kesija. Mums nav pietiekami daudz darbinieku, jo daži no mūsu darbiniekiem aizgāja Ziemassvētku brīvdienās.

Precīzāk gan, vadītāja mūs pameta vienus visu nedēļu, un tad divi cilvēki šorīt izdomāja aiziet no darba. Maitas…

"Kad -Es- biju jūsu vecumā, svītrainais vīrietis kratīja pirkstu viņas sejā, mēs lepojāmies, ka nevienam klientam nebija jāgaida vairāk par trim minūtēm no tā brīža, kad viņi ienāca iekšā pa durvīm, līdz brīdim, kad tika pasniegta viņiem kafija. Trīs minūtes! Nevis trīspadsmit! Un mums noteikti nebija atļauts runāt pa telefonu!'’

Kesija pretojās vēlmei vaicāt, vai viņš gāja arī piecus kilometrus pāri kalnam, caur sniega vētru, lai nokļūtu līdz skolai, un uzsāka acu