Mobilitātes Ietekme Uz Pakalpojuma Kvalitāti Sensoru Tīklos

rgas tehnisk universitte
Elektronikas un telekomunikciju fakultte

telekomunikciju institts
Mobilittes ietekme uz pakalpojuma kvalitti sensoru
tklos
angu valod Impact of Mobility on QoS in Sensor Networks
Maistra darbs
Autors:
Olga Dmitrienko
Telekomunikciju studiju programmas
maistrante
ma. apl. nr. 021REB094
Zintniskais vadtjs:
prof. Gunrs Lauks, Dr.Sc.Ing.
Rga, 2012
Veltts
Anatolijai un Sergejam
2. pielikums. Maistra darba novrtjuma lapa.
Maistra darba novrtjuma lapa
Maistra darba autora apliecinjums
Apliecinu, ka esmu darba autors, esmu sniedzis visas atsauces uz in darb izmantotajiem
materiliem un is darbs atbilst Nolikuma par maistra darbu Telekomunikciju studiju
programm prasbm.
Students ________________ / /
Datums:
Zintnisk vadtja sldziens
Maistra darbs formli atbilst Nolikuma par maistra darbu Telekomunikciju studiju programm
prasbm un atauju to aizstvt komisijas sd.
Konsultants ___________________________ / /
Datums:
Zintniskais vadtjs ___________________________ / /
Datums:
Studiju programmas direktora sldziens par atbilstbu Nolikuma par maistra darbu
Telekomunikciju studiju programm prasbm
Iesniegtais maistra darbs formli atbilst Nolikuma par maistra darbu telekomunikciju studiju
programm prasbm un atauju to aizstvt komisijas sd.
Studiju programmas direktors___________________ /Prof. . Ivanovs/
Datums:
Recenzenta sldziens
Maistra darbu vrtju ar atzmi _____________________.
Recenzents __________________ / /
Datums:
Gala prbaudjumu komisijas sldziens
Aizstvts gala prbaudjumu komisijas sd 20 .g. _____ jnij un novrtts ar
atzmi_______(______________).
Gala prbaudjumu komisijas prieksdtjs_______________ / /
Datums:
STUDIJU NOSLGUMA DARBA AUTORA APLIECINJUMS
Es, Dmiticek Olga, alieciu, ka elektiski ORTUS sistema auguieladeta studiju
sleguma daba "Mbilitates ietekme uz akaljuma kvalitati sesu tkls" teksts i
idetisks aa fmata iesieta u iesiegta daba tekstam. Alieciu, ka studiju dabs i
sagatavts atstavgi, taja av ie|auts citu esu itelektuala auma tiesbu akaums
vai lagiatisms - citas esas adas dabbas ezultatu (izteiksmes ldzek|u, viedk|u,
ideju) talaka auaa sava vada. Izmattie citu autu dabi u datu avti i adti
atsauces. Iesiegta daba teksts e kuma, e a da|am ekad av ekada veida iesiegts
kadai citai sleguma dabu veteaas kmisijai.
____.____.20____.
datums
/__________________ /
studeja aaksts
Anotcija
Maistra darba ptjuma mris ir izptt mobilittes ietekmi uz bitu kdu intensitti
(BER) bezvadu sensoru tklos (WSN), un uzlabot WSN marrut izvli ar SP-BER bal-
stto marruta izvles shmu. Darba pirm daa ir veltta WSN infrastruktras un tk-
l notiekoo procesu izptei. Tiek sniegta galveno WSN processu matemtisk analze,
nodroinot iespju aprint BER savienojuma posm, BER daudzposma marrut, in-
terferences lmeni WSN tkl, k ar daudzposma marruta garumu izmaas atkarb no
izmantot rezervanas (RB) vai bez-rezervanas (NRBS) komutcijas risinjuma. Aprak-
sttie matemtiskie aprini var bt pielietoti jebkurai no ekspromta tkla topoloijas
analzei. Nosldzot o dau ar ekspromta tkla marrutanas protokolu izpti, noslgum
aprakstot jauno SP-BER balstto marruta izvles algoritmu.
Maistra darba pdj noda tiek veikta WSN simulcija izmantojot AODV un DSR pro-
tokolus NS-2 vid saldzinot ts efektivitti mobilittes apstkos ar sekojoiem parame-
triem paketes piegdes sadale, paketes vidjo aizkavi tkl un caurlaidspju. Nodaa sniedz
ieskatu mobilos WSN tklos, k ar apskata ar mobilitti saistts problmas un to risinju-
mus.
Maistra darbs ir izstrdts saska ar Rgas Tehnisks Universittes (RTU) Maistra
darbu izstrdes prasbm un nekd veid nav pretrun ar autortiesbm. Maistra darb
ir iekauts 32 attls, 5 tabulas, 25 viendojumi un 41 atsauces uz izmantots literatras
avotiem. Maistra darba kopjais apjoms, iekaujot 3 pielikumus, sastda 77 lapas puses.
4
Annotation
The purpose of this research is to identify an impact of mobility on the Quality of Services
(QoS) in the Wireless Sensor Networks (WSN).
The rst part of the project involves an evaluation of the WSN infrastructure and the
processes in it, through reviewing the already existing studies in this area. At the end of
the rst part the model which gives a mathematical analysis of the main WSN processes
and allows to calculate BERlink and BERroute , interference in the channel, also routes
the length depending on the RB or NRBS switching techniques is being explained. The
calculations obtained in this part can be applied to any Ad Hoc network.In the second part
the overview of the WSN switching protocols is being made and the new SP-BERbased
algorith is being proposed in order to improve the switching in the WSN system.
The nal part involves the simulation of the WSN with the AODV and DSR switching pro-
tocol in NS-2 and compares its performance with following metrices PDF, average network
delay, network throughput. The above-mentioned approach will allow to get the better
overview of the WSN and have the insight view into the problems related to node mobility.
This master thesis is aligned with formal demands of Rigas Technical University (RTU)
for the Master Thesis and does not violate any copyrights. The thesis contains 32 gures,
5 tables, 25 equations and 41 sources of information. The total volume of the thesis is 77
page, including 3 appendices.
5
Sasinjumu saraksts
Ad Hoc - Ad hoc - Ekspromta tkls
AODV - Ad Hoc On-Demand Distance Vector Routing - Ekspromta tkla pc pieprasjuma
distances vektora protokols
AWGN - Additive white Gaussian Noise - Aditvs baltais Gausa troksnis
BER - Bit Error Rate - Bitu kdu intensitte
BPSK - Binary Phase Shift Keying - Binr fzes manipulcija
broadcast acroextra - Apraide
CBR - Constant Bit Rate - Konstants bitu trums
CCDF - Complementary Cumulative Distribution Function - Absolti neprtraukts
sadaljums
CSMA/CA - Carrier sense, Multiple access/Collision avoidance - Nesja juanas un
sadursmju nepieauanas daudzpiekuve
DSDV - Destination-Sequenced Distance-Vector - Galamra secg distances vektora
protokols
DSR - Dynamic Source Routing - Dinamiska avota marrutana
DSSS - Direct Sequence Spread Spectrum - Ties secbas spektra paplainana
FHSS - Frequency-Hopping Spread Spectrum - Frekvences lkana
GUID - Globally Unique Identier - Visprji unikls identikators
IHWN - Intergrated Heterogenus Wireless Network - Integrts heterognu bezvadu tkls
iid - Independent and identically distributed - Neatkargi un viendabgi izkliedti
INI - Inter Node Interference - Mezglu savstarpjie traucjumi
LAN - Local Area Network - Loklais tkls
LR-WPAN - Low-Rate Wireless Personal Area Networks - Zemo-trumu bezvadu per-
sonl apgabala tkls
LSRP - Link State Routing Protocol - Posma stvoka marrutanas protokols
MAC - Medium Access Control - Vides piekuves vadbas protokols
MAN - Metropolitan Area Network - Pilsttkls
MANET - Mobile Ad Hoc Network - Mobilais ekspromta tkls
MPR - Multi Point Relay - Vairkstvoku relejs
multicast - Multiraide
NRBS - Nonreservation-based switching - Bez-rezervanas komutcija
6
Sasinjumu saraksts
NS-2 - Network Simulator 2
OFDM - Orthogonal Frequency Division Multiplexing - Ortogonl frekvendales multi-
pleksana
OLSR - Optimized link state routing protocol - Optimizts posma stvoka marrutanas
protokols
OMM - Obstacle Mobility Model - ru mobilittes modelis
ONRBS - Opportunistic Nonereservation-based switching - Oportnistiska bez rezervanas
komutcija
OSI - Open Systems Interconnection - Atvrto sistmu starpsavienojums
PER - Packer Error Rate - Pakeu kdu intensitte
PDF - Packet Delivery Fraction - Paketes piegdes sadale
RBS - Reservation-based switching - Rezervanas komutcija
RESGO - Reserve-and-Go MAC - Rezerv un strd MAC protokols
RREP - Route Reply - Marruta atbildes pakete
RERR - Route Request ERROR - Marruta pieprasjuma ERROR pakete
RREQ - Route Request - Marruta pieprasjuma pakete
RDMM - Random Direction Mobility model - Gadjuma virzienu mobilittes modelis
RWM - Random Walk Mobility model - Gadjuma ieanas mobilittes modelis
RWMM - Random Waypoint Mobility model - Gadjuma marrutpunktu mobilittes
modelis
SNR - Signal to Noise Ratio - Signla un troka attiecba
SIR - Signal to Interference Ratio - Signla un interferences attiecba
TC - Topology Constrol Packet - Topoloijas uzraudzbas ziojums
unicast - Uniraide
UWB - Ultra Wide Band - Ultraplatjosla
VANET - Vehicular Ad-Hoc Network - Transportldzeku sensoru tkls
QoS - Quality of Service - Servisa kvalitte
Wi-Fi - Wireless Fidelity - Bezvadu precizitte tkls
WLAN - Wireless Local Area Network - Bezvadu loklais tkls
WMN - Wireless Mesh Network - Bezvadu retkls
WPAN - Wireless Personal Area Network - Bezvadu personl apgabala tkls
WSN - Wireless Sensor Network - Bezvadu sensoru tkls
7
Saturs
Maistra darba novrtjuma lapa . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 2
Studiju noslguma darba autora apliecinjums . . . . . . . . . . . . . . . . . 3
Anotcija . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 4
Annotation . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 5
Sasinjumu saraksts . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 6
Saturs . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 8
Attlu saraksts . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 10
1. Ievads . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 13
1.1. Literatras apskats . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 14
1.2. Tmas aktualittes pamatojums . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 15
1.3. Ptma tkla parametri . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 16
1.4. Darba prskats . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 17
2. Bezvadu Ad Hoc tkli . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 18
2.1. WSN un MANET saldzinjums . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 19
2.2. WSN un WMN saldzinjums . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 21
2.3. Bezvadu interfeiss . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 21
2.3.1. IEEE 802.11 . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 22
2.3.2. IEEE 802.15 . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 23
3. Ad Hoc tkla teortiskie aspekti . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 25
3.1. Komunikcijas modei . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 25
3.2. Tkla modei . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 25
3.2.1. Statiskais ekspromta tkls . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 25
3.2.2. Mobilais Ad Hoc tkls ar viena-posma marrutu . . . . . . . . . . . 26
3.2.3. Mobilais Ad Hoc tkls ar daudzposmu marrutu . . . . . . . . . . . 27
3.3. Daudzposma marruta garums . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 28
3.4. BER lmenis daudzposmu marrut . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 29
8
SATURS
3.5. Atkrtots prraides modelis . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 31
3.6. Maksimlais mezglu trums . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 32
3.7. Komutcijas modei . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 33
3.7.1. Rezervanas komutcija . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 33
3.7.2. Bez rezervanas komutcija . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 34
4. Mobilittes Modei . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 36
4.1. Mobilittes modeu raksturlielumi . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 36
4.1.1. Atkarba starp tkla laukumu un mezglu trumu . . . . . . . . . . . 37
4.1.2. Savienojuma ilgums . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 37
4.1.3. Mezglu blvums . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 37
4.1.4. Mezglu izkliede . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 38
4.2. Gadjuma marrutpunktu mobilittes modelis . . . . . . . . . . . . . . . . 38
4.3. Mobilittes modea ietekme uz BER . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 38
4.3.1. Scenrijs ar RWMM un NRBS . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 38
4.3.2. Scenrijs ar RWMM un RBS . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 39
4.4. Gadjuma virzienu mobilittes modelis . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 41
4.5. ru mobilittes modelis . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 41
5. Marrutanas protokoli . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 43
5.1. Marrutanas protokolu klasikcija . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 43
5.2. DSR protokols . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 45
5.3. AODV protokols . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 46
5.4. OLSR protokols . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 48
5.5. Marruta izvles algoritma optimizcija . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 50
6. Praktisk daa . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 53
6.1. Raiduztvrju parametri . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 53
6.1.1. Radiouztvrja slieksnis . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 54
6.2. MATLAB . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 54
6.2.1. Datu prraides trums un mezglu kustbas trums . . . . . . . . . 54
6.2.2. Blvuma ietekme . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 55
6.3. NS-2 simulcijas . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 56
6.3.1. Datorsimulcijas parametri . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 56
6.3.2. Veiktspjas analzes parametri . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 57
6.4. Rezulttu analz . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 59
6.4.1. Paketes piegdes sadale un vidj aizkava tkl . . . . . . . . . . . 59
6.4.2. Caurlaidspja . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 60
6.4.3. AODV protokola veiktspju atkarba no pauzes laika . . . . . . . . 61
7. Secinjumi . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 62
9
SATURS
Notcija . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 64
Literatras saraksts . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 65
Pielikumi . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 68
Pielikums A. . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 68
Pielikums B. . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 71
Pielikums C. . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 73
10
Attlu saraksts
1.1. ICT lietotju statistika laik period 2006 - 2011 [37] . . . . . . . . . . . . 13
2.1. Bezvadu sensoru tkls . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 19
2.2. Ekspromta tkls . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 19
2.3. Bezvadu retkls [23] . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 21
2.4. IEEE 802 bezvadu tehnoloijas . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 22
2.5. IEEE 802.15.4/Zigbee [29] . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 24
3.1. S
2
virsmas Voronoi diagramma uz sfras [13] . . . . . . . . . . . . . . . . . 26
3.2. Mobilo mezglu novietoana tkl . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 28
3.3. Rezervanas komutcijas modelis [20]. . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 33
3.4. Rindas veidoans MANET ar rezervanas komutciju, [20] . . . . . . . . 34
3.5. Bez rezervanas komutcijas modelis [20] . . . . . . . . . . . . . . . . . . 34
3.6. Bez rezervanas komutcijas tandmrinda [20] . . . . . . . . . . . . . . . 35
4.1. Gadjuma marrutpunktu mobilittes modelis (RWMM) . . . . . . . . . . 37
4.2. Gadjuma virzienu mobilittes modelis (RDMM) . . . . . . . . . . . . . . 37
4.3. Mezgla kustbas trajektorija ar RWMM pie NRBS [33] . . . . . . . . . . . 39
4.4. Marruta izmaias prraides laik ar RBS [33] . . . . . . . . . . . . . . . . 40
4.5. Mobilo mezglu kustba laukum ar riem [15] . . . . . . . . . . . . . . 41
4.6. OMM ar iepriek noteiktiem kustbas marrutiem [15] . . . . . . . . . . . . 41
5.1. Ad Hoc marrutanas protokolu klasikcija [14] . . . . . . . . . . . . . . 43
5.2. Marruta atklana tkl ar a) Distances vektora protokolu un b) Posma
stvoka protokolu . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 44
5.3. DSR protokola Route discovery . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 45
5.4. AODV protokola datu prraide tkl . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 47
5.5. Datu prraide tkl ar OLSR protokolu . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 49
5.6. Dadu algoritmu BER lmenis izveltaj marrut . . . . . . . . . . . . . 51
5.7. Dadu algoritmu posmu skaits izvltaj marrut . . . . . . . . . . . . . 51
6.1. Mezglu kustba . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 54
6.2. Pakeu skaits atkarba no datu prraides trumiem . . . . . . . . . . . . . 55
6.3. BER daudzposmu marrut beigs atkarba no mezglu telpiska blvuma tkl 55
11
ATTLU SARAKSTS
6.4. Paketes piegdes sadales atkarba no maksiml truma . . . . . . . . . . 59
6.5. Vidj aizkave tkl atkarb no maksiml truma . . . . . . . . . . . . . 59
6.6. Tkla vidja caurlaidspja atkarba no maksiml truma . . . . . . . . . . 60
6.7. Vidja aizkav tkl atkarba no pauzes garuma . . . . . . . . . . . . . . . 61
12
1 Ievads
ICT 2011. gada ICT Facts Figure statistisko datu apkopojums liecina, ka iedzvotju
skaits ar platjoslas piekuvi Internetam (ar pieslgumu) ir pieaudzis par 45% kop 2006.
gada un 2011 gad sasniedza 5.9 miljardus mobilo Interneta lietotju (sk. att. 1.1., [37]).
Rietumeiropas un Ziemeamerikas reionos mobil interneta lietotju skaits sasniedza 87%
no iedzvotju skaita. Tas nozm, ka 8 cilvkiem no 10 bija pieejama mobil ierce, kas spja
nodroint bezvadu Interneta piekuvi. To var izskaidrot sekojoi: Pirmkrt, ierces cenas
samazinans aptuveni no 2005.g. ldz 2006 g.; Otrkrt mobil Interneta pieslgumu cenas
samazinana ap 2007. gadu; un Trekrt liels lietojumprogrammu piedvjuma klsts kas
izmanto Interneta piekuvi. Mazas komunikciju ierces kuva par neatemamu sastvdau
daudzu lietotju dzvs, un lietotju vid strauji izplatjs tdas ierces k - PDA, mobilie
telefoni, multimediju atskaotji, spu konsoles un citas ierces.
1.1. att. ICT lietotju statistika laik period 2006 - 2011 [37]
Ekspromta tklu plaais pielietojuma spektrs veicina gan o tklu ievieanas pieaugoo
intensitti, gan ar nodroina inovatvo tehnoloisko risinjumu pieaugumu. To, savukrt
pastiprina aizvien pieaugoais lietojumprogrammu klsts kuram sensoru tkli ir paredzti,
skot ar maza mroga statiskiem tkliem un ldz liela mroga augsti mobiliem tkliem.
Pdj laik ekspromta tkli guva plau interesi, un daudzi ptnieki saskata aiz vien pieau-
gou potencilu ekspromt tipa tklu attstb. To pareizj attstbas stadija ir vl tlu no
tkliem ar infrastruktru. Un pankt Ad Hoc tkl tru, stabilu un uzticamu datu prraidi
ir grts un ilgs process. Tau, neraugoties uz to - jau odien ar ekspromta tklu paldzbu
13
Nodaa 1: Ievads
tiek izveidoti tkli, kas ir paredzti kdam vienam noteiktam mrim, piemram - tie tiek
uzstdti tds viets, kur infrastruktras izveide nav iespjama [28]. Nkotn, kad mobi-
lo ekspromta tklu pielietoana bs iespjama atbilstoi to pilnvrtgam potencilam, tiks
nodrointi tdi pakalpojuma veidi kas pieprasa stabilu savienojumu ar augstu Servisa
kvalitte (QoS), k e-komercijas lietojumprogrammm, rellaika video konferences, mobila
rea skaitoanu (mobile grid computing), transportldzeku sensora tkls (VANET) un
daudzi citi.
Servisa kvalitte (QoS) prasbas ir izstrdtas informcijas ieganai par lietotja
rcb esoajiem tehniskajiem resursiem, piemram, datu apstrdes jaudas resursiem, datu
uzglabanas resursiem un ldzgi. du prasbu izstrdes nepiecieambu pamato ar plao
iekrtu daudzveidbu un nepiecieambu nodroint to savstarpju saderbu un sadarbbu.
K rezultt ir izstrdti dadu lmeu QoS parametri un to izmantoanas kritriji. ie
kritriji var tikt tendti uz jaudas parametru uzraudzbu, attlu rezolcijas sinhronizci-
jas patnbm, dadu platformu saderbu, jeb pielagot citu parametru pieldzinanai kas
btiski ietekm gan prstmo datu apjomu, gan, ldz ar to, ar kopjo QoS lmeni. dar-
ba mris ir noteikt nepiecieamo BER lmeni kvalitatvai datu prraidei bezvadu sensor
tklos (WSN). Izmantojot diskrto notiku datorsimulciju un balstoties uz eksperimenta
rezulttiem noteikt mobilittes ietekmi uz QoS. emot vr laika ierobeojumu atvltu
darba izstrdanai, ptanas apgabals tiks ierobeots sekojoi: a) tiks apskatti plai
pielietojamo mobilittes modeu un komutcijas protokolu aspekti, b) tiks izvrtta datu
prraides truma un maksimlo starpmezglu prvietoans trumu
max
ietekme uz BER
un c) apskatta dadu protokolu veiktspja mobilittes apstkos. Lai sasniegtu uzstd-
to mri un skaitlisk vied izteiktu mobilittes ietekmi uz servisa kvalitti (QoS), ai
darb tiks veikts analtisks apskats par mobilajiem sensoru tkliem un vlk darba gait
tiks izstrdta datorsimulcija Network Simulator 2 (NS-2) vid. Lai sasniegtu mri ir
nepiecieams:
1) Izptt mobilittes ietekmi bezvadu sensoru tklos (WSN) un to ietekmi uz bitu kdu
intensitti (BER).
2) Izptt mobilittes ietekmi uz marruta garuma daudzposmu marrut.
3) Balstoties uz eksperimentli iegtajiem rezulttiem (NS-2 simulcijas) izvrtt analtis-
ki iegtos datus.
1.1. Literatras apskats
Pdj laik bezvadu sensoru tkli (WSN) piesaista lielu pasaules ptnieku interesi un
tiek uzskatti par potencilu risinjumu visuresoai piekuvei Internet tklam [23, 32]. o
vziju stenoana galvenokrt ir atkarga no iespjas nodroint atbilstou QoS lmeni sen-
soru tklos un tkla mezglu mobilitti. Nkams paaudzes ekspromta tkla (Ad Hoc) mezgli
bs mobili, piemram, novietoti transportldzekl [24]. Izveidot un uzturt daudzposmu
savienojumu ir sarets uzdevums nemitgi mainoas topoloijas apstkos: daudzposmu
marrut katra mezgla pozcija nemitgi mains laik un telp. Tas rada nepiecieambu
14
Nodaa 1: Ievads
prraudzt visu mezglu novietoanu ar pc marruta izveidoanas, lai gadjum, ja viens
vai vairki megli tiek izslgti no aprites, tad vl joprojm btu iespjams uzturt savieno-
jumu starp gala punktiem [17, 21, 30]. R. Rao sav darb [27] raksta, ka iepriek projektts
mobilittes modelis atstj btisku ietekmi uz eksperimenta rezulttiem.
2000. gad P. Gupta un P.R. Kumar piedvja un pamatoja transportanas kapac-
ittes koncepciju [13]. Koncepcija em vr tkl prraidto informcijas daudzumu un
attlumu kd informcija tiek prraidta. ie parametri paldz noteikt maksimli il-
gtspjgu datu plsmu daudzposmu ekspromta bezvadu tkl. Tas nozm, ka teortiski
mobilitte var paaugstint tkla datu prraides kapacitti (k aprakstjis M.Grossglauser
un D.Tse [12]), bet praks ekspromta tkla (Ad Hoc) tkla veiktspja samazins mobilittes
d [25]. M.J.Neely un E.Modiano, lai sniegtu labku priekstatu par mobilittes ietekmi
ptmais tkls tiks apskatts sadalts ns, sk.[19]. Tkls ir vienbas kvadrts
1
kur izvietoti
mobilie mezgli. ai gadjum tkls ir sadalts ns, kas ir viendas pc izmra un neprk-
ljas sav starp, mezgli var izveidot savienojumu ja atrodas vien un taj pa n. Lai
izvairtos no savstarpjiem mezglu traucjumiem (k mezglu savstarpjie traucjumi (INI))
tiek izmantotas etras dadas frekvences (sk. att.1, [19]). is modelis balstts uz kompro-
misu starp tkla kapacitti un pakeu aizkavi rind. S.Toumpis sav darb pta maksimlo
prraides trumu un prraides aizkaves augjo robeu mobilajos mezglos sensora tkl,
emot vr signla rimanas efektu [35].
Jaunu pamienu ierosinja G.Ferrari un O.K.Tongus [34]. Viu ierosintais pamiens
atirs no [19] aprakstt un atirs ar to, ka statiski mezgli novietoti rea etrstros.
Darb tika izvrtta tkla veiktspjas izmaiu atkarba no zisk sla pabm, k ar
analizts vides piekuves vadbas (MAC) protokols. Kombinjot rezervanas komutcijas
(RBS) metodi [11] k ar apskatot bez-rezervanas (NRBS) metodi [39]. Vlk savos darbos
G.Ferrari un O.K.Tongus pta mezglu mobilittes ietekmi uz BER lmeni izmantojot to
pau mezglu izvietojumu [34].
Prsvar zintniski raksti, kas ir publicti par tmu Mobilie ekspromta tkli, savu
ptjumu eksperimentlaj da izmanto IEEE 802.11 protokolu. IEEE 802.11 protokol
datu prraidei tiek izmantots Wi-Fi vai Bluetooth interfeiss. Nesen tika izveidots jauns
iterfeisa standarts - IEEE 802.15.4/ZigBee, kas vl nav tik populrs k IEEE 802.11.
1.2. Tmas aktualittes pamatojums
K jau iepriek apskatts, tad ekspromta tklu pielietojums ikdien kst aizvien plak
izplatts un ieem aizvien btiskku lomu ikdienas vajadzbu nodroinan. K vienu no
da mra sasnieganas risinjumiem var uzskatt vienu no jaunkajiem izstrdtajiem
un IEEE apstiprintajiem standartiem - 802.15.4/ZigBee. is protokols ir izstrdts ar
mri uzlabot un nodroint sensoru un kontroles pielietojambas iespjas mobilajos tklos.
Standarts paredz dada veida tkla paatjaunoans iespjas. Tas, savukrt, nodroina
1
kvadrts Dekarta koordintu sistm ar koordintm (0, 0), (1, 0), (0, 1), un (1, 1)
15
Nodaa 1: Ievads
efektvkus tklu savstarpjs saslganas risinjumus ar samazintu enerijas jaudu, kas
savukrt palielina mobilo iekrtu mobilitti un pagarina to darbbas laiku.
Zintniskajos instittos vis pasaul aiz vien lielka uzmanba tiek pievrsta dzves
kvalittes uzlaboanai, kas savukrt rada nepiecieambu organizti grupt un savstarpji
savienot plau klstu ekspromta tklu. K piemru var mint Oslo inovciju centra izstrdes
stadij esoo veselbas aprpes komplekso risinjumu - Dignio [2]. Dignio projekts paredz
raoan ieviest kompleksu iekrtu, kuras uzdevums ir nodroint savienojumu ar plau
klstu mobilo iekrtu risinjumiem, k WLAN, WPAN, ZigBee, NFC un daudzi citi. -
di risinjumi ne tikai btiski veicina mobil interneta piekuves iespjas, tau vienlaicgi
nodroina augsto tehnoloiju un risinjumu ievieanu ikdienas dzv, nodroinot lietotjiem
ne tikai divpusju savienojumu ar uzraudzbas centrli, tau ar savienojumu ar vairumu
ikdien lietojamo bezvadu iekrtu. du risinjumu izstrde ir komplicts darbs un prasa
lielus resursu ieguldjumus zintniskaj darb.
Lai attiecgajos risinjumos nodrointu augsta lmea iekrtu komunikciju kvalitti
ir btiski izvrtt nepiecieambu nodroint lietotjam vienu no btiskkajm prasbm -
mobilitti. Kas savukrt rada palielintas prasbas QoS nodroinanai jo pieaugot lietotju
mobilittei tkl var pardties stohastiski raksturlielumi kas var btiski ietekmt QoS.
Tdjdi maistra darba tmas aktualitti var skaidrot ar nepiecieambu nodroint
lietotjiem mobilittes iespjas neatkargi no to prasbm.
1.3. Ptma tkla parametri
Mobilais sensoru tkls tiek pieemts ar sekojoiem parametriem:
1. Datu prraidei tiek izmantota f
c
= 915 [MHz] frekvence.
2. Tklam ir kvadrta forma ar laukumu S = 1500 300 un 500 300, [m
2
]. Tkla
laukums ir konstants un nemaings simulcijas laik.
3. Tkla laukum S viendabgi izkliedti N mobilie mezgli. Relaj dzv tas vartu
izpausties k fakulttes vai lidostas ka ar laukumu S, kur prvietojas cilvki ar
portatviem datoriem vai/un mobiliem telefoniem. Cilvki prvietojas k neaizejot
rpus t laukuma, taj pa laik cilvku blvums k ir maings
s
=
N
S
. Mezglu
skaits ir konstants lielums un N = 51 mezgls.
4. Katra mezgla prraides jauda ir konstants lielums P
t
= 1 [mW] un t miniml
uztveres jauda P
i
min
= 94 [dBm] ar konstants lielums.
5. Traka eneranai tiek izmantots konstants bitu trums (CBR) ar paketes garumu
L = 512 [b/pck] un datu prstanas trums R
b
= 2 [Mbit/s]. CBR tiek izvlts, lai
izslgtu varbtbu, k traka varicija var ietiekmt eksperementu rezulttus, ldz ar
to labkais variants ir izvlties konstants traks.
6. Starpmezglu interference. No viendojuma (3.23.) izriet - lai samazintu starpmezglu
interferences lmeni ir nepiecieams lai L/R
b
btu pc iespjas mazs lielums (sk. [9]).
Tiek uzskatts, ka avota rao informciju paketes. Katrs mezgls izveido paketes kon-
stant garum pc Puassona sadaljuma ar = 4 [pck/s].
16
Nodaa 1: Ievads
7. Kanla modulcija ir binr fzes manipulcija (BPSK).
8. Marruta izveidoanas stadija netiek apskatta un netiek emta vra simulcijas
rezulttu analz. K mints 5. noda marruta izveidoana ir viens no svargiem un
saretiem procesiem sensoru tkl [23]. Lai sasniegtu darba uzstdto mri (datu
apmaias procesa ptana) tkls tiks ptts pc skotnja marrutu izveidoanas
procesa.
9. Izmantots gadjuma marrutpunktu mobilittes modelis (RWMM).
10. Starpmezgls ziojumu neprraida tlk kamr nav samis visu ziojumu.
11. Tiek pieemts, ka komunikciju kanls ir idels: kaimi-mezgls uz r
link
distances ir
nekavjoties pieejams.
12. Enerijas patri netiks emts vr darba gait.
1.4. Darba prskats
is darbs ir organizts pc sekojoa principa: Noda 2. apskatti ekspromta tklu vei-
di. Noda 3. ir apkopoti Ad hoc tklu teortiskie aspekti, k tkla formas matemtiskie
interpretcijas veidi, BER aprinanas veidi, mezglu trums un komutcijas veidi: Bez-
rezervanas (NRBS) un rezervanas-bztas (RBS). Noda 4. ir apskatti trs visplak
pielietojamie mobilittes modei mobilo Ad hoc tklu simulcijas: Gadjuma marrutpunktu
mobilittes modelis (RWMM),Gadjuma virzienu mobilittes modelis (RDMM) un ru
mobilittes modelis (OMM). K ar RWMM modelim ir aprakstta daudzposmu marruta
garuma izmaia mobilittes ietekm. Noda 5. ir sniegts neliels ekspromta tklu marrutanas
protokolu apskats tdiem protokoliem k: Ekspromta tkla pc pieprasjuma distances vek-
tora protokols (AODV), Dinamiska avota marrutana (DSR) un Optimizts posma st-
voka marrutanas protokols (OLSR), k ar piedvts jauns marrutanas algoritms
SP-BER. Dai no iem protokoliem ir vlk izmantoti NS-2 simulciju scenrijos. Noda
6. aprakstti NS-2 simulcijas scenriji un to rezultti. Nobeiguma noda 7. ir izklstti
secinjumi.
17
2 Bezvadu Ad Hoc tkli
Bezvadu tklus var sadalt divs pamatgrups, tkli ar ieprieknoteiktu infrastruktru
un ekspromta tkli. Tklu ar ieprieknoteikto infrastruktru klasiskais piemrs ir mobilo
sakaru tkls un bezvadu loklais tkls (WLAN). Mobilo sakaru tkla operators izvieto bzes
stacijas t, lai nodrointu bezvadu savienojumu noteikt diapazon. Katrai no tkla bzes
stacijm ir ksts trgaitas savienojums ar pamattklu. Datu prraide bezvadu vid notiek
vien posm starp mobilo mezglu un tuvko bzes staciju. Bezvadu ekspromta tkls (Ad
Hoc) ir decentralizts bezvadu tkls [23]. du nosaukumu ekspromta tkls (Ad Hoc) ir
ieguvis jo tam nav iepriek noteikta infrastruktra, no latu valodas Ad Hoc tulkojams
k im nolkam. Ekspromta tkls pilnb izsldz vadu savienojumu no tkla infrastruk-
tras. Ekspromta tkli pielietojami viets kur tkla uzbve ir apgrtinta vai neiespjama.
Dotaj brd sensoru tkli tiek plai pielietoti militrs opercijs un ptnieciskos projektos
kuriem tkls nepiecieams grti pieejamos rajonos (piemram: kalnos, meos, okena dziu-
mos, u.c.). K ar, ekspromta tklus pielieto iektelps, piemram, konferencs savienojot
vienot tkl vairkus klpjdatorus. Ekspromt tkl katrs tkl esoais elements (turpmk
tekst mezgls) tiek uzskatts par potencilo prraides posmu. Mezgli apvienoti tklos lai
nepiecieambas gadjum nodrointu datu prraidi. Mezgli varbt datu avots, samjs
vai ar tie var darboties k retransljos mezgls. Ekspromta tkl mezgli var bt statiski,
mobili vai abi vienreiz. Ad Hoc tklus var iedalt sekojoos veidos:
1) Bezvadu sensoru tkls (WSN) sastv no teritorili izkliedtiem autonomiem sen-
soriem kuri novro ziskas vai apkrtjas vides izmaias, piemram, temperatras
izmaias, vibrcijas, gaisa spiedienu vai piesrojuma lmeni. Tkl esoie mezgli
izveido savienojumu lai prraidtu iegtos datus uz attlintu ptniecisko centru (att.
2.1.). WSN tkla topoloija vari no parastas zvaigznes topoloijas ldz daudzposmu
bezvadu retklam (WMN) ar tkstoiem mezglu.
2) Mobilais ekspromta tkls (MANET) vai Mobilais Ad Hoc tkls, ir pakongurjos
decentralizts tkls, kas sastv no mobilm iercm savienotm savstarpji ar bez-
vadu saitm. Mobilaj ekspromte tkl (MANET) katr ierce spj brvi pravietoties
jebkur virzien un nemitgi maint savienojumu partnerus.
3) Integrts heterognu bezvadu tkls (IHWN) apvieno vienot tkl: satelttklu, GSM/3G,
WiMAX, WPAN, MANET un LAN; aprakstts IEEE 802.21 standart.
18
Nodaa 2: Bezvadu Ad Hoc tkli
2.1. att. Bezvadu sensoru tkls 2.2. att. Ekspromta tkls
2.1. WSN un MANET saldzinjums
Biei vien ir grti noteikt preczu robeu starp MANET un WSN tkliem, jo abm
topoloijm ir kopgas iezmes un atirbas ir novrojamas tikai nianss. Tau s nianses
izpauas k oti svargi parametri marrutanas protokolu dizain.
Ldzbas
MANET tkla raksturpabas ir sekojoas: relatvi liels mezglu skaits, topoloija ne-
mitgi un tri mains (dinamisk topoloija) un marrutanas protokola pamatuzdevums
ir nodroint efektvu datu prraidi dinamiskos topoloijas apstkos. Savukrt, WSN rak-
sturo: oti mazas ierces ar rkrtgi ierobeotiem resursiem, koncentrta mezglu izvietoana,
un marrutanas protokola centrlais aspekts ir dati un energoresursu patri. WSN un
MANET ir ldzgi sekojoos aspektos:
Ad Hoc rems. Nav nepiecieambas iepriek dent izmantojamo infrastruktru vai bzes
staciju (BS). Mezgli savstarpji sazins caur vairkm bezvadu saitm. Katrs tkla mezgls spj
bt ar avots, galamris vai retranslt paketes.
Resursu ierobeojumi. Abu tklu mezgliem ir ierobeoti raidtja jaudas resursi. Parasti MANET
ierces ir prnsjamas ierces ar zemu raidtju kapacitti, piemram, klpjdatori, mobilie tele-
foni, PDA utt. Sensoriem pieejamie jaudas resursi ir vl zemki.
Enerijas avotu ierobeojumi. Abiem visu mezglu darbba tiek nodrointa ar mazjaudas aku-
mulatoriem vai baterijm. Viens no svargkjiem sistmas kritrijam ir enerijas patria samazi-
nana. Lai ievrojami uzlabot sistmas veiktspju ir nepiecieami algoritmi, kas prrauga eneri-
jas patriu.
Bezvadu komunikcija. MANET un WSN ir izveidoti uz bezvadu komunikcijas kanla bzm.
Atirbas
No pirm skatiena var rasties iespaids, ka WMN un MANET ir oti ldzgi, tau starp abiem
tkla veidiem ir btiskas atirbas.
Mezglu identicana. MANET tkl mezgliem vienmr ir visprji unikls identikators
(GUID), piemram, MAC adrese vai IP adrese. Tas ir pamat adresanas princips visiem MANET
marrutanas protokoliem. WSN tkl GUID tiek pielietots pc nepiecieambas (ar AODV vai
OLSR protokoliem) un iespjm.
Resursi. Abiem - MANET un WSN tkliem ir ierobeoti resursi, bet kritiskais lmenis katram
19
ir savs. MANET mezglu resursi ir daudzkrt augstki nek WSN. MANET tkls prsvar sastv
no prnsjamm iercm, kuru procesora kapacitte sasniedz simtus MHz; iebvts atmias
tilpums ir no daiem megabaitiem ldz gigabaitiem, to var palielint ar atmias kartm; akumu-
latoru kapacitte nodroina ierces vairku stundu darbbu. Savukrt, WSN sastv no iercm ar
rkrtgi ierobeotiem resursiem. Piemram, Berkeley MICA2 sensors ir aprkots ar 8-bitu AT-
megall128 procesoru, iebvtu 128K RAM, 4K EEPROM un 512K atmias karti [26].
Komunikcijas paradigma. MANET tkl visi mezgli ir vienranga (peer-to-peer). Nevien-
am mezglam nav priorittes un datu prraidi var inicit ikviens tkla mezgls. Apraide (broad-
cast) izmantota tikai marruta izveidoanas proces (handshake apmaiai), savukrt ziojumu
prstanai izmanto GUIDS adresi un ziojumi adresti vienam noteiktam galamrim. WSN tk-
la galveno lomu aizem satekne (sink), t ir vieng vrteja (gateway) starp tklu un galalietotju
(att. 2.1.). Satekne vienmr inici datu prraidi tkl. Mezglu savstarpja komunikcija ir reta
pardba bezvadu sensoru tkl. Savukrt, apraide un multiraide (multicast) ir oti biei sastopa-
ma WSN tklos, to ietekmi vienmr jem vr.
Blvums. Mezglu blvums tiek dents k vidjais kaimi-mezglu skaits uz vienu mezglu tkl
[1]. Izmantojot disku grafu komunikcijas modeli (Unit Disk Communication Model) to aprin
pc formulas [23]
=
(Nr
2
link
)
A
, (2.1)
kur N ir kopjais sensoru skaits tkl, A ir tkla laukums un r
link
ir mezgla radio prraides
diapazons. MANET tklos mezgli ir reti izkliedti tkla laukum, turpretim WSN mezglu izvi-
etojums ir biezs. Dadu blvumu d tiek izmantoti dadi pamieni robustuma novranai.
Piemram, MANET protokol datu posms nodroina lkumu prraidi un savienojuma izturba
ir oti svarga. Marrutanas protokolu dizain pievr lielu uzmanbu savienojuma izveidoanai
un t ilgstoai pastvanai. WSN tklos datu prraide notiek bez apliecinjumu (acknowledg-
ment) mehnisma pielietoanas, jo vienaposm (one-hop) savienojums var bt oti nedros. No
iepriek mint var secint, ka prraides kanla noturba ir oti svargs aspekts [40].
Bezvadu multiraides priekrocba. WSN tkla mezgls multiraides rem spj vienlaicgi raidt
datus r
link
diapazon esoajiem kaimiiem. Ldz mezgliem, kas atrodas rpus diapazona, zio-
jums nonks k troksnis. Savukrt, MANET tkl prraide notiek uz vienu noteiktu adresi.
Dizaina kritriji. MANET tklu galvenie izveidoanas un vrtans kritriji ir servisa kvalitte
(QoS) un kanla caurlaidspja. Enerijas patri tiek atvirzts otraj pln, jo ierces akumu-
lators var tikt nekavjoties uzldts vai aizvietots. WSN tkls sastv no liela neaprpta ieru
skaita, kur akumulatora aizvietoana vai uzldana ir sarets proces. Ldz ar to marrutanas
galvenais mris ir pazemint enerijas patriu lai pagarintu tkla darbbas laiku.
Protokolu dizains. MANET tkla protokoli tiek izveidoti pc slu koncepcijas, kas savukrt
ir iemantota no vadu tkliem. Turpret, WSN tkls ir izveidots uz iegults sistmas (embedded
system) bzes un ai gadjum visi-vien (all-in-one) dizains ir piemrotks.
20
2.2. WSN un WMN saldzinjums
Bezvadu retkls (WMN) sastv no mezgliem kas caur bezvadu savienojumu retransl citu
mezglu paketes (sk. att. 2.3., ar punktto lniju apzmts bezvadu savienojums).
2.3. att. Bezvadu retkls [23]
WMN tklu pamatuzdevums ir retranslt paketes ldz retkla globl tmeka vrtejm
(att. 2.3. Internet gateway). Parasti retkla mezglam ir raksturgi sekojoi parametri: mezgli
stacionri, vai ar tiem piemt minimla mobilitte; mezgli ir izvietoti uz mju jumtiem vai ielas
apgaismojuma stabiem; atsevias vrtejas ar vadu ir savienotas ar pamattklu. Mezgli aprkoti
ar vairkiem interfeisiem: Wi-Fi, Ethernet, Bluetooth un citi.
K pradts att. 2.3. WMN perfekti der pilsttkla (MAN) izveidoanai. WMN spj nodroint
augstku datu prstanas trumu nek mobilo telefonu tkls, ldz ar to var nodroint kvalitatvu
IP balss prraidi (VoIP) un citus multimediju servisus. Pc savas koncepcijas WMN it ldzgs
MANET, tas ir td zi, ka mobils stacijas sav starp komunic izmantojot daudzposmu
prraidi. MANET un WMN ir btiskas atirbas:
Retkla mezgli prsvar ir stacionri un tas ietekm protokolu dizainu, savukrt MANET
mezgli ir mobili.
WMN tkla caurlaidspja ir svargs faktors, jo WMN tkl spj opert simti vai pat tkstoi
mezglu. Ar tkla mrogojamba ir svargs jautjums WMN tkla dizain.
Enerijas patri nav tik svargs, jo pamat retkla mezgli ir tiei savienoti ar elektroen-
erijas tklu. Tas auj izmantot jaudgku aparatru retkla mezgliem.
2.3. Bezvadu interfeiss
Ad hoc tklos ir pielietojamas vides piekuves vadbas (MAC) balsttas bezvadu tehnoloijas,
kas prsvar darbojas ISM frekvenu josl (Industrial Scientic and Medical band). Radio kanli,
21
kas darbojas ISM frekvences josl, saem papildus interferenci no tkl neiesaisttm iercm kas
darbojas ISM, piemram, mikroviu krsnis. aj sada netiks apskatti visi IEEE 802 imenes
standarti, bet tikai tie ar kuriem aprkots vairkums no PDA, portatvajiem datoriem k ar
mobilie telefoni un kurus iespjams izmantot Ad Hoc tklu izveid.
802.11a 802.11b 802.11g 802.11n 802.15.1 802.15.4
Frekvence,[GHz] 5 2.4 2.4 2.4 2.4, 2.4
5 0.868,0.915
Tehnoloijas OFMD DSSS OFMD OFDM FHSS DSSS
Prraid.trums,[Mbit/s] 54 11 54 250 3 20-250
1
Antenas jauda,[mW] 20-40 100 20-50 250 1,2.5 1
Diapazons,[m] 120 140 140 250 10 75
Tips WLAN WPAN
Ener.pateri Tx [mA] 400+ 40 30
standby rema [mA] 20 0.2 3
1
Kbit/s
2.1. tabula. IEEE 802 standartu apkopojums
2.4. att. IEEE 802 bezvadu tehnoloijas
2.3.1. IEEE 802.11
obrd visplak pieejamais bezvadu datu prraides interfeiss ir IEEE 802.11 imenes tehnoloi-
jas, kas prsvar darbojas 2.4 GHz frekvenu diapazon izemot IEEE 802.11a 5 GHz. Wi-Fi datu
prraides segums ir atkargs no ierces antenas jaudas un vides kur signls izplats. Tkla prk-
ljums vari no 50 ldz 100 metriem.
IEEE 802.11a
IEEE 802.11a izmanto ortogonlo frekvendales multipleksanas (OFDM) tehnoloiju un ir
vieng bezvadu radio tehnoloija kura darbojas 5 GHz frekvenu josl. IEEE 802.11a standarta
22
datu prraides trumi varbt [6, 9, 12, 18, 24, 36, 48, 54] Mbit/s. Standart rekomendjamais
datu prraides trums ir 24 Mbit/s, bet IEEE802.11a ieru raotji palielina to ldz 54 Mbit/s
(tas ir atauts standart). 54 Mbit/s ir maksimlais prraides trums, bet relistiskos apstkos
sasniedz 24 Mbit/s. Pc CISCO publictiem datiem prraides jauda ir 40 mW pie [6 - 24] Mbit/s
un 20 mW pie maksimla datu prraides truma 54 Mbit/s [6].
IEEE 802.11b
IEEE 802.11b izmanto ties secbas spektra paplainanas (DSSS) tehnoloiju un darbojas
2.4GHz frekvenu josl. Datu prraides trums ir [1, 2, 5.5, 11] Mbit/s. Datu prraides distance
ir 90 m pie 1 Mbit/s un ap 30 m pie 11 Mbit/s. Ar maksimlo jaudu 100 mW pie visiem prraides
trumiem [6]. No IEEE 802.11 imenes standartiem is standarts ir viss biek pieejams mobilajs
iercs.
IEEE 802.11g
IEEE 802.11g tpat ka IEEE 802.11a izmanto izmanto OFDM, un k IEEE 802.11b darbojas
2.4GHz frekvenu josl. Maksimlais datu prraides trums ir 54 Mbit/s, savukrt relistisks ir
22 Mbit/s. Tapat k IEEE 802.11a standart datu prraides trums var bt [6, 9, 12, 18, 24, 36,
48, 54] Mbit/s un antenas prraides jauda ir 50 mW pie [6 - 24] Mbit/s un 20 mW pie 54 Mbit/s
[6].
2.3.2. IEEE 802.15
IEEE 802.15 standarts nosaka bezvadu personl apgabala tkla (WPAN) standartus. Tas
iekauj informciju par zisk (PHY) un MAC sla specikciju bezvadu savienojumiem izvei-
doanai stacionrm, portatvm un mobilm iercm, kas darbojas PAN apgabal.
IEEE 802.15.1
IEEE 802.15.1 standart aprakstt tehnoloija ir plak pazstama k Bluetooth tehnoloija.
Bluetooth signla modulcijai izmanto frekvences lkanas (FHSS) tehnoloiju, kas ar darbojas
2.4 GHz frekvenu josl. s tehnoloijas datu prraides diapazons ir ierobeots ldz 10 metriem
un datu prraides trums ir 1 Mbit/s. Bluetooth antenas jaudas: Klase 1 ir 100 mW ar raidanas
distanci 100m; Klase 2 ir 2.5 mW ar distanci 10 m; Klase 3 ir 1 mW ar distanci 5 m.
IEEE 802.15.4/ZigBee
IEEE 802.15.4/ZigBee tehnoloija izmanto ties secbas spektra paplainanas (DSSS)
tehnoloiju un darbojas 2.4 GHz, 915 MHz un 868 MHz frekvenu josls. Datu prraides trums
ir 250 Kbit/s pie 2.4 GHz, 40 Kbit/s pie 915 MHz un 20 Kbit/s pie 868 MHz. IEEE 802.15.4 MAC
slnis ir nesja juanas un sadursmju nepieauanas daudzpiekuves (CSMA/CA) metodi, tapt k
IEEE 802.11 imenes standarti. Datu prraides diapazons ir no 10 ldz 75 metriem un antenas jau-
da ir 1 mW. eit svargi atzmt ka ZigBee nav IEEE 802.15.4 standarts. IEEE 802.15.4 standarts
ir zemo-trumu bezvadu personl apgabala tkls (LR-WPAN), savukrt ZigBee ir specikcija
kur PHY un MAC slos izmanto IEEE 802.15.4 standartu.
23
2.5. att. IEEE 802.15.4/Zigbee [29]
24
3 Ad Hoc tkla teortiskie aspekti
3.1. Komunikcijas modei
Tkl notiekoie procesi var bt apskatti k ziklie procesi vai ar k protokolu norises
darbba. Sav grmat Perkins piedv divus Protokolu un zisku komunikcijas modeus [23].
Protokola modelis (Protocol Model) nosaka, ka mezgls i veiksmgi prraida mezglam j, ja kaimi
mezgls X
k
uzskot prraidi neprraus savienojumu starp X
i
un X
j
mezgliem. Matemtiski to var
izteikt sekojoi:
[ X
k
X
j
[ (1 + ) [ X
i
X
j
[, (3.1)
savienojums starp X
i
un X
j
mezgliem. Fiziskais modelis (Physical Model) nosaka, ka mezgls i
veiksmgi prraida mezglam j, ja mezgl j signla un interferences attiecba (SIR) ir
SIR =
P
t
|X
i
X
j
|
N
o
+
k=i
P
k
|X
k
X
j
|
, (3.2)
kur P
t
ir mezgla i prraides jauda, ir prraides trakta zudumu koecients, N
o
ir troka lme-
nis un ir miniml nepiecieama signla un interferences attiecba (SIR) kas ir nepiecieams
veiksmgai datu prraidei. Gadjum kad > 2 un visi mezgli prraida ar viendu P
t
, abu modeu
aprinu rezulttiem ir jbt viendiem [23].
3.2. Tkla modei
3.2.1. Statiskais ekspromta tkls
Sav darb P.Gupta un P.R.Kumar [13] pta statisko bezvadu tklu caurlaidspju. Tkla
modelis ir vienbas sfra kur novietoti n identiski mezgli. Skaitlis n ir nemaings un mezgli
izvietoti nejaui. Visi mezgli raida vien kanl un mezgli savstarpji trauc izraisot interferenci.
No avota ldz galamrim paketes tiek prraidtas pa daudzposmu marrutu, izveidotie marruti ir
taisnas lnijas (iespjamais skais ce). Katrs mezgls var bt ar avots, galamris vai retransljos
mezgls. Izmantojot Voronoi diagrammu ar sfras virsmu S
2
(sk. att. 3.1.), vii pierdja ka eksist
tda Voronoi diagramma kas nodroina:
Katra Voronoi na V
n
iekauj sev disku ar laukumu
100 log n
n
un (n) viends ar diska
rdiusu ar laukumu
100 log n
n
uz S
2
virsmas.
1
1
diska laukums uz S
2
virsmas ir mazk par
2
25
Nodaa 3: Ad Hoc tkla teortiskie aspekti
Katra Voronoi sna ir ietverta disk ar rdiusu 2(n)
3.1. att. S
2
virsmas Voronoi diagramma uz sfras [13]
Prejot uz 2-dimensionlo plakni rdiuss bs e(n) = c
nlog(n), ar konstanti c lielku par 0.

Tkla mezgli ir nejaui izvietoti ldz ar to vism Voronoi nm V
n
ir iregulra forma un katr
no nm ar 1
c
n
varbtbu ir izvietots vismaz viens mezgls, kur c lielums atbilst savienojuma
prasbm [13]. Izveloties mezglu prraides diapazonu 8e(n), tas auj nodroint komunikciju ar
kaimi-mezgliem kas atrodas 8e(n) attlum. Divas nas izraisa savstarpjus traucjumus, ja
viena no nm ir mezgla (2 + )8e(n) attlum no jebkuras mezgla otras nas. ir pozitvs
skaitlis, to pielieto modeljot situciju, kad ir nepiecieamba nepiaut blakus esoiem mezgliem
prraidt vienlaicgi vien kanl.
Izmantojot Protocol un Physical modeus var pierdt, ka statisko bezvadu ekspromta
tklu caurlaidspja vienda ar (
1
n
) gadjuma kad mezgli ir patvagi novietoti tkla laukum.
Un (
1
nlog(n)
) ar nejaui izvietotiem mezgliem. Neemot vr to, kd veid ir izvietoti mezgli,
caurlaidspja samazins pieaugot kopjam n mezglu kaitam.
3.2.2. Mobilais Ad Hoc tkls ar viena-posma marrutu
Grossglauser un Tse [12] pievd izmantot viena-posma datu prraides shmu MANET.
shma izmanto vienkro trakta izplatanas modeli, kur datu avots izvlas sko marrutu (short-
path) un rezerv to. Kaimimezgli tiek izvlti k retransljoi, ja tie ir tiei savienoti ar galamri
(tikai viens posms). Tkla modelis ir normalizts vienbas disks kura laukum izvietoti n mobilie
mezgli. Lai atvieglotu analzi, tiek pieemts, ka informcijas apmaia notiek laika intervlos.
Atraans vieta mezgl i laika period t apzmta ar X
i
(t). X
i
() kas ir stacionrs un ergodisks
process izkliedts uz diska virsmas, kura mezgli kustas pc neatkargi un viendabgi izkliedtas
(iid) trajektorijas. Katr no laika intervliem, plnotjs izlemj kur no mezgliem bs datu avots,
retransljos mezgls vai galamris. Td veid tiek pankts, ka pris avots - galamris ir ne-
maings laika period.
Avotam i ir ziojums uz galamri d(i) laika period t. T k mezgliem i un d(i) savienojums
ilgst vidji
1
n
laik periodu, tad ziojums bs piegdts d(i)
1
n
vai
2
n
marrut ar retransljoo
mezglu. Grossglauser un Tse pieem ka katra pakete var bt prstta ne vairk k vienu reizi.
Saska ar PhysicalModel laika brd t mezgls j var saemt informciju no i ar noteikto
26
trumu B [b/sec] , ja
SIR =
P
t
(t)g
ij
(t)
N
0
+
1
M
k=i
P
k
(t)g
ij
(t)
=
P
t
(t)g
ij
(t)
N
0
+
1
M
I
, (3.3)
kur P
t
(t) ir mezgla i prraides jauda, g
ij
(t) - savienojuma garuma pieaugums no mezgla i ldz
j, M - sistmas apstrdes pieaugums un I kopj interference mezgl j. Savienojuma garuma
pieaugums g
ij
(t) ir no attluma atkarga funkcija [12],
g
ij
(t) =
1
[X
i
(t) X
j
(t)[
=
1
r
ij
(t)
, (3.4)
kur r
ij
(t) ir attlums starp i un j.
No iepriek teikt izriet, ka katrs no mezgliem nosta datus divos etapos. Pirmaj etap
notiek pakeu prraide no avota uz retranslcijas mezglu un otraj no retranslcijas mezgla uz
galamri. Abi posmi notiek paralli, bet 2. etapam ir absolta prioritte visos ieplnotajos avots-
galamris pros. Td, ka mezglu trajektorija ir neatkarga un viendabgi izkliedta un sistma
atrodas stabil stvokl, ilgtermia caurlaidspja starp jebkuriem diviem mezgliem ir vienda
ar varbtbu ka ie divi mezgli tiks izvlti k iespjamie avots-galamris pris. Saska ar
[12] varbtba ir vienda ar (
1
n
). Nejaui izvltais avots-galamris pris var tikt savienots
tiei vai caur vienu retransljoo mezglu. Tdjdi, pakalpojuma lmenis ir
j
= (
1
n
) izmantojot
retranslcijas mezglu vai tieo savienojumu. No t izriet, ka kopj caurlaidspja avots-galamris
prim
T
ir
T
=
n
j=1,j=i
j
=
n
j=1,j=i
(
1
n
) =
n 1
n

n
(1). (3.5)
Ttad shma sasniedz (1) caurlaidspju avots-galamris pr tad, kad n mezglu skaits tiecas
uz bezgalbu. Tomr tda viena lkuma prraide izraisa lielu pakeu aizkavanos un attiecgi ar
n pieaugumu tiecas uz bezgalbu.
3.2.3. Mobilais Ad Hoc tkls ar daudzposmu marrutu
O.Tonguz sav darba [33] piedv jaunu veidu k reprezentt mobil tkla topoloiju. Lai maz-
intu malas efektu, tiek uzskatts ka tkla virsma ir apa forma. is piemums paldz vienkrot
aprinus, jo mezgliem kas izvietoti pie paas tkla robeas ir mazks kaimi-mezglu skaits saldz-
injuma ar prjiem mezgliem. Gadjum, ja tkla virsma ir apaa virsma, tad visiem tkl es-
oajiem mezgliem ir viends kaimiu skaits neatkargi no t, vai tas atrodas uz tkla malas vai
centr. eit ir svargi atzmt ka, d piemuma var rasties neliela atirba ar relo sensoru
tklu.
Lai iegtu ieskatu aj problm, tiek pieemts, ka tkls ir taisnstra reis ar mezgliem
izvietotiem to krustojumos un katram mezglam ir etri tuvkie kaimii (sk. att. 3.2.). Sakar
ar kvadrta reveida struktru attlums ldz tuvkajam kaimiam ir ksts lielums r
link
un
marruts ldz jebkuram mezglam ir viends ar vienda garuma posmu virkni. Konstrujot kvadrta
rei no N mezgliem uz apa virsmas ar laukumu A ir viens un tas pats k N mazie kvadrti
ar laukumu r
2
link
ievietot liel kvadrt ar laukumu A. No k izriet ka Nr
2
link
= A un ldz ar to
27
3.2. att. Mobilo mezglu novietoana tkl
attlums starp diviem tuvkiem kaimiiem var tikt izteikts sekojoi [33]:
r
link
=
A
N
=
1
s
(3.6)
Kur
s
ir mezglu telpiskais blvums. Ttad, kda laika perioda t avotam n
A
ir ziojums uz
galamri n
G
(att. 3.2.). Marruts no n
A
ldz n
G
izmanto 2 retransljous mezglus (r
1
, r
2
) un t
kopjais garums ir 3r
link
. Ldz ar to attlums starp avotu-galamri ir ir
link
, i ir krtas numurs.
K pradts att. 3.2. mezglam n
G
ir 7 kaimi-mezgli kas ar laik brdi t var prraidt uz citiem
mezgliem. Pieemsim, ka divi kaimi-mezgli k
B
un k
C
ar raida. Tad n
G
SINR bs
SINR =
Pt
2
(t)r
link
P
trok
+ P
ini
, (3.7)
kur Pt
2
(t)r
link
ir jauda saemta no mezgla r
2
, P
trok
ir kanla troku jauda un P
ini
ir interferjoa
signla jauda. ai gadjum P
ini
ir signlu summa saemto no k
B
un k
C
. Tad tad iepriekjo
formulu var prrakstt sekojoa veida:
SINR =
P
r
G
P
trok
+ P
ini
=
Pr/P
trok
1 + (P
r
A
+ P
r
B
)/P
trok
. (3.8)
3.3. Daudzposma marruta garums
Viendranga bezvadu sensoru tklos ar avots-galamris priem, gadjuma izvlto posmu
skaits marrut ir gadjuma lielums un ir atirgs katram marrutam. Lai izvrttu tkla veikt-
spju par marruta garumu tiek pieemts viduvjs marruta garums. Tkla virsma ir aplis un avots
ir izvietots tkla centr (k pardts att. 3.2.). Ja galamris ir izvlts nejaui, tad minimlais
posmu skaits ldz galamrim bs intervl no 1 ldz 2i
n
, kur i
n
ir krtas maksiml pakpe. Kas
nozme ka ldz pirms krtas kaimiiem attlums ir viens posms un lai sasniegtu n-tas krtas
kaimius ir jceo 2i
n
posmi. Posmu vidjo skaitu iegst, izrinot posmu skaitu marrut no
28
avota ldz katram iespjamam galamrim un pc tam aprinot vidjo vrtbu. Pieemot, ka
katrs galamris ir vienldzgi iespjams, vidjais posmu skaits marrut ir
n
h
=
1
N 1
4
i
n
i=1
i + 4
i
n
i=1
2i + 8
i
n
i=1
i1
j=1
(i + j)
(3.9)
Kur pirm summa atbilst posmu skaitam lai sasniegtu jebkuru no etriem centrtu mezglpunk-
tiem viss tkla i krts; otra summa atbilst nepiecieamam posmu skaitam, lai sasniegtu jebkuru
no etriem stru mezglpunktiem viss tkla i krts; pdj -tre divkrtg summana atbilst
nepiecieamam posmu skaitam lai sasniegtu parjos mezglpunktus viss tkla i krts. Vienkro-
jot (3.9.) viendojumu iegs
n
h
=
2
N 1
(
2i
3
n
+ 3i
2
n
+ i
n
)
(3.10)
T k i-taj krt ir 8i mezgli, tad gadjum, kad tkla mezglu skaits ir pietiekami liels i
n

N
2
.
Tad (3.10.) formul aizvietojot i
n
ar

N
2
iegs
n
h
=
(2 + N)
N + 3N
2(N 1)
(3.11)
n
h
var bt tikai vesels skaitlis, un (3.11.) rezultts jnoapao uz augu ldz tuvkajam veselam
skaitlim.
Lai izveidotu daudzpusjo priekstatu par ptm tkla marruta garumu ir nepiecieams
aprint n
max
h
. K iepriek jau bija mints, tkla virsma ir apveidga, ttad iespjamais garkais
marruts ir tad ja avots un galamris novietoti uz loka diametrli pretjs pozcijs. d
gadjum visgarkais marruts ir
n
max
h
=
2r
A
r
link
, (3.12)
kur r
A
ir virsmas rdiuss (A = r
2
A
). Aizvietojot r
link
ar (3.6.) izteiksmi iegst ka:
n
max
h
= ,2
N/| (3.13)
kur ,| ir noapaoana ldz lielkajam veselam skaitlim.
Iegtais n
max
ir nepreczs lielums, jo daudzposmu marruts var cilpot/riot ap taisno lniju
novilktu starp avotu un galamri. emot vra faktu ka marrutanas protokols ir intelients
un idel gadjum tiecas uz iespjami sko marrutu, tad n
max
=
N neatkargi no tkla
virsmas formas [8].
3.4. BER lmenis daudzposmu marrut
Daudzposmu marruta katr savienojuma uztvrj-mezgl notiek datu reenercija un prstana
tlk. Pieemsim, ka ieviesus kdas netiek izlabotas un kdas akumuljas vis marruta
garum. Tad marrut i-t posma bitu kdu intensittes (BER) lmenis starp diviem kaimi-
mezgliem (BER
link
) ir atkargs no signla un troka attiecbas (SNR) uztvrj-mezgl (SNR
link
)
29
un radiokanla raksturpabm. Savukrt, BER daudzposmu marruta beigs bs [9]:
BER
route
= 1
n1
i=1
(1 BER
(i)
link
), (3.14)
kur n ir posmu skaits marrut. Lai nodrointu pieemamu BER lmeni, marruta beigas ir ne-
piecieams nodroint pc iespjas zemku BER katr no posmiem, BER
link
1. Tad BER
route
tuvinta vrtba bs:
BER
route

n
i=1
BER
(i)
link
. (3.15)
Gadjum kad tiek pielietota binr fzes manipulcija (BPSK) un radiokanl ir aditvs
baltais Gausa troksnis (AWGN), tad posm BER
link
var izteikt k [9]:
BER
(i)
link
= Q(
2SNR
(i)
link
), (3.16)
kur SNR
link
ir signla un troka attiecba i-t posm beigs un Q(x) =
x
1
2
e
u
2
2
du.
SNR lmenis posm
SNR
link
ir funkcija kas atkarga no signla prraides jaudas, no attluma starp raidtju un
uztvrju, k ar no troku lmea kanl. Ir iespjami divi varianti: 1) prraides signls tiek
ietekmts ar termisko troksni un interferenci; 2) signls tiek ietekmts tikai ar termisko troksni.
Pirmais gadjums ir visiespjamk situcija rel radio kanl. Otrais gadjums ir tad, kad dadi
daudzposmu komunikciju marruti savstarpji netrauc. Tdu efektu iespjams sasniegt izman-
tojot ortogonlus spektra paplainanas kodus, vai ar izmantojot ultraplatjoslas tehnoloiju
(UWB) [33]. Signla un troku attiecba (SNR) i-t posm, ir attiecba starp saemt signla
jaudu un troku jaudu.
SNR
(i)
link
=
P
(i)
r
P
therm
+ P
(i)
ini
, (3.17)
kur P
(i)
r
ir uztvert jauda, P
therm
ir termisku troku jauda un P
(i)
ini
ir interferences jauda i-t
posma beigs. Visos marruta posmos P
therm
bs viends un atkargs tikai no uztvrj-mezgla
ziskajm raksturpabm. Saska ar Friis formulu P
r
ir [10]
P
r
=
G
t
G
r
c
2
P
t
r
link
(4f
c
)
2
(3.18)
kur G
t
un G
r
raidtja un samja antenas pastiprinjums; f
c
- ir raido frekvence, P
t
ir
mezglu apraides jauda, P
r
ir mezgla saemt jauda un atbilst apskattam viu izplatans
veidam
1
. aj darb tiek izmantots divstaru atstaroans modelis un = 4, tad izmantojot
(3.18.) viendojumu P
(i)
r
bs:
P
(i)
r
=
P
t
r
4
link
(3.19)
1
= 2 ja tiek uzskatts ka vii izplats brv telp un = 4 ja divstaru atstaroanas modelis
30
Troku enerija
Termisko troku jauda P
therm
posma gal ir
P
therm
= FkT
0
B (3.20)
kur k = 1,3810
23
[J/K] ir Boltsmana konstante, F - troksni raksturojos lielums [dB], T
0
300
K ir istabas temperatra un B ir joslas platums [Hz].
Interferences jauda P
ini
ir atkarga no mezglu topoloijas un vides piekuves vadbas (MAC)
protokola. Tkl visaugstkais interferences lmenis ir tad, ja visi tkl esoie mezgli raida vien-
laicgi, tas ir td gadjum ja netiek izmantota nesja juanas un sadursmju nepieauanas
daudzpiekuves (CSMA/CA) piekuves metode. Td gadjuma P
ini
bs [20]
P
ini
=
P
t
r
2
link
i
n
i=1
4
i
2
+
4
(
2i)
2
+
i1
j=1
8
(
i
2
+ j
2
)
2
1
(3.21)
kur i ir krtas numurs. aj darb tiek apskatts gadjums kad tkl darbojas marrutanas
protokols un ldz ar to P
ini
ir potencilo trauctju uztverto signlu jaudu summa. Potencilie
trauctji ir mezgli kas atrodas interferences apgabala attlum, kas ir divreiz prraides apgabals
(r
ini
= 2r
link
). Varbtba ka mezgls, kas atrads interferences apgabal, prraids ir atkarga
no tkla noslodzes. Ja traka izveidi raksturo ka Puasona procesu, tad interferences varbtba ir
atkarga no prraides datu truma R
b
[bit/s], paketes garuma L [bit/pck] un datu izveides truma
[pck/s]. Tad interferences varbtba ir vienda ar [11]:
ini
= 1 e
L
R
b
(3.22)
Interferjoi signli ir neatkargi un aj darb tiek apskatta P
ini
no mezgliem, kas novietoti 2.
un 3. krt attiecb pret uztvrj-mezglu. Tad P
ini
bs:
P
(i)
ini
=
ini
(
n
2
P
t
(2r
link
)
4
)
+
ini
(
n
3
P
t
(3r
link
)
4
)
, (3.23)
kur n
2
un n
3
ir mezglu skaits respektvi 2. un 3. krt.
Tad emot vr iepriek teikto BER
route
daudzposmu marruta beigs var izteikt, k [11]:
BER
route

n
i=1
Q
(
1
r
2
link
2
P
t
P
therm
+ P
ini
)
(3.24)
3.5. Atkrtots prraides modelis
Lai datu prraide telekomunikciju tklos btu uzticama un droa ir nepiecieams boj-
tu pakeu retranslcijas mehnisms. ai noda tiks apskatts elementrs atkrtotas prraides
mehnisms, kur bojt pakete tiek raidta ar k
max
maksimlo reiu skaitu vien un taj pa
posm. Ja pc k
max
atkrtotiem raidjumiem mezgls vl joprojm saem bojtu paketi, tas ir spi-
ests to saemt. Ir svargi pareizi izvlties k
max
parametra lielumu, ja k
max
ir prk mazs lielums
31
tad pakeu kdi intwnsitte (PER) nenodroina nepiecieamo servisa kvalittes (QoS) parametra
lielumu. Tkl QoS lmeni nosaka lietojumprogrammas kas izmanto tklu. Piemram, e-komercijas
programmas pieprasa oti augstu datu prraides kvalitti - ikvienai saemtai paketei jbt bez
kdm. Atkrtotas prraides mehnisma mris ir nodroint, ka pc k
max
atkrtotm prraidm
PER ir zemks par maksimlo lietojumprogrammas pieaujamo PER
max
link
. Dadu pakeu atkr-
tota prraide ir neatkargi un savstarpji nesaistti notikumi. Un k
max
ir minimlais iespjamais
skaits pie kura pakete veiksmgi tiek prstta. No k izriet, ka k
max
ir mazkais veselais skaitlis
pie kura ir iespjams
k
max
j=0
(PER
link
)
j
(1 PER
link
) 1 PER
max
link
(3.25)
Ttad, pie mazk iespjam vesel skaita k
max
var iegt:
k
max
=
ln(PER
max
link
)
ln(PER
link
)
1
, (3.26)
kur ,| ir noapaoana uz lielko tuvko veselo skaitli. Ja neemtu vra noapaoanu un pieautu,
ka k
max
var bt racionls skaitlis, tad
k
max
=
ln(PER
max
link
)
ln(PER
link
)
1, (3.27)
Ja k
max
ir viends ar 0.01, tad to var interprett k - no 100 prraidtam paketm viena pakete tika
atkrtoti prraidta. Viendojumam (3.27.) ir jga tikai tad, kad PER
max
link
< PER
link
, pretj
gaidjum atkrtota prraide nav nepiecieama, jo QoS lmenis ir nodroints.
3.6. Maksimlais mezglu trums
Mobilais bezvadu savienojums var tikt prtraukts td, ka viens no mezgliem iziet rpus otra
mezgla uztveranas zonas. Kas nozme, ka visas prraides laik mezgli nevar prvietoties tlk
par r
range
. Kur r
range
ir maksimlais iespjamais attlums kur var veiksmgi uztvert signlu [9].
r
range
=

G
t
G
r
c
2
P
t
(4f
c
)
2
P
min
r
, (3.28)
kur P
min
r
ir miniml saemt jauda, kas ir nepiecieama lai veiksmgi uztvertu prraidtos datus.
Neatkargi no t k kusts mezgli tkl (mobilittes modea) var izteikt sakarbu starp paketes
garumu un maksimlo mezgla trumu v
max
. Pie v
max
paiet t
break
kas ir laiks, lai mezgls rsotu
attlumu r
range
. Pie R
b
datu prraides truma paiet t
tr
laiks, lai prraidt L garu paketi.
t
break
=
r
r
ange
v
max
un t
tr
=
n
pck
L
R
b
, (3.29)
kur ir korijos koecients intervl (0, 1]. Koecients ir viends ar 1, kad mezgla uztveranas
zona ir vienda ar r
range
. Acmredzams, lai veiksmgi prraidtu ziojumu (ziojums sastv no y
32
paketm) t
b
reak > t
tr
. No iepriek teikt izriet, ka
r
range
v
max
>
yL
R
b
v
max
<
yL
r
range
R
b
. (3.30)
3.7. Komutcijas modei
3.7.1. Rezervanas komutcija
Rezervanas komutcijas (RBS) model, pirms datu prraides avots A
1
, daudzposmu marrut,
iepriek rezerv izmantojamos mezglus ldz galamrim G
1
, tas tiek izdarts jau marruta izvei-
doanas etap. Pc tam, kad mezgli piekrt retranslt datu plsmu no A
1
uz G
1
, retransljoais n
1
mezgls nevar uzskt savu sesiju vai retranslt ziojumus citiem avotiem, kamr A
1
G
1
seanss
nav pabeigts. Kamr mezgls retransl tas nevar uzskt jaunu sesiju, sevis enertos ziojumus
tas uzkrj bufer lai tos prraidt vlk (att. 3.3.). Pc seansa beigm avots A
1
atbrvo marrut
iesaisttos mezglus. Seansa laik starpposma mezglpunkti velta savu apstrdes laiku tikai A
1
avotam, kas rezervja o marrutu. Tomr daudzposmu marruta rezervana nesniedz ekskluzvu
piekuvi pie kopja radio kanla nevienam no mezgliem (tdiem k frekvenu josla, laiksprauga
vai izplatanas kodi). Pc marruta izveides visa seansa garum retransljoo starpmezglu secba
paliek nemainga neatkarba no faktisk savienojuma garuma. Att. 3.3. ilustr marrutu tkl ar
RBS komutcijas modeli. Visprja shma: Katrs mezgls uzkrj paketes bufer un tkls sastv no
atseviiem daudzposmu marrutiem.
3.3. att. Rezervanas komutcijas modelis [20].
Laik kamr mezgls ir iesaistts daudzposmu marrut, tas retransl datus tikai vienam
avotam. No k izriet, ka visi aktvi daudzposmu marruti ir saelti. Ttad, pie vidj daudz-
posmu marruta garuma n
h
tkl ar N mezgliem var bt maksimlais aktvu marrutu skaits C
s
.
Saeltu marrutu C
s
skaitu var izteikt k [20]
C
s

N
n
h
+ 1
(3.31)
Ja mezglu skaits, kas vlas izveidot daudzposma marrutus ir lielks par C
s
, tad daiem mezgliem
bs jgaida noteikts laika periods pirms tie vrs izveidot marrutu.
RB model marruta izveidoanas procesu var aprakstt ar virtul pieprasjumu rindu (sk. att.
3.4. virtual request queue), kas prvalda pieprasjumus no visiem avotiem. Pirmais ziojums
no katra avota bufer nekavjoties tiek prstts uz virtul pieprasjuma rindu. Ar virtul
pieprasjuma rindas pamienu model gaidanas laiku, tas ir laiks kuru avotam jgaida skot
33
3.4. att. Rindas veidoans MANET ar rezervanas komutciju, [20]
no marruta izveidoanas bra ldz momentam, kad avots vrs aktvi to izmantot. Katrs iesp-
jamais daudzposmu marruts atbilsts virtulajam serverim (sk. att. 3.4. virtual server) un
katrs serveris prvalda ziojumus virtul pieprasjumu rind. Serveru skaits atbilst tkla mak-
simlajam aktvu marrutu skaitam C
s
. Laiks, kuru ziojums pavada virtul pieprasjumu rind,
ir viends ar laiku kas ir nepiecieams retranslcijas mezgliem, lai tie atkal ktu pieejami. Td
ziojumi, kas atrodas virtulo pieprasjumu rind netiek apstrdti td pa secb, kd tie
tika saemti.
Papildus informciju par RB komutciju un to modeu apriniem var atrast O.K.Tongus darb
[20].
3.7.2. Bez rezervanas komutcija
Bez rezervanas komutcijas (NRBS) model, pirms datu prraides nav iepriekjas re-
transljoo mezglu rezervanas. Retransljoie mezgli var vienlaicgi piedalties vairkos daudz-
posmu marrutos. Att. 3.5. pradti divi iespjamie marruti starp S
1
un D
1
(prtraukta lnija,
un prtraukta-punktaina lnija). Ir redzams, ka viens un tas pats avots S
3
var vienlaicgi prraidt
ziojumus uz diviem dadiem galamriem D
3
un D
3
.
3.5. att. Bez rezervanas komutcijas modelis [20]
Kad n
a
mezgls saem ziojumu no n
b
mezgla (n
a
darbojas k releja), n
a
ievieto saemto
ziojumu bufera rind kop ar n
a
mezgla enertiem ziojumiem. Ziojumi no s rindas tiek
prraidti secgi, saemtiem un n
a
enertiem ziojumiem nav prioritts aj rind. ir NRBS
pamatatirba no RBS komutcijas modea, kur retransljoi mezgli dod absoltu prioritti
saemtiem ziojumiem un savu ziojumu prraidi pilnb aptur. Bez-rezervanas komutcija
34
(NRBS) model katrs daudzposma marruts ir rindu tandms un visu tklu var uzskatt k rindu
tandmu (att. 3.6.).
3.6. att. Bez rezervanas komutcijas tandmrinda [20]
35
4 Mobilittes Modei
Mobilittes modelis ir noteikumu kopa, kas nosaka mobilas vienbas trajektoriju [36]. Modelim
jatbilst sekojoiem kritrijiem:
jbt iespjai apvienot kop n modeus un izveidot tdu pau lielka izmra modeus
jbt maingiem lielumiem, kurus mainot var izveidot dadus mobilittes scenrijus
modelim jbt stacionrai
modelim nepiecieams nekorelt
Pamatmetode ar kuru pta ekspromta tklu darbbu un procesus ir datorsimulcija (turpmk
simulcija). Simulcijai ir vairkas btiskas priekrocbas: iespja identiski atkrtot scenriju,
iespja izolt noteiktus parametrus un iespjams varit dadus tkla raksturlielumus. Mobilo
Ad Hoc un WSN tklu simulcij galvenie faktori ir tkla topoloija un mezglu kustba, kas
ietekm ptm tkla parametrus. Tkla topoloija nosaka mezglu skotnjo izvietojumu, savukrt
mobilittes modelis nosaka mezglu kustbu tkl. Mezglu mobilittes modelis visvairk ietekm
marrutanas protokola darbbu. Simulcijas rezultti, kas iegti ar nekorektu mobilittes modeli
izveido nepareizu priekstatu par protokolu darbbu un par tkl notiekoiem procesiem.
Mobilittes modei tiek uzskatti par vienu no lielkajm problmm mobilo ekspromta tklu
simulcijas jom [36]. Relas pasaules lietotju uzvedbas modelana ir sarets uzdevums un
biei rodas nepiecieamba izvlties kompromisu starp modea saretbu un precizitti. Viens no
pamieniem ir novrot mobilittes modeli (t rakstu) rel sistm. Tomr metode nav pilnb
efektva, jo t atspoguo tikai vienu kustbas scenriju, kuru nav iespjams visprint. Turklt, -
di modei neatbilst iepriek mintajam kritrijam, proti modelim ir jbt stacionrm, jo lietotju
kustba un daudzums ir atkargs no diennakts laika. Piemram, lielveikala apmekltju skaits di-
ennakts laik var svrsties no 0 apmekltjiem nakt, ldz simtiem apmekltju pa stunds.
Risinjums ir mkslgie modei (synthetic models), kas plai tiek pielietoti daudzos ptnieciskos
projektos. Vairums no obrd visplak sastopamajiem mkslgajiem modeiem ir aprakstti Camp
darb [5]. aj noda tiks apskatti trs visbiek pielietojamie modei: Gadjuma marrutpunktu
mobilittes modelis (RWMM), Gadjuma virzienu mobilittes modelis (RDMM) un ru mobil-
ittes modelis (OMM). ie modei ir pieejami Network Simulator 2 un GloMoSim datorsimulciju
programms.
4.1. Mobilittes modeu raksturlielumi
Ja tklu apskata no simulcijas viedoka, tad mobilittes modei btb atiras pc mezglu
skotnjas izvietoanas tkla laukum S
2
un ar mezglu izmau simulcijas laik. Lai modeli raks-
turot matemtiski, izmanto telpisko mezglu izvietoanu laukum. Lai simulcijas mris btu ar
36
Nodaa 4: Mobilittes Modei
4.1. att. Gadjuma marrutpunktu mobil-
ittes modelis (RWMM)
4.2. att. Gadjuma virzienu mobilittes
modelis (RDMM)
pc iespjs relistisku scenriju, tad ir jem vr ar: mezglu kustbas trumu, savienojuma
ilgumu, mezglu izkliedi un to blvumu tkla laukum.
4.1.1. Atkarba starp tkla laukumu un mezglu trumu
Skuma mezglu izvietojums un trums nosaka vlko mezglu izvietojumu simulcijas laukum.
Turklt izvietoanas un truma varbtbas sadaljums neprtraukti mains laika gait. To - kd
laika brd tkls sasniegs savu ldzsvara stvokli, matemtiski var aprakstt ar stacionro sadalju-
mu [18].
4.1.2. Savienojuma ilgums
Savienojuma ilgums ir laika periods starp savienojuma izveidi ldz t izjaukanai. Simulcijas
vidjais savienojuma ilgums ir vidjais aritmtiskais no visiem savienojumiem, kas tiek izveidoti
simulcijas laik. is parametrs ir svargs jo mdz gadties, ka protokoli, kuriem ir nepiecieams
platjoslas savienojums, nebs spjgi darboties slaicg savienojuma d.
Biei vien simulciju programms tiek pieemts, ka savienojums izveidojas tikldz mezgli
ir viens otra uztveres diapazon (attlums starp mezgliem r
link
). Relaj dzve t nav, jo
brd, kad mezgls konstat elektromagntisk signla kltbtni, pirms komunikcijas uzskanas
ar raidtjmezglu, tam ir nepiecieams sinhronizties. Piemram, iercm ar Bluetooth tehnoloiju
ir nepiecieamas aptuveni 10 sekundes, lai divi mezgli uztveres diapazon izveidotu savienojumu.
emot vra o faktu, k ar to, ka mezgli kustas tri, pastv oti augsta varbtba gadjumam, ka
r
link
attlum atrodoies divi mezgli, kas tri kustas pretjos virzienos, nevars izveidot savieno-
jumu (pat ja kd brd tie bs oti tuvu). Tas ir td, ka laiks, kas ir nepiecieams savienojuma
izveidoanai ir lielks par laiku, kur tiek rsota distance r
link
.
4.1.3. Mezglu blvums
A mezgl kaimi-mezglu blvums ir mezglu skaits kas atrodas A mezgla uztveres diapazon.
Tkl, kur telpiskais sadaljums ir viendabgs, vidjais kaimi-mezglu blvums ir btisks parametrs.
Aprina pc (2.1.) formulas.
37
4.1.4. Mezglu izkliede
Mezglu blvums ar saukts par telpisko blvums, ir mezglam A kaimi-mezglu skaits y uz
laukuma vienbu, os kaimius var sadalt i dads krts (sk. att. 3.2.) un aprina k
s
=
N
A
.
Ja mezglu skaits pirmaj krt ir k, tas nozme ka sadaljums D(k) auj izvltajam mezglam A
izveidot k skaitu savienojumu. Daljums krts sniedz iespju iegt informciju par to vai mezglam
A bs iespjams izveidot savienojumu vai n. Jo augstka mezglu izkliede tkl, jo augstka ir
varbtba, ka mezgls A izveidos 0 savienojumu.
4.2. Gadjuma marrutpunktu mobilittes modelis
Gadjuma marrutpunktu mobilittes modelis (RWMM) ir viens no vienkrkajiem un ar
visplak pielietojamais mobilo Ad Hoc tklu simulanai. Gadjuma marrutpunktu mobilittes
model katram mezglam ir noteikts izvietojums (sk. att. 4.1.). Prraides laik trums un kustbas
virziens nemains. Mezgla kustbas galamris ir nejaui izvlta vieta tkla laukum. trums v ir
izvlts intervl (v
min
, v
max
), neatkargi no mezgla skotnjs pozcijas un t kustbas galamra.
RWMM minimlais trums v
min
var bt tikai pozitvs skaitlis, pretj gadjum vidjais trums
bs negatvs lielums. Kad mezgls nonk galamr, tas var izdart prtraukumu uz nejaui izvltu
laiku, vai ar turpint kustbu uz jauno galamri. Mezglam tiek pieirts jauns galamris un
jauns trums v neatkargi no iepriekj truma, galamra un prtraukuma izvles. Simulanas
proces RWMM mezglu izvietojums un trums neatbilst vienveidgam izkrtojumam. Novrots,
ka stacionrs mezglu izkrtojums tiek koncentrts ap tkla centru (sk. att. 4.1.), kur notiek aktva
mezglu kustba [4, 18].
4.3. Mobilittes modea ietekme uz BER
Mezglu mobilitte var tikt raksturota ar trumu v un t lei (leis attiecb pret hor-
izontlo asi). Gadjuma marrutpunktu mobilittes model (RWMM) ziojuma prraides laik,
divu prraid iesaisttu mezglu trums un kustbas virziens paliek nemaings.
4.3.1. Scenrijs ar RWMM un NRBS
Tiek uzskatts, ka daudzposmu marrut secgie posmi ir neatkargie viens no otra. Katr
no diviem posmiem vien un taj pa marrut, mezgla beigu pozcija (savienojum, kur tas ir
uztvrjs) bs neatkarga no t paa mezgla pozcijas nko posma skum (jaunaj savienojum,
kur tas ir raidtjs). Mezgli n
A
un n
B
ir mezglu pris kur veido savienojumu. Ziojuma prraides
laik abiem mezgliem trums un virziena leis ir konstantes, (v
A
,
B
) un (v
B
,
B
). Skotnj
pozcij mezgli n
A
un n
B
atrodas r
link
attlum. Att. 4.3. ilustrts k mains savienojuma garums
r
link
a) prraides skum t
s
un b) pc ziojuma prraides t
e
= t
s
+ t
msg
.
Pielietojot kosinusu teormu posma garums r
e
link
laika brid t
e
bs
r
e
link
=
[
r
2
link
+ t
2
msg
(v
2
A
+ v
2
B
) 2v
A
v
B
t
2
msg
cos(
A
B
)+
+2r
link
t
msg
(v
A
cos
A
v
B
cos
B
)]
1
2
(4.1)
38
4.3. att. Mezgla kustbas trajektorija ar RWMM pie NRBS [33]
Ttad, divu mobilu mezglu vidjais marruta posma garums r
link
ir viends ar r
link
=
1
2
(r
link
+
r
e
link
). Lai aprintu SNR prraides laik var izmantot (3.17.) formulu, aizvietojot r
link
ar

d
link
.
Pamatatirba ar statiska tkla ir t, ka

d
link
ir gadjuma lielums, kas ir atkargs no (v
A
,
A
) un
(v
B
,
B
).
Vienkrbai, tiek uzskatts, ka katra mezgla kustbas veids ir neatkargs no prjiem mezgliem.
Ziojuma prraides laik daudzposmu marruta i-ts posma (i 1, , n
h
), divu mezglu trums
un kustbas virziens ir
i
= (v
i
,
i
,v
i+1
,
i+1
). Kur divi secgi stvoki (v
B
,
B
) un (v
A
,
A
) attiecas
uz vienu un to pau mezglu. is piemums neietekm savienojumu posmu skaitu daudzposmu
marrut [33]. Acmredzams, ka r
link
= r
link
(
i
) un i-t lkuma BER bs BER
link
(
i
). Td
daudzposmu marruta gal BER
route
ar vidjo lkumu skaitu n
h
un pie
NRBS
= (
1
, ,
n
h
)
bs [33]
BER
route
(
NRBS
) = 1
n
h
i=1
[1 BER
link
(
i
)] . (4.2)
Pie pietiekami liela realizciju skaita ,
j
NRBS
= (
j
1
, ,
j
n
h
), j [1, ,] vidjais BER bs
[33]
BER
route
=
j=1
BER
route
(
j
NRBS
)
. (4.3)
4.3.2. Scenrijs ar RWMM un RBS
Pc marruta izveides, ziojums plst caur iepriek rezervtiem marruta posmiem neatkargi
no prmaim taj un mobilittes iespaida. Att. 4.4. ilustrta mezglu mobilittes ietekme uz
iepriek rezervtu marrutu. Attl, kad t = t
1
+ 5 t
msg
var redzt, k marruts izliecas ap n
3
mezglu. Marrutu iespjams pilnveidot izsldzot n
3
no marruta, jo mezgli n
2
un n
4
var komunict
pa tieo. Acmredzams, ka - jo lielks mezglu trums v
i
, jo trk notiks savienojuma posma
prrvums.
T k RBS iepriek rezerv mezglus visa marruta garum un tas nemains visas prraides
laik, tad ms varam uzreiz aprint visa marruta garuma izmaias. Marruts sastv no i
savienojumiem posm starp n
i
un n
i+1
mezgliem, ziojuma prraides laik t = t
1
+ (i 1)t
msg
,
skuma un beigu marruta garumi var tikt izteikti
1
, k [33]:
1
Balstts uz piemuma, ka starp diviem kaimi-mezgliem izplatans laiks ir niecgs, saldzinot ar visa
ziojuma prraides laiku. is piemums ir patiess visa veida sensoru tkliem, kuros veiksmgi izveidoti
39
4.4. att. Marruta izmaias prraides laik ar RBS [33]
r
i,s
link
=
[
r
2
link
+ ((i 1)t
msg
)
2
(v
2
i
+ v
2
i+1
) 2v
i
v
i+1
((i 1)t
msg
)
2
cos(
i
i+1
)+
+2r
link
(i 1)t
msg
(v
i
cos
i
v
i+1
cos
i+1
)]
1
2
r
i,e
link
=
[
r
2
link
+ (it
msg
)
2
(v
2
i
+ v
2
i+1
) 2v
i
v
i+1
(it
msg
)
2
cos(
i
i+1
)+
+2r
link
it
msg
(v
i
cos
i
v
i+1
cos
i+1
)]
1
2
Ttad, vidjo marruta garumu var aprint k aritmtisko vidjo no skuma un beigu
garumiem r
i
link
= (r
i,s
link
+ r
i,e
link
)/2.
BER i-t savienojuma posma beigas var izteikt izmantojot (3.14.) formulu, aizvietojot r
link
ar
r
i
link
, kas ir atkargs no (v
i
,
i
) un (v
i+1
, i + 1). Un vidjais marruta posmu skaits ir [ r
1
link
, , r
n
h
link
],
kas ir atkargs ar no realizto mezglu kustbm
RBS
= [(v
1
,
1
), ,(v
n
h
,
n
h
)].
Vienkrba laba tiek uzskatts, ka katra mezgla kustbas veids ir neatkargs no prjiem
mezgliem. Ziojuma prraides laik daudzposmu marruts ar i savienojumiem (i 1, , n
h
)
divu mezglu trums un kustbas virziens ir
i
= (v
i
,
i
,v
i+1
,
i+1
). Td daudzposmu marruta
gal BER
route
ar viduvju lkumu skaitu n
h
un
RBS
bs [33]
BER
route
(
RBS
) = 1
n
h
1
i=1
[1 BER
linki
(
i
)] . (4.4)
Pie pietiekami liela realizciju skaita ,
j
RBS
= [(v
j
1
,
j
1
), ,(v
j
n
h
,
j
n
h
)], j [1, ,] vidjais
savienojumi starp kaimi-mezgliem.
40
BER bs
BER
route
=
j=1
BER
route
(
j
RBS
)
. (4.5)
4.4. Gadjuma virzienu mobilittes modelis
Gadjuma virzienu mobilittes model (RDMM) mezglu skotnj izvietoana tkla laukum
ir vienveidga un paliek nemainga visas simulcijas laik. RDMM mezgli maina kustbas virzienu
un trumu ziojuma prraides laik. RDMM model mezglu kustba ir neatkargi un viendab-
gi sadalta (iid), kustbas virzienu maia notiek neprtraukti (laik neprtraukts stohastisks
process). Mezglu kustbas virzienu maia notiek laika periodos. Katr laika period mezglam ir
noteikts trums v
m
un virziens. Laik perioda garums ir gadjuma lielums p, kas ir eksponencili
sadalts ar lielumu
m
. Absolti neprtrauktu sadaljumu (CCDF) F
m
(p) var izteikt k [5]
F
m
(p) = exp(
m
p) (4.6)
Katr laika period kustbas virziens (intervl [0, 2)) un trums [v
min
, v
max
] ir vienmrgi
sadalti. trums, kustbas virziens un perioda garums ir neatkargi katr laika period. Turklt,
kad mezgls sasniedz nas robeu, tad mezgla kustbas virziens tiek maints uz diametrli pretjo,
bet truma modulis paliek nemaings. Minimlais trums v
min
var bt nulle un prtraukum tas
ir nulle.
4.5. ru mobilittes modelis
ru mobilittes modelis (OMM) ir relistisks mobilittes modelis, kur tkla laukum
iekauti ri [15, 16]. ri ierobeo gan mezglu kustbu, gan to signlu prraidi (sk. att.
4.5.). OMM kustbas trajektoriju izveidoanai izmanto Voronoi trajektorijas aprinu (Voronoi
path computation) metodi[3]. ru mobilittes model riem ir poligona forma, kas Voronoi
diagrammu dala viends das (sk. att. 4.6.). Tas dod iespju aprint Voronoi daljumu skaitu
simulcijas laukum. Katrs Voronoi daljums, kuram nav ra, tiek uzskatts par iespjamo
kustbas trajektoriju. Mezgli var bt nejaui izvietoti segmentos izmantojot sk cea (short-
path) metodi iespjams aprint ceu ldz galamrim izvairoties no riem.
4.5. att. Mobilo mezglu kustba laukum ar
riem [15]
4.6. att. OMM ar iepriek noteiktiem
kustbas marrutiem [15]
41
Simulcijas rezultti parda, ka ru izmantoana un mezglu mobilitte btiski ietekm
ekspromta tkla protokola veiktspju [15].
42
5 Marrutanas protokoli
Mobil WSN un Ad Hoc tkl mezgli neprtraukti kusts un raida informciju. Lai atvieglotu
marruta izveides un uzturanas procesu tkl tiek izmantoti marrutanas protokoli. Abiem
tkliem marrutanas protokola mris ir tra un efektva marruta izveide un o uzdevumu ir
jpaveic ar minimlu resursu patriu un joslas aizemanu. K tika mints 2. noda, WSN
atiras no MANET ar to, ka WSN tklam ir limitts enerijas avots, kas ar ir k uzstdjums un
prasba marrutanas protokoliem, tau tas neizsldz iespju ka abos tklos var izmantot vienus
un tos paus protokolus.
aj noda ir apskatti trs marrutanas protokoli: DSR, AODV un OLSR un nodaas
noslguma ir piedvts marruta izvles algoritma optimizcijas veids.
5.1. Marrutanas protokolu klasikcija
Marrutanas protokolu klasicana var tikt izdarta pc sekojoiem principiem: A) Dis-
tances vektora (distance vector) un posma stvoka (link state) marrutana, B) tabulu vadta
(Table driven) un sttja vadta (source driven) marrutana un C) pc tkla topoloijas veida.
5.1. att. Ad Hoc marrutanas protokolu klasikcija [14]
Distances vektora marrutanas protokols ir balstts uz decentralizta algoritma. Katrs tk-
la mezgls aprina sko marrutu caur tieiem kaimi-mezgliem (pirms pakpes kaimii) ldz
prjiem tkl esoiem mezgliem (n-ts pakpes kaimii). im marrutanas veidam viens no
btiskkajiem trkumiem ir: nevienam no mezgliem nav zinma globl tkla topoloija, k
rezultt ir nepiecieams ilgs laiks ldz visiem tkla mezgliem ir viendas zinanas par ap-
krtjo topoloiju. Att. 5.2. a) ilustr viena lkuma (one-hop) marrutu izplatanu ar distances
vektora protokolu. Mezgla C prraidtais distances vektors auj mezglam B aprint attlumu
43
Nodaa 5: Marrutanas protokoli
ldz D k B D ir 2 un prraidot o informciju A. Savukrt A distances vektors auj aprint
t attlumu ldz D k A D ir 3.
5.2. att. Marruta atklana tkl ar a) Distances vektora protokolu un b) Posma stvoka
protokolu
Posma stvoka marrutanas protokols balstts uz globl marrutizanas algoritma. Katrs
tkla mezgls aprina sko marrutu ldz ikvienam tkla mezglam, td veid iegstot zinanas
par visiem iespjamajiem marrutiem. Katrs mezgls prraida posma stvokli ikvienam tuvkajam
kaimi-mezglam lai informcija tiktu tlk prraidta vis tkl. da informcijas apmaia
auj katram tkla mezglam iegt informciju par visa tkla topoloiju. Att.5.2. b) ilustr kaimi-
mezglu informcijas izplatanu, izmantojot prpludinanas mehnismu (ooding mechanism).
Divas posma stvoka paketes, viena no C un otra no B auj mezglam A noteikt t marrutu
ldz mezglam D. Posma stvoka algoritms saldzinjum ar Distances vektora algoritmu tiek
uzskatts par labku risinjumu, jo auj izvairties no bezgalgas skaitanas (count-to-innity)
1
un cilpoanas problmm.
Tabulu vadt jeb Proaktv marrutan. Protokols mina secgi uzkrt jaunko informciju
par katru mezglu un izplatt to katram tkla mezglam. Protokols katr mezgl saglab vienu
vai vairkas tabulas ar marrutu informciju un protokols rea uz tkla topoloijas izmaim
ar atjauninjumu izplatanu vis tkl, lai nodrointu konsekventu skatjumu par tklu. Sav
starp Tabulu vadtie protokoli atiras ar marrutanai nepiecieamo tabulu skaitu un metodm
ar kurm tiek prraidtas tkla struktras izmaias.
Sttja vadta jeb Pc pieprasjuma (On-Demand) marrutana izveido marrutus tikai tad,
kad to pieprasa sttju mezgls. Kad mezglam ir nepiecieams marruts ldz galamrim, tas tkl
ierosina marrutu atklanas (route discovery) procesu. o procesu var uzskatt par pabeigtu tikai
td gadjum, ja marruts ir atrasts vai visas iespjams marrutu permutcijas ir prbaudtas.
Kad marruts ir izveidots, tas tiek uzturts ar marrutu uzturanas procedru ldz brdim, kad
galamris kst nepieejams izmantojot jebkuru no iespjamajiem marrutiem, vai kamr marruta
uzturana vairs nav nepiecieama.
Tkla topoloijas var izdalt ar vienotu marrutanu (at routing), hierarhisku marrutanu
(hierarchical routing) un marrutana pc eogrsk izvietojuma (geographic position assisted
routing)[14]. Saska ar tkla loisks struktras organizanas nosacjumiem mobilie Ad Hoc
1
count-to-innity problmas. Ja mezgls A inform mezglu B, ka tam ir marruts ldz kaut kda veida
galamrim, tad mezglam B nav iespjas uzzint vai B ir daa no t vai n.
44
marrutanas protokoli var tik sadalti uz a) klaster-bzetiem (cluster-based), b) hierarhisku vai
c) viendranga struktra, jeb d) hibrd veida apvienot struktra kas iekauj abas iepriek
mintos struktras veidus. Klaster-bzti protokoli pc noteiktas loikas iedala tklu klasteros
un katram klasterim pieirot savu galveni. Visas galvenes savstarpji uztur informciju par tkla
globlo topoloiju, o informciju galvenes izplata sav klaster lai nodrointu pakeu prstanu
citiem klastera mezgliem. Viendranga struktras tkl da tipa informcija apmaia nenotiek,
k rezultt katram tkla mezglam kearmi ir juztur lokla marrutanas tabulu.
5.2. DSR protokols
Dinamiska avota marrutanas protokols (DSR) ir avota marrutts un marrutanas pro-
tokols balsts uz avota iepriekju pieprasjumu. Katrs mezgls keatmi uzglab marrutu ldz
tam zinmiem mezgliem. ie dati tiek atjaunoti mezgla keatmi tikai tad, kad tam kst zin-
mi jauni marruti. Protokolam ir divas galvens fzes: marruta atklana (route discovery) un
marruta uzturana (route maintenance).
Ja avota mezgls vls nostt paketi adrestam, tad tas prmekl savu keatmiu lai pr-
liecintos vai tam jau ir zinms marruts ldz adrestam. Gadjum, ja keatmi eso informcija
par marrutu ldz galamrim vl joprojm ir derga, tad tas izmanto keatmi pieejamo infor-
mciju lai nosttu datus. Pretj gadjum avota mezgls inicis marruta meklanas procesu ar
marruta pieprasjuma paketes (RREQ) nostanu. RREQ satur avota adresi, galamra adresi
(varbt dai) un uniklo idicianas numuru. Saemot RREQ paketi katrs mezgls prbauda savu
keatmiu gadjumam vai tam jau ir zinms marruts ldz galamrim. Tau - ja starpmezglam
nav zinms tds marruts, tad tas pievienos savu adresi paketes marrutu sarakst (route record)
beigs un prsts to tlk saviem kaimi-mezgliem. Lai ierobeotu RREQ prstanas skaitu,
mezgls analiz RREQ paketi tikai td gadjum, ja mezgla adrese nav ierakstta paketes zinmo
marrutu sarakst. Attl 5.3. a) pradts k prvietojas RREQ un izveido marrutu sarakstu
(route record).
5.3. att. DSR protokola Route discovery
Marruta atbildes pakete (RREP) tiek izveidota ja RREQ sasniedz galamri vai starp mezglu
kuram ir informcija par marrutu ldz galamrim. Gadjum ja RREQ sasniedz galamri, tad
45
galamris prkop marruta sarakstu (informciju par ceoto marrutu) no RREQ uz RREP
paketi. Att. 5.3. b) pardts ka galamris pats nosta RREP paketi.
Gadjum kad RREP sasniedz starpmezglu, kuram ir zinma informcija par marrutu ldz
galamrim, is mezgls izveido RREP paketi. Mezgls iekop marruta sarakstu (route record)
no RREQ paketes un pievino to keatmias esoajam marrutam beigs (RREP = keatmias
marruts + route record). Mezgls var nostt RREP paketi tikai tad, ja tam keatmi ir marruts
ldz avotam. Ja mezglam das informcijas nav, tad tas inici marruta atklanu (route discov-
ery) ldz pat paam avotam un pievieno RREP jaunajai RREQ paketei. Marruta ieraksts (route
record) no RREQ paketes var tikt izmantots tikai td gadjum ja tkla kongurcija atbalsta
divvirzienu savienojumu.
DSR apkopojums
DSR priekrocba ir t, ka marruti tiek uzturti tikai starp tiem mezgliem kas savstarpji
sazins. Td paketes virsraksta (header) izmrs pieaug lineri ar marruta garumu. Iepriek
mintais, k ar mezglu keatmias datu aktv izmantoana auj samazint virstrius, kas ir
saistti ar marruta uzturanu. Tklos ar DSR marrutanu marruta pieprasjuma process po-
tencili var prpludint (ooding) visus tkl esoos mezglus un k atbildes reakciju radt tkl
marruta atbilu (RREP pakeu) vl lielku prpludinjumu.
Vl viens DSR trkums, ir tas, ka tkl var rasties cilpas efekts. Gadjum, ka mezgls izvei-
do RREP balstoties uz savas keatmias datiem. Pastv iespja, ka is marruts iekauj sev
inicijoo mezglu (mezgls kas nostja RREQ). Tda marruta izmantoana noved pie cilpas
izveidoanas tkl. Ja tkla topoloija oti strauji mains, tas var palielint virstriu d nove-
cojuiem marrutu tabulas datiem mezgla keatmi.
5.3. AODV protokols
Ekspromta tkla pc pieprasjuma distances vektora protokols (AODV) [22] bija izveidots uz
galamra secg distances vektora protokola (DSDV) bzes 1997.gad un balstts uz Bellman Ford
algoritma. AODV protokols paredzts darboties MANET tklos, kas sastv no daiem mezgliem
ldz pat tkstoiem mezglu. AODV raksturiezmes ir galamra secbas numurs, IP adresana, k
ar tas, ka katrs mezgls izveido marrutanas tabulu. AODV izmanto (MAC) protokola beacon
paketi lai periodiski prbaudtu posmu stvokli ar saviem pirms krtas kaimiiem. Tas paldz
AODV tri reat uz topoloijas izmaim. Atirba no vairkiem MANET protokoliem ir t,
ka AODV var darboties uniraid un multiraid. AODV var aizskt multiraides marrutanu un
uzturt koku kas savieno visus multiraides dalbniekus. Koks sastv no multiraides dalbniekiem
un starpmezgliem.
Galamra secbas numurs (destination sequence number) kas tiek pieirts katram ierakstam
marrutanas tabul. Galamris izveido un iekauj secbas numuru ikvien paket ar marru-
ta informciju ko galamris nosta pieprastajam mezglam (requesting node). is numurs oti
svargs, jo tas paldz mezgliem atirt jaunku marrutanas informciju (RREQ, RREP) no jau
esoajm to tabulm. Galamris vai jebkur starpmezgls var atbildt uz RREQ. Ja starpmezglam
ir zinms marruts ldz galamrim, tas nosta RREP td gadjum, ja tabul saglabtajai in-
formcijai galamra secbas numurs ir lielks par secbas numuru RREQ paket. Galamra
46
secbas numurs ir iziros lielums gadjumos, kad mezglam ir jizvlas starp diviem marrutiem
ldz galamrim, mezgls vienmr izvlas ar lielku galamra secbas numuru. Secbas numurs ir
AODV pamat mehnisms, lai atrisintu bezgalgs summanas (count-to-innity) problmu, kas
ir raksturga visiem distances vektora protokoliem.
Atirba no DSR (sk. sadaa 5.2.), AODV katr mezgl izveido marrutanas tabulu td
veid katrs mezgls uztur vietju marrutu kopiju kur tiek iekauti dati par to tuvkajiem kaimi-
mezgliem. Katrs mezgls prvalda savu posmu stvokli, kad viens no posmiem tiek prrauts, mezgls
izveido marruta pieprasjuma error paketes (RERR) ziojumu un nosta to visiem mezgliem
ieraksttiem vietj tabul.
AODV ir On-Demand protokols un izveido marrutus tikai pc avota pieprasjuma nos-
tot marruta pieprasjuma pakete (RREQ) ziojumu. AODV RREQ ziojums iekauj RREQ ID,
galamra IP adresi, galamra secbas numuru, avota IP adresi, k ar avota secbas numu-
ru. RREQ ID un avota secbas numurs pieaug par vienu katru reizi kad tiek izveidots jauns
RREQ. Galamra secbas numurs ir jaunkais secbas numurs ko saem avots no jebkura cita
marruta ldz im galamrim. Ikviens starpmezgls saemot RREQ saglba keatmi marrutu
ldz noteiktam RREQ avotam, tdjdi izveidojot atpaka ceu. K jau tika mints, tad ne tikai
galamris var izveidot RREP ziojumu, tau RREP ziojumu var izveidot ar starpmezgls. Proti
- ja dsn
kesatmina
dsn
avota
. galamris vai starpmezgls satur dergu informciju par marrutu,
tad tas konkrtajam mezglam, kas izveidoja RREQ, var atbildt uz RREQ ar RREP. Mezgli
saglab dus datus par RREP: avota ID un t IP adresi. Tas ir nepiecieams divu iemeslu d.
Pirmkrt, lai nogdtu vlk stts paketes uz o galamri. Otrkrt, gadjum ja stts RREP
jau vismaz reizi ir ticis prstts, mezgls to izdz - td veid samazinot traku. Kad mezgls
izveido RREQ/RREP ziojumu lkumu skaits ir viends ar 0, prstot RREQ/RREP ziojumu
katrs starpmezgls palielina lkumu skaitu par 1. is mehnisms paldz starpmezgliem noteikt dis-
tanci ldz avotam vai galamrim izmantotja marrut. K ar tas paldz avotam izvlties sko
marrutu ldz galamrim gadjum, ja ir vairk nek viens RREP. Avotam saemot vairkus
RREP ziojumus, tas tabul saglab pirmo ziojumu un visus nkamos saldzina ar tabulas ier-
akstu. Gadjum ja RREP secbas skaitlis ir lielks vai viendas un, turklt, lkumu skaits ir
mazks par tabul ierakstto, tad mezgls tabul saglab jauno sko marrutu.
5.4. att. AODV protokola datu prraide tkl
Kad marruts ir izveidots AODV izmanto to tik ilgi cik vien var. Savienojums var tikt iz-
47
jaukts divu iemeslu d: 1) ja neviens tam nesta paketes un iestjas noilgums (time-out) un 2)
ja kds no mezgliem iziet no apraides. Ja aktvi izmantots posms tiek prtraukts, tad viens no
kaimi-mezgliem nekavjoties izveido RERR ziojumu. No marrutanas tabulas mezgls izvls
mezglus kam marrut paredzts izmantot prrautu posmu un nosta tiem RERR. RERR zio-
jums sastv no DestCount, nesasniedzam galamra IP adreses, nesasniedzam galamra kr-
tas (sequence) numura un galamra IP adreses. Kur DestCount skaits norda cik galamri
ir nesasniedzami, nesasniedzam galamra krtas (sequences) numurs ir krtas numurs kas tiek
ierakstts mezgla marrutanas tabul.
AODV izmanto paplaintu reiona meklanas tehniku (expanding ring search technique),
lai kontroltu prraides apgabalu. Faktiski, tas palielina dzvoanas laika (TTL) ilgumu katr
RREQ prraides krt ldz tam brdim, kad tas saems RREP. AODV, savukrt, strd tikai ar
simetriskm saitm.
AODV apkopojums
Galvena AODV priekrocba ir marrutu izveidoana tikai pc pieprasjuma. Tas auj btiski
samazint periodisko kontroles ziojumu virstriu, kas ir saistts ar tabulas vadtu marrutanu.
Savukrt, k trkumu var mint to, ka tiek radta liela prraides aizture kas ir saistta ar jauna
marruta atklanu. Tas ir tpc, ka jaunu marrutu meklanas laik mezgls ienkos paketes
liek rind, ldz tiek atrasts jaunais marruts. is ir primrais aspekts, kas rada plsmas kritumu
izteikti mobilos tklu gadjumos, jo d maingas topoloijas un relatvi ilga marruta izveides laika
liels pakeu skaits tiek vienkri izmests.
5.4. OLSR protokols
Optimizts posma stvoka marrutanas protokols (OLSR) ir proaktvs marrutanas pro-
tokols, kas izveidots uz posma stvoka marrutanas protokola bzes. Klasisk posma stvoka
marrutanas protokols (LSRP) link state pakete satur visu kaimi-mezglu sarakstu un ar tiem
asocitiem posma izmaksu metrika (link cost metric), kas izraisa lielu kontrolpaketes virstriu
(overhead). is virstri ir rslis aurjoslas tklos jo pakete tiek piegdta katram tkl esoam
mezglam (prpludint). Padarot prpludinanas mehnismu efektvku un samazinot kontrol-
paketes (contorl packet) virstriu jaunais protokols tika nodvts par optimiztu posma stvoka
marrutanas protokolu (OLSR).
OLSR samazina atkrtoto prraiu skaitu izmantojot vairkstvoku releju (MPR). Tkl
tiek izvlti mezgli kas spj viss efektvk prklt tklu, tos dv par MPR mezgliem. MPR mezgli
ir viena lkuma (one-hop) kaimi-mezgli kuriem ir divvirzienu savienojums un vii pc krtas
prklj visus divu lkumu kaimius (att. 5.5.).
Tkl ar OLSR protokolu visi mezgli tiek iedalti divs grups: 1) MPRset (att. 5.5. apzmti
ar F1, F2, F3) un 2) MPRselctorset. Kur MPRset sastv no izvltiem MPR mezgliem un MPRs-
electorset ir mezglu grupa, kuriem izvltais mezgls ir MPR mezgls. MPR mezgla izvlt grupa
(MPRselectorset) darbojas k prstanas stacijas - ts saem ienkoos datus un prsta tos
uz galamri sav MPRselectorset. is pamiens paldz samazint virstria posma statusa (link
state) paketes, jo tikai MPR posma stvoka kontrolpaket ir iekauta posma stvoka status
(link state connectivity) informcija.
48
5.5. att. Datu prraide tkl ar OLSR protokolu
Skum mezgli savu darbbu uzsk ar tukm MPRset un MPRselectorset tabulm. Katrs
mezgls izvlas grupu no kaimi-mezgliem, t lai katrs otrais kaimi-mezgls btu sasniedzams ar
s grupas starpniecbu. OLSR izmanto vienkru zondanas shmu lai atkltu kaimi-mezglu
posma (link) statusu. Kaimimezglu posma statusam ir trs iespjams stadijas: vienvirziena
(unidirectional), abu virzienu (bidirectional) un MPR. Periodiski OLSR izplata HELLO ziojumu
- aj ziojum tiek iekauti nesen komunicto kaimi-mezglu saraksts un to posma statusi (link
state). Kad mezgls saem HELLO ziojumu tas atzm posmu k vienvirziena (unidirectional)
loklaj kaimi-mezglu tabul un nkamaj HELLO ziojum iekauj taj sava kaimi-mezgla
identikatoru - ID. Kad kaimi-mezgls saem o HELLO ziojumu ar savu ID tas atzm o posmu
k abpusju (bidirectional). Katrs mezgls izmanto dalts aproksimcijas algoritmu (distributed
approximation algorithm) lai izrintu savu MPRset un mar posmu ar o mezglu k MPR
sav loklaj tabul.
RFC 3626 sada 8.3.1, ir detalizti aprakstts heiristisks algoritms MPRset izrinanai [7].
HELLO ziojumi tiek prraidti noteikt MPRselctorset zon, tdjdi samazinot joslas izman-
toanu. No HELLO ziojuma mezgli uzzina kas bija izvlts k MPR mezgls. Saemot HELLO
ziojumu MPR mezgls atzm sttju sav MPRselectorset sarakst. Visa tkla posma statusa
(link state) informcijas apmaa notiek ar Topoloijas uzraudzbas ziojumu (TC). Periodiski
katrs MPR mezgls tkl prraida prjiem MPR mezgliem TC ziojumu, kas satur MPR mezgla
ID un t MPRselectorset sarakstu. eit ir ar svargi atzmt, ka du ziojumu sta ne tikai
tie MPR mezgli, kuriem MPRselectorset saraksts nav tuks. Pamatojoties uz TC ziojumu in-
formciju, mezgli var aprint sko ceu ldz katram mezglam tkl. Ir svargi ar saprast, ka
OLSR marruts vienmr iekauj MPR mezglus k retranslcijas punktu. Tpc OLSR marruts
nav iespjamais skais marruts tkl.
OLSR apkopojums
OLSR priekrocba ir t, ka is protokols samazina kontroles informcijas apjomu un tdjdi
izteikti samazina nepiecieamo traka apjomu prraidmaj josl. Lai ar OLSR iekauj infor-
mciju par katru marruta posmu no avota ldz galamrim, tas nebt nenozm, ka piedvtais
49
marruts ir visskais, jo notiek datu retranslcija caur MPR mezglu. K vl vienu no OLSR
protokola trkumiem var mint to, ka MPR mezglos, kad tie oper k lokalizti retransljoi
mezgli, ir novrojama marrutanas aizture k ar joslas virstri. Tomr, saska ar protokola
specikciju [7], OLSR uzrda labus rezulttus oti blv tkl ar augstu RWM mezglu kustbu.
5.5. Marruta izvles algoritma optimizcija
aj noda apskattie protokoli izmanto Bellman Ford algoritmu marruta izvlei, gadju-
miem kad ldz vienam galamrim ir pieejami vairki marruti. Izvle tiek izdarta vadoties pc
kopj marruta garuma, izvloties vissko marrutu (short-path). skais marruts nodroina
trku datu prraidi, bet tas ne vienmr nozm ar visaugstko servisa kvalitti (QoS). Servisa
kvalitte tkl ir atkarga no bitu kdu intensittes (BER), datu prraides truma un datu
aizkavm prraides laik. Ja marrutanas protokols izvlas marrutu pc Bellman Ford algorit-
ma principa, tas, pirmkrt, mazina potencilo datu aizkaves laiku un, otrkrt, saska ar formulu
(3.15.) (sk.3.4. sadau) mazins BER
route
, pie nosacjuma ka visos marrutos BER
link
ir viens
un tas pats. Tau jem vr, ka maingas topoloijas gadjum is nosacjumus nav iespjams.
Pdj laik dai ptnieki piedv aizvietot Bellman-Ford algoritmu ar jauniem BER-bztiem
algoritmiem [41] un [9]. T.Yelemou un P.Meseure sav darb piedv BER-balsttu MPR izvltu
OLSR marrutanas protokolu [41]. K ar G.Ferrai un O.Tonguz [9] piedv RESGO MAC BER-
bztu protokolu, kas izvlas marrutu balstoties uz BER lmeni galamr. Tds pamiens paldz
nodroint zemu BER lmeni, tau is ieguvums, savukrt, tiek sasniegts ar marruta garuma
pieaugumu [9].
Abiem algoritmiem ir trkumi un savas priekrocbas, lai mazintu trkumus ai maistra
darb tiek apskatta iespja apvienot os algoritmus vien algoritm. Jaunais BER-SP algoritms
ir balstts uz kompromisu starp BER lmeni un posmu skaitu marrut. Tas izvlas marrutu ar
sko marrutu no saraksta kuram BER
route
ir zemk par BER
app
. Kur BER
app
ir BER lmenis
kuru nepiecieams nodroint pareizai lietojumprogrammas darbbai. Algoritma darbba var tikt
aprakstta sekojo veid:
1. Atrast visus zinmos marrutus ldz galamrim N
2. Ja marrutu skaits ir lielk par 1, tad
2.a No marrutu saraksta izvlties vienu ar vissmazko mezglu skaitu
2.b Salidznt izvlt marruta BERroute ar BERapp
2.c Ja BERroute <= BERapp izvleties o marrutu
2.d Ja BERroute > BERapp atkrtot procesu parjiem marrutiem
3. Ja otraj sol netika izvelts neviens marruts
3.a No saraksta izvlties marrutu ar vismazko BERroute
Lai skaitliski pamatotu algoritma veiktspju, izmantojot MATLAB tika simulta SP, BER-
bztu un BER-SP darbba izmantojot gadjuma lielumu BER
route
un n
h
. Ldz vienam galamrim
ir 7 iespjami marruti [BER
link
n
h
], no iem marrutiem SP, BER-bzts vai SP-BER izvlas
vienu kas vislabk atbilst algoritmu kritrijam. Programma izpilda 50 itercijas lai izslgtu
nejaubas (MATLABa kodu skatt Pielikums A.).
Attl 5.6. pradts BER lmenis izvltaj marrut atkarb no marrutanas algoritma.
Uz Y ass izvietotas BER vrtbas algoritmu izvltaj marrut un uz X ass itercijas krtas
50
5.6. att. Dadu algoritmu BER lmenis izveltaj marrut
numurs. Saldzinjum ar SP algoritmu (attl za krs) BER-SP (attl zil krs) parda
labkus rezulttus, ko ar varjm gaidt.
5.7. att. Dadu algoritmu posmu skaits izvltaj marrut
Attl 5.7. pradts posmu skaits izvltaj marrut atkarb no marrutanas algoritma.
K ar tika paredzts, ka BER-bzta posmu skaits ir viss augstkais saldzinjum ar prjo
algoritmu izvltajiem marrutiem. Savukrt BER-SP izvltajos marrutos (attl zil krs)
vairkum no posmu skaita kas ir mazks par vidjo mezglu skaitu n
h
(roz lnija).
eit ir jatzm, ka ir svargi noteikt pareizo BER
app
lmeni. Gadjum kad BER
route

BER
app
BER-SP darbosies k BER-bzts algoritms un izvlsies marrutu ar viszemko BER
route
.
51
Savukrt gadjum, kad BER
route
BER
app
tas darbosies pc SP algoritma principa, izvloties
vissko marrutu jo visiem marrutiem BER
route
ir zemks par BER
app
.
Maistra dara izstrdes laik nespju atrast nevienu zintnisku publikciju, kas apraksttu
du marrutanas algoritmu.
52
6 Praktisk daa
aj noda, lai novrttu mobilittes ietekmi uz pakalpojuma kvalitti bezvadu sensoru tk-
los, apriniem tiks izmantota lietojumprogramma MATLAB un NS-2 v.2-35. MATLAB ir izman-
tots BER lmea analzei statisk WSN tkla kanl, lai vlk os datus saildzintu ar NS-2 ieg-
tajiem rezulttiem. Viss datorsimulcijs tika izmantoti tkli ar viendm zisk sla pabm.
Pielikum var apskatt izmantoto NS-2 ablonu (sk. Pielikums C.). Simulcijas parametri ap-
kopoti Tab.6.1., maksiml prraides jauda un uztvrja jtgums atbilst Lucents WaveLAN
parametriem, tehnoloija kuru iespjams pielietot WSN tklu izveidei.
Lucents WaveLAN
mezglu skaits 51
Tkla laukums [mm] 1500300 500300
Viu izplatanas veids Two Ray Ground
Antenas veids omnidirectional
Frekvence [MHz] 915
Raidtja jauda [W] 0.001
Prraides trums 2 [Mbit/s] 40 [Kbit/s]
Radiouztvrja slieksnis [W] 3.65210
13
Kolziju slieksnis [dB] 10
MAC protokols 802.11
Traka veids CBR
Paketes garums [biti] 512
Pakeu izveides trums [pck/s] 4
Marrutanas protokols AODV DSR
Pakeu skaits rind 64
Simulcijas laiks [s] 900
t
pause
[sek] 0, 30, 45, 60, 120, 300, 450, 600, 900
Komutcijas veids NRBS
Mobilittes Modelis RWMM
max mezglu trums [m/s] 0, 5, 10, 15, 20
6.1. tabula. Simulcijas parametri
6.1. Raiduztvrju parametri
Lai sasniegtu relistiskos rezulttus tiek izmantoti relo raiduztvrju un raidtju parametri:
Lucents WaveLAN frekvences ir f
c
= 915 MHz un raidtj jauda P
t
ir 1mW.
53
Nodaa 6: Praktisk daa
6.1.1. Radiouztvrja slieksnis
Ar radiouztvrja slieksni RXThresh raksturo minimlo jaudu kas ir nepiecieama veiksm-
gai paketes saemanai. Lucents WaveLAN radiouztvrja jutgums ir -94 dBm, ttad RXThresh
= -94 dBm kas ir 3.98110
13
W.
NS-2 vid, ja pakete nonk mezgl ar jaudu, kas ir lielka vai vienda ar slieksni, tad tiek uzskatts,
ka sttjs atrodas prraides apgabal un pakete ir veiksmgi saemta.
6.2. MATLAB
Mobilittes apstkos datu prraidei ir nepiecieams nodroint divus nosacjumus: 1) mezgla
A raidtjapgabal ir jbt uztvrj-mezglam un 2) mezgliem jbt vienam otra uztveranas
diapazon laika period t, lai prraidtu M garu ziojumu pie datu prraides truma R
b
.
6.2.1. Datu prraides trums un mezglu kustbas trums
Savienojuma ilgumam jbt tdam, lai laik brdi t
par
kaut vienu reizi nostt ziojumu
uztvrj-mezglam. o laika brdi nosaka mezglu kustbas trums un uztvrj-mezgla jtgums, k
ar datu prraides trums. Pie radiouztvrja jutguma -94 dBm, idelos apstkos kad interference
netiek emta vr, maksiml distance pie kuras uztvrj-mezgls saems ziojumu bez kdm ir
r
range
= 6.43 m (saska ar (3.28.) viendojumu). Lai vienkrot aprinus tiek pieemts, ka divi
mezgli kustas viens otram pret ar viendiem trumiem un sk un pabeidz datu prraidi r
range
attlum no uztvrj-mezgla (sk. att. 6.1.).
6.1. att. Mezglu kustba
Tad laiks nepiecieams rsot o attlumu pie mezglu vidj truma no 5 ldz 20 [m/s]
intervl, bs viends ar
Vid. trums [m/s] Laiks [s]
5 1.286
10 0.643
15 0.428
20 0.321
6.2. tabula. Laks lai rsot r
range
distanci pie dadiem trumiem
Tagad zinot laika intervlu, var aprint paketes skaitu ko mezgls nosuts pie dadiem datu
prraides trumiem. Attl 6.2. pieemts ka paketes garums ir 512 biti, pakeu skaits bs atkargs
no lietojumprogrammas. Lai iegt pc iespjas pilngu priekstatu par tkla darbbu tiek pieemts,
ka datu prraides trums ir 2 Mbit/s (augja robea).
54
6.2. att. Pakeu skaits atkarba no datu prraides trumiem
6.2.2. Blvuma ietekme
Mezglu kustbu var sadalt relatvi mazos laika posmos t, tdos laika intervlos mobilo mezglu
kustba bs tuva nullei (0). Un mobilo tklu var apskatt k stacionru. Izmantojot aprinu
metodi (sk. 3.2.3. sadau) tiek aprinta likumsakarba starp BER lmeni daudzposmu marrut
un mezglu telpisko blvumu tkl. MATLAB programmu var apskatt pielikum (sk. Pielikums
B.)
6.3. att. BER daudzposmu marrut beigs atkarba no mezglu telpiska blvuma tkl
Attl 6.3. pardta BER vrtb atkarb no mezglu izkliedes tkl, kur sarkan lnija ir
BER
Gauss
, kas ir aprakstta darba 3.2.3. sada un zil atbilst G.Ferrati un O.Tonguz piedvtai
55
metodei [33] kur, kad tad BER
link

3M
4R
b
. Un BER
route
bs
BER
route
max
{[
1
[
1 Q
(
2Pr
Ptherm + Pini
)]
n
h
]
,
3n
h
M
4R
b
}
, (6.1)
kur M ir ziojuma garums.
K jau iepriek tika mints - lai izveidotu savienojumu ir nepiecieams uztvrj-mezgls raidanas
diapazon laika period t
par
. Pie zema
s
BER lmenis daudzposmu marruta beigs ir gandrz
viens (1), td t raidt jauda ir nepietiekami augsta lai prraidtu signlu tik liel attlum.
Savukrt pie
s
ap 5 10
4
tas pazemins, aj robe uztvrj-mezgla jutgums ir pietiekami
augsts lai uztvert signlu, turklt interference no apkrt esoiem mezgliem ir niecga. Savukrt
ar r
link
(r
link
= 1/
s
) pazeminanu kanl palielins interferences un tas ir galvenais troku
avots. emot vr iepriek teikto aj darb NS-2 realiztajos scenrijos bs apskatts tkls ar
telpisko blvumu 10
4
lai izslgtu varbtbu, ka datu prraide tiek traucta kda cita iemesla
d.
6.3. NS-2 simulcijas
Network Simulator 2 (NS-2) lietojumprogramma ir diskrto notikumu modeljoa (discrete
event simulator) programma, kas biei tiek izmantota telekomunikciju tklu ptjumos. Ar NS-
2 iespjams modelt TCP, marrutanas un multiraides protokolu darbbu vadu un bezvadu
(WLAN, WPAN un satelt) tklos [38].
Maistra darb izmantoto NS-2 simulciju scenriju pilns apkopojums ir iekauts maistra
darbam pievienotaj CD - Maistra darb Mobilittes ietekme uz pakalpojuma kvalitti sensoru
tklos izstrdtie NS-2 simulciju scenriji.
6.3.1. Datorsimulcijas parametri
Kolziju slieksnis
Datu prraides laik var gadties, ka galamr vienlaicgi pienk divas paketes, izraisot kolzi-
ju. NS-2 vid kolziju potencili var izraist tikai paketes ar jaudu, kas ir augstka par RXThresh .
Ja abm paketm jaudas ir augstkas par RXThresh , tad to jaudu attiecbas tiek saldzintas
ar kolziju slieksni CPThresh . aj eksperiment kolziju slieksnis tiek pieemts CPThresh =
10 dB.
Viu izplatans veids
Tiek uzskatts, ka tkls ir plakana virsma un visi mezgli kusts tikai X un Y koordints. Ldz
ar to, lai sasniegtu iespjami relistiskus rezulttus, tiks izmantots two-ray ground modelis. a-
j model uztvert jauda tiek raksturota ar Friis formulu (sk.( 3.19.) formulu) ar = 4. Two-ray
ground model mezgls uztver gan atstaroto signlu gan ar to, kas nonk ldz mezglam bez at-
starojuma. Lai izmantotu o modeli NS-2 mezglu antenm ir jbt izvietotm viend augstum,
tpc visos scenrijos tiek pieemts, ka Z = 1.5 m.
56
MAC protokol
IEEE 802.11 standart, RREQ paketes tiek prraidtas apraides (broadcast) veid, savukrt
RREP un RERR un datu pakeu prraide notiek uniraides veid, da tipa paketes ir adrestas
noteiktiem kaimi-mezgliem. Savienojuma prrvums tiek konstatts ar MAC lmea paldzbu.
Kad MAC lmenis uniraides paketes posm otram mezglam vairs nespj piegdt paketes, tad uz
marrutanas lmeni tiek nostts signlziojums. Piemram, gadjumos kad pc datu prraides
beigm netiek saemta ACK pakete.
Buferis
Visi aj noda apskattie marrutanas protokoli uztur nostanas buferi, kura garums ir
64 paketes. Paketes, kurm marruta atklanas (route discovery) process ir ticis inicits, tau
mezgl vl nav saemta RREP pakete, tiek ievietotas bufer. Gadjum, kad pakete atrodas bufer
ilgk par 30 sek. t tiek dzsta. Ldz mirklim kad MAC lmenis atkal bs pieejams gan datu, gan
marrutanas paketes tiek ievietotas rindas interfeis (interface queue). Rindas interfeisa garums
ir 64 paketes un taj marrutanas protokoliem ir prioritte, visas parjs paketes tiek sttas
rindas kartb.
Traks un Mobilittes modelis
aj simulcij tika izmantots konstants bitu truma (CBR) avots, ar konstantu pakeu izvei-
des trumu [pck/s]. Avots-galamris pris ir nejaui izvietots tkla laukum. NS-2 standart pak
ir iebvta cbrgen.tcl utiltprogramma traka automtiskai izveidei. Ar o utiltprogrammu tika
izveidoti CBR traka abloni, kas savukrt turpmkaj darb tika izmantoti k ievaddati. Viss
simulcijas mezglu mobilittei ir izmantots (RWMM) (sk.nodaa 4.). Gadjuma marrutpunk-
tu mobilittes modelis (RWMM) mezgli kustas ar gadjuma trumu [v
min
, v
max
] ldz gadjuma
mrim. Simulcijas mris bija noteikt mezglu mobilittes ietekmi uz QoS pie dadiem tru-
miem. Visu simulciju ilgums ir 900 sek. un simulcijas sakum katrs mezgls ir nekustgs t
pause
laika periodu. Pauzes laiks t
pause
= 0 atbilst neprtrauktai mezglu kustbai (saska ar RWMM
modeli), savukrt t
pause
= 900 sek. atbilst stacionram tklam kur kustbas nav, jo pauze ilgst
visu simulciju. RWMM kustbas ablona izveidoanai tika izmantota NS-2 iebvt utiltpro-
gramma setdest.tcl.
Enerija modelis
Enerijas modelis ir iebvts NS-2 k mezglu atribts. Enerijas model ir initial value
kas atbilst enerijas lmenim darbbas sakum un pc katras paketes prraides/saemanas tas
em vr ar to saistto enerijas patriu. Kad mezgla enerijas lmenis sasniedz nulli, mezgls
nomirst, tas vairs nevar saemt, retranslt vai nostt paketes. aj darb enerijas patri
netiek emts vr.
6.3.2. Veiktspjas analzes parametri
aj darb tiek ptta mobilittes ietekme uz servisa kvalitti WSN tkl. QoS lmenis ir
noteikta prasbu kopa kuru tklam ir jnodroina prraidot datus no avota ldz galamrim.
57
Mobilittes un dinamisks topoloijas d, k ar d zisk sla ierobeojumiem var gadties, ka
tkla resursi ne vienmr ir pieejami piln apjom visu pakeu vienlaicgai prraidanai. Ldz ar
to, tdi parametri k, piemram, caurlaidspja, aizkav pakeu izmeanu (packet drop) un tam ir
jpievr pastiprinta uzmanba. Lai noteiktu pakalpojumu kvalitti stacionr un mobil WSN
tkl, tika izmantoti sekojoi veiktspjas parametri. Paketes piegdes sadale (PDF) un vidj
aizkave tkl ir vieni no svargkajiem parametriem veiktspjas analz.
Paketes piegdes sadale
Paketes piegdes sadale (PDF) ir attiecba starp veiksmgi saemtm CBR paketm un sum-
mu visu izveidoto CBR pakeu simulcijas laik. Tas ir svargs parametrs kas norda uz tkla
prblvi
1
tkl. PDF paldz raksturot protokola veiktspju vadoties pc pakeu pazaudanas ko-
ecienta (packet loss rate), ko ietekm tdi faktori k paketes garums, tkla noslodze un mainga
topoloija. Augsts PDF lielums nozm, ka pazaudtu pakeu skaits ir zems un no datu nostanas
viedoka protokols ir efektvs. eit ir svargi atzmt, ka pie augsta PDF pakete, kas saemta ar
lielu aizkaves laiku ir nederga. PDF un laika aizkave ir viendi svargi parametri.
PDF =
Sa
CBR
No
CBR
, (6.2)
kur Sa
CBR
ir viss veiksmgi saemtas CBR paketes un No
CBR
ir visas nostts CBR paketes.
Vidja aizkav tkl
Vidj aizkave tkl, jeb abpusj aizkave (end-to-end delay), ir vidj laika starpba starp
laika brdi kur paketi tika izveidota avot, ldz brdim kad t tika saemta galamr. Pazaudts
paketes netiek emtas vr. Savukrt, tiek emtas vr aizkaves kas ir radus d marruta
atklanas (route discovery), atkrtotm prraidm, gaidanas laika rind un viu izplatans
laiks. Visu savienojumu aizkaves tiek summtas kop un tiek daltas ar izveidoto savienojumu
skaitu visas simulcijas laik.
Avg.delay =
(Laiks
gal
Laiks
avots
)
N
sav
, (6.3)
kur Laiks
gal
ir laika brdis kur pakete nonk galamr, Laiks
avots
ir laika brdis, kur avots
izstja o paketi un N
sav
ir savienojumu pru skaits tkl.
Caurlaidspja
Tkla caurlaidspja ir datu daudzums kas vienas sekundes laik tiek prraidts no avota
uz galamri. Analizjot iegtos datus tika emtas vr tikai CBR paketes, ignorjot papildus
trius - tdus k HELLO, RREQ un RREP utt.. Tika aprintas divas caurlaidspjas: 1) mezgla
caurlaidspja - attiecba starp mezgl veiksmgi saemtu pakeu skaitu pret kopjo bitu skaitu
simulcijas laik. 2) Tkla caurlaidspja, kas ir vidj mezglu caurlaidspja tkl - skaitot tikai
1
Prmrgi intensva ziojumu plsmu, kas aizkav ziojumu prstanu datoru tkl, nelabvlgi ietek-
m datoru tkla veiktspju un var radt prraidms informcijas zudumus [31].
58
tos mezglus, kas ir iesaistti CBR datu prraid.
n
through
=
n
bit
t
sim
, (6.4)
kur

n
bit
ir summrais mezgl saemto bitu skaits un t
sim
ir simulcija ilgums.
Tkla.caurlaidspja =
n
through
N
, (6.5)
kur

n
through
ir visu mezglu summr caurlaidspja un N ir kopjais mezglu skaits tkl.
6.4. Rezulttu analz
Simulcijas laik iegte rezultti raksturo procesus tkl ar telpisko blvumu
s
= 1.1310
4
,
distance starp raidtjmezglu ldz uztvrjmezglu ir r
link
= 134.2 m un 10 no 51 mezgla ener
datus. Lai visi simulciju scenriju bt pc iespjas viendi, stacionr tkla mezglu izvietojums
tika izveidots pc t pa principa k prjie, ar tdu atirbu, ka mezglu trums viends ar 0.01
[m/s] un pauzes laiks viends ar 900 sekundm.
6.4.1. Paketes piegdes sadale un vidj aizkava tkl
6.4. att. Paketes piegdes sadales atkarba
no maksiml truma
6.5. att. Vidj aizkave tkl atkarb no
maksiml truma
Attl 6.4. pardta PDF atkarba no maksiml mezglu truma ar AODV un DSR marrut-
anas protokoliem, un tkla telpisk blvuma
1500300
= 1.1310
4
un
500300
= 3.410
4
, [
1
m
2
].
Pie
500300
= 3.410
4
stacionr tkl PDF ir gandrz viends ar 1. Ar kustbas skumu tas
degrad, it seviu gadjumos, kad tiek pielietots DSR protokols, pie maksiml truma 20 [m/s]
tas tuvins pie 0.8 (datu piegde krt par 17%). Savukrt pie
1500300
= 1.1310
4
stacionram
tklam PDF ir viends tikai ar 0.6 un mezglu mobilittes apstkos t pieaug vidji par 12%,
sasniedzot maksimumu pie truma 5 [m/s]. PDF prsniedz 0.8.
59
K var redzt attl 6.4. marrutanas protokola izvle liel mr ietekm kopjo tkla veikt-
spju mobilittes apstkos. Ar mezglu trumu pieaugumu DSR protokols uzrda aizvien sliktkus
rezulttus saldzinjum ar AODV. Tas ir izskaidrojams ar to ka DSR protokols ir distances vek-
tora protokols un mezgls sav keatmi uztur datus tikai par marrutiem ldz 1. krtas kaimi-
mezgliem. Jo straujk mains topoloija (aj gadjum jo trk kustas mezgli) jo vairk DSR
marrutanas pakeu nepiecieams lai izveidotu datu prraidi.
Daudzas lietojumprogrammas piegdts paketes ar lielu laika aizkavi tiek uzskattas per
nedergm. Attls 6.5. ilustr tkla vidjs aizkaves izmaias atkarb no mezglu maksiml
kustbas truma. Viszemk aizkave tkla ir pie maksiml truma 10 [m/s]. Tas nozm, ka
pie mezglu maksiml kustbas truma 10 [m/s] (vidja 7.5 [m/s], no trace fail). Saldzinjum
ar statisko tklu pie
500300
= 3.410
4
mobilitte auj samazint vidjo pakeu aizkavi pat
2 reizes. Savukrt AODV atkal uzrda labkus rezulttus saldzinjum ar DSR. Mobilittes
apstkos AODV spj nodroint datu marrutanu ar vidjo aizkavi tkl ne augstku par 15
sekundm (kad mezglu maksimlais trums prsniedz 5 [m/s]). Tas ir saistts ar to ka informcija
par tkla topoloiju izplats daudz trk nek stacionr.
6.4.2. Caurlaidspja
6.6. att. Tkla vidja caurlaidspja atkarba no maksiml truma
K var redzt attla 6.6. pie mezglu telpisk blvuma 3.410
4
tkla vidj caurlaidsp-
ja samazins un tam ir loisks izskaidrojums - pieaug marrutanas pakeu skaits, kas ir ne-
piecieams datu prraides izveidoanai. Savukrt, pie
1500300
= 1.1310
4
tkla vidja cau-
rlaidspja pieaug saldzinjum ar t paa tkla statisko modeli. Ldz ar to ir iespjami divi
izskaidrojami, pirmkrt datu prraide pieaug td ka kustgi mezgli spj trk piegdt datus
ldz galamrim. Gadjum kad mezgli ir izkliedti tkla, mezglu kustba auj trk prvietot in-
formciju telp, neatkargi no marrutanas protokola. Savukrt pie 3.410
4
mobilitte trauc
60
it sevii DSR protokola izmantoanas gadjum.
emot vr mezglu izkliedes pakpi, vislabkos rezulttus uzrd AODV protokols pie
1500300
= 1.1310
4
vidji paaugstinot tkla caurlaidspju par 15 [Kbit/s], kas ir aptuveni 18% no sta-
cionr tkla.
6.4.3. AODV protokola veiktspju atkarba no pauzes laika
Iepriekj sada bija apskatta AODV un DSR protokolu darbba tkl ar neprtraukti
kustoiem mezgliem. Savukrt, ja gribam iegt labku priekstatu par mobilittes ietekmi uz
tkla darbbu, tad ir nepiecieams novrtt kustbas maias ietekie. Gadjuma marrutpunktu
mobilittes model mezgls sasniedzot savu galamri var uztaist pauzi uz kdu t
pause
laiku, aj
laik brdi mezgla trums v viends ar 0. Pc pauzes mezglam tiek pieirts jauns trums un jauns
galamris. Lai uzzintu k AODV protokols spj darboties pie dadm mobilittes pakpm,
t
pause
tiek pieirti sekojoas vrtbas [0, 30, 45, 60, 120, 300, 450, 600, 900] sekundes un ar
1500300
= 1.1310
4
.
6.7. att. Vidja aizkav tkl atkarba no pauzes garuma
Attl 6.7. pradta AODV protokola veiktspja k funkcija no pauzes garuma. Pie augstas
mobilittes, kad t
pause
ir zemka par 300 sekundm, saldzinjum ar t
pause
= 0 notiek aptuveni
15% PDF kritums, savukrt, vidj aizkave samazins divas reizes pie t
pause
[30 - 120] sek. No
k var secint, ka pauzes intervls 60 sekundes (aizkav mazk nek 5 sekundes) ir laiks kas ir
nepiecieams AODV lai pielgotu marrutu. Par jebkurm izmam marrut ir jmaks ar datu
prraides daudzumu un pie t
break
= 60 PDF samazins par 10%. AODV marrutanas paketm
ir prioritte rind. eit ir svargi atzmt ka, scenrij pakeu garums ir 512 biti un tie raoti ar
trumu 4 pck/s, kas kopum rda augstu tkla noslodzi. K ar mezglu izvietojums tkla laukum,
koordints X un Y ir gadjuma lielumi, un btiski ietekm datu prraidi pie tik zema telpisk
blvuma (1.1310
4
, [
1
m
2
]). K piemram, att. 6.7. vidj aizkav pie truma 15 [m/s] prsniedz
40 sekundes. darba mris ir iegt visprjo priekstatu par mobilittes ietekmi, lai iegt
likumsakarbas starp pauzes laiku un protokola veiktspju ir nepiecieams atkrtot aprakstto
scenrijus vairkas reizes un no iegtajiem rezulttiem aprint vidjo vrtbu.
61
7 Secinjumi
Tuvk iepazstoties ar mobiliem bezvadu sensoru tkliem (WSN) kst skaidrs, ka tkla veikt-
spja un servisa kvalitte (QoS) taj ir atkargi no daudziem faktoriem. Kuru starp vissvargkie
ir mobilitte, mezglu telpiskais blvums un marrutanas protokola veiktspja. Prsvar mobilie
WSN tkli tiek ptti pie ideliem apstkiem izdalot tjos vienu viengu ptmo parametru.
aj darb tika izmantota semi-analtisk pieeja lai pttu saistbas starp mezglu mobilitti,
marrutanas protokolu un zisk sla pabu ietekmi uz QoS lmeni daudzposmu marrut.
Bezvadu sensoru tkli ir diezgan jauna tehnoloija, un ldz ar to trkst relo datu par taj
notiekoiem procesiem, k ar ptanas process tiek apgrtints ar oti plau pielietoanas spek-
tru. Pc darba izstrdes viennozmgi varu apgalvot, ka lai nodrointu ptniecisku progresu
in nozar ir nepiecieams: 1) izveidot pamatnostdnes un ierobeot pielietoanas apgabalu 2)
bvt un ptt relus tklus, nevis balstt ptjumus tikai uz datorsimulcijas rezulttiem. Noda
3. apkopoti teortiskie aspekti var tikt pielietoti, k skum pozcija WSN zisk sla parametru
apriniem.
Darba gait tika piedvta marruta izvles algoritma optimizcija (sk. 5.5. sadau), piedv-
tais algoritms ir kompromiss starp BER lmeni un posmu skaitu marrut. Tas izvlas marrutu
ar vismazko posmu skaitu no iespjamiem marrutiem kuros BER
route
ir zemks par BER
app
.
Kur BER
app
lmeni noska lietojumprogramma vai tkl administrators. Gadjum, kad visu
iespjamo marrutu lmenis BER
route
ir augstks par BER
app
BER-SP algoritms darbosies, k
BER-bzts algoritms un izvlsies marrutu ar viszemko BER
route
. Un gadjum, kad pieeja-
mu marrutu BER
route
ir zemks par BER
app
, BER-SP algoritms darbosies pc SP algoritma
princip, izvloties vissko marrutu jo visiem marrutiem BER
route
ir zemk par BER
app
. Ar
nelielu simulciju MATLAB (sk. att. 5.6.) tika pierdts ka im pamienam ir acmredza-
ma priekrocba saldzinjum ar sk cea (short-path) un BER-bzes algoritmu. Lai pilnb
novrttu o algoritmu ir nepiecieami papildus ptjumi NS-2 vid.
Attl 6.3. pardta likumsakarba starp BER lmeni daudzposmu marrut un mezglu telpisko
blvumu tkl. Pie mezglu telpisk blvuma zemk par 510
4
BER lmenis daudzposmu marru-
ta beigs sasniedz 1. Kas ir izskaidrojams ar prk lielu distanci starp raidtju un uztvrju. Ja
apriniem tiek izmantot AWGN kanls tad BER no 5 10
4
tas strauji tiecas uz 0. Kas neat-
bilst relajai situcijai, jo tuvk ir raidoie mezgli jo augstka ir mezglu savstarpj interference.
Gadjum kad datu prraide tkl tiek ietekmta ar augstu interferenci, marrutanas protokols
nevar pozitvi ietekmt tkla veiktspju [33]. Ldz ar to NS-2 simulcijai tika izvlti divi telpiski
blvumi
1500300
= 1.13 10
4
un
500300
= 3.4 10
4
, [
1
m
2
].
Pc darba izstrdes ir grti viennozmgi pateikt vai mobilittei ir pozitv vai negatva
ietekme, jo tas, ko esmu konstatjusi ar veiktajm simulcijm un apriniem ir tas, ka ir jpta
parametru kombincijas: mezglu kustbas trums, telpiskais blvums, datu prraides trums un
62
Nodaa 7: Secinjumi
izmantotais pakeu garums. K ar mobilittes modelim ir oti liela ietekme uz rezulttiem. Attl
6.7. ir pradti rezultti AODV protokola veiktspja pie RWMM dadiem pauzes garumiem. Kad
pauzes laiks ir intervl no 30 ldz 120 AODV protokol veiktspja pasliktins par 10% saldz-
injum kad tas ir 0. Tas ir jem vr novrtjot mobilitti. Tau nav iespjams aprint visas
parametru kombincijas un to lielumu varicijas. Ttad, var secint, ka ir svargi zint sistmas
prasbas, lai vartu noteikt mobilittes ietekmi.
ai darb izvltajai sistmai (sk.1.3. sadau) pie maksimljiem mezglu kustbas trumiem 5
un 10 [m/s] un izmantojot AODV marrutanas protokolu mobilittes ietekme ir bijusi pozitva.
Paketes piegdes sadale (PDF) (sk. att 6.4.) sasniedz 0.8 un ir novrojama viszemk vidj
pakeu aizkave < 10 sek. (sk. att 6.5.) un tkla caurlaidspja prsniedz 120 [Kbit/s] (sk. att 6.6.).
Balstoties uz iegtiem rezulttiem, var viennozmgi apgalvot, ka AODV protokola veiktspja, it
sevii pie zem telpiska blvuma, ir daudz labk nek DSR (sk. att 6.5., 6.4., 6.6.). AODV spj
trk pielgot marrutu mangas topoloijas apstkos ar mazku ietekmi uz caurlaidspju.
Vl jpiemin, ka NS-2 datorsimulcija ir teicams ldzeklis, lai vartu simult tkla veiktspju
pie dotiem parametriem. Tas piedv iespjo izmantot jau iebvtos marrutanas protokola,
MAC vai zisk sla modeus, k ar iespju izveidot uz t bzes savus modeus. aj darb tika
izmantoti iebvti NS-2 komponenti, kas bija modicti lai atbilstu darba mriem. darba
praktisk daa vartu bt noderga studentiem iepazstot mobilo bezvadu sensoru tklu (WSN)
darbbu. K ar jmin tas, ka NS-2 simulcijas rezultti ir pieejami ne vien teksta fail (.tr), bet
ar tie ir pieejama katr scenrija vizualizcij (*.nam), kas paldz labk izprast tkl notiekoos
procesus.
is darbs var tikt turpints sekojoos virzienos. Pirmkrt, izmantot ZigBee/802.15 MAC,
lai novrttu k dadas tkla topoloijas darbojas mobilittes apstkos. Otrkrt, NS-2 vid uz
AODV bzs izveidot BER-SP algoritmu un saldzint to veiktspju ar oriinlo AODV. Trekrt,
MATLAB Simulink izveidot WSN kanla modeli un ptt tajos notiekoos procesus ar dadiem
antenu parametriem un modulciju veidiem.
Darb izvirztie uzdevumi ir izpildti un varu uzskatt, ka maistra darba mris ir sasniegts.
63
Notcija
BER
link
BER lmenis gal saikni starp divm kaimiu mezgliem.
L paketes garums, [b/pck].
P
i
min
minimla prraides jauda, [dBm].
P
therm
Termisk troka jauda, [dBm].
P
t
prraides jauda, [dBm].
R
b
datu prstanas trums, [kb/s].
lielums kas raksturo pakeu raoanas trumu, [pck/s].
s
mezglu telpas blvums, [
1
m
2
].
leiskais trums, kas vienmrgi izkliedts [0, 2] intervl.
mezgla trums, kas vienmrgi izkliedts (0,
max
] intervl.
max
maksimlais starpmezglu trums, [m/s].
r
link
attlums starp uztvrjmezglu un raidtjmezglu, [m].
64
Literatra
[1] I. F. Akyildiz, W. Su, Y. Sankarasubramaniam, and E. Cayirci, A Survey on Sensor
Networks, IEEE Communications Magazine, 40 (2002), pp. 102114.
[2] D. AS, The Dignio Health Platform. http://www.dignio.com/platform.
[3] F. Aurenhammer, Voronoi diagrams: a survey of a fundamental geometric data structure,
ACM Comput. Surv., 23 (1991), pp. 345405.
[4] C. Bettstetter, G. Resta, and P. Santi, The node distribution of the random waypoint
mobility model for wireless ad hoc networks., in IEEE Transactions on Mobile Computing,
vol. 2, 2003, pp. 257269.
[5] T. Camp, V. Davies, and J. Boleng, A survey of mobility models for ad hoc network
research., in Wireless Communications & Mobile Computing (WCMC): Special issue on
Mobile Ad Hoc Networking: Research, Trends and Applications, vol. 2, 2002, pp. 483502.
[6] CISCO, Channels, Power Levels, and Antenna Gains: Appendix B - Channels, Power Levels,
and Antenna Gains. http://www.cisco.com, Oct. 2010.
[7] T. Clausen and P. Jacquet, Optimized Link State Routing Protocol (OLSR).
http://tools.ietf.org/html/rfc3626, Oct. 2003.
[8] T. H. Cormen, C. E. Leiserson, R. L. Rivest, and C. Stein, Introduction to Algo-
rithms, MIT Press, 2nd ed., 2002.
[9] G. Ferrari, S. Panichpapiboon, O. K. Tonguz, J. S. Parikh, and N. Wisitpong-
phan, QoS Provisioning using BER-Based Routing in Ad Hoc Wireless Networks, IEEE
Transactions on Vehicular Technology, (2005).
[10] G. Ferrari, O. Tonguz, and B. Baruffini, Spectral Eciency-Connectivity Tradeo in
Ad Hoc Wireless Networks, in Proc. Inter. Symp. Information Theory and Its Applications
(ISITA 04), Oct. 2004, pp. 451456.
[11] G. Ferrari and O. K. Tonguz, Performance of circuit-switched ad hoc wireless net-
works with Aloha and PR-CSMA MAC protocols, in Proc. IEEE Global Telecommun. Conf.
(GLOBECOM), Dec. 2003, pp. 28242829.
[12] M. Grossglauser and D. Tse, Mobility increases the capacity of ad hoc wireless networks,
IEEE/ACM Trans. Netw., 10 (2002), pp. 477486.
65
Nodaa 7:LITERATRA
[13] P. Gupta and P. R. Kumar, The capacity of wireless networks, IEEE Trans. Inf. Theory,
46 (2000), pp. 388404.
[14] X. Hong, K. Xu, and M. Gerla, Scalable routing protocols for mobile ad hoc networks.,
International Journal on Computer Science and Engineering (IJCSE), (2002).
[15] A. Jardosh, E. M. Belding-Royer, K. C. Almeroth, and S. Suri, Towards realistic
mobility models for mobile ad hoc networks, in In MobiCom 03: Proceedings of the 9th
annual international conference on Mobile computing and networking, ACM Press, 2003,
pp. 217229.
[16] , Real world environment models for mobile ad hoc networks, Journal on Special Areas
in Communications - Special Issue on Wireless Ad hoc Networks, 2 (2005).
[17] G. Lim, K. Shin, S. Lee, H. Yoon, and J. S. Ma, Link stability and route lifetime in ad
hoc wireless networks, in Proc. ICPPW, Aug. 2002, pp. 116123.
[18] W. Navidi and T. Camp, Stationary distributions for the random waypoint mobility
model, in IEEE Transactions on Mobile Computing, vol. 3, 2004, pp. 99108.
[19] M. J. Neely and E. Modiano, Capacity and delay tradeos for ad hoc mobile networks,
IEEE Trans. Inf. Theory, 51 (2005), pp. 1917 1937.
[20] S. Panichpapiboon, G. Ferrari, N. Wisitpongphan, and O. K. Tonguz, Route Reser-
vation in Ad Hoc Wireless Networks, IEEE TRANSACTIONS ON MOBILE COMPUTING,
6 (2007), pp. 5671.
[21] S. Park and B. van Voorst, Anticipated route maintenance (ARM) in location-aided
mobile ad hoc networks, in Proc. IEEE Global Telecommun. Conf. (GLOBECOM), Nov.
2001, pp. 28092813.
[22] C. Perkins, E. Belding-Royer, and S. Das, Ad hoc On-Demand Distance Vector
(AODV) Routing. http://tools.ietf.org/html/rfc3561, July 2003.
[23] C. E. Perkins, Ad Hoc Networking, Addison Wesley, Upper Saddle River, NJ, 2001.
[24] C. E. Perkins and P. Bhagwat, Highly dynamic destination-sequenced distance-vector
routing (DSDV) for mobile computers, Comput. Commun. Rev., 24 (1994), pp. 234244.
[25] D. D. Perkins, H. D. Hughes, and C. B. Owen, Factors aecting the performance of
ad noc networks, in Proc. IEEE ICC, vol. 43, April 2002, pp. 20482052.
[26] J. Polastve, R. Szewczyk, C. Sharp, and D. Cullar, The Mote Revolution: Low Power
Wireless Sensor Network Devices, in In Proceedings of Symposium on High Performance
Chips, 2004.
[27] R. Rao and G. Kesidis, Purposeful mobility for relaying and surveil lance in mobile ad hoc
sensor networks, IEEE Trans. Mobile Comput., 3 (2004), pp. 225232.
66
Nodaa 7:LITERATRA
[28] L. Ruiz, R. Braga, F. Silva, H.Assuncao, J. Nogueira, and A. Loureiro, On the
Design of a Self-Managed Wireless Sensor Network, IEEE Communication Magazine, (2005),
pp. 95101.
[29] L. C. D. S.L., Libelium - Wireless Sensor Networks. http://www.libelium.com, 2010.
[30] D. Son, B. Krishnamachari, and A. Helmy, The eect mobility induced location errors
on geographic routing in mobile ad hoc and sensor networks: Analysis and improvment using
mobility prediction, IEEE Trans. Mobile Comput., 3 (2004), pp. 233245.
[31] L. terminu vrdnca - Datortermini, Latvijas Zintu akadmijas Terminoloi-
jas komisijas Informcijas tehnoloijas telekomunikcijas un elektronikas apakskomisija.
http://www.termini.lv/, 2002.
[32] C.-K. Toh, Ad Hoc Mobile Wireless Networks, Prentice-Hall, Upper Saddle River, NJ, 2002.
[33] O. K. Tonguz, R. Chokshi, G. Ferrari, N. Wisitpongphan, and S. Panichpapiboon,
Impact of mobility on the BER performance of multihop ad hoc wireless networks, IEEE
Transactions on Vehicular Technology, 56 (2007), pp. 271285.
[34] O. K. Tonguz and G. Ferrari, Ad Hoc Wireless Networks: A Communication-Theoretic
Perspective, Wiley, Hoboken, NJ, 2006.
[35] S. Toumpis and A. J. Goldsmith, Large wireless networks under fading, mobility and
delay consrains, in Proc. IEEE Conf. Comput. Commun., 2004, pp. 609619.
[36] C. Tuduce and T. Gross, A mobility model based on WLAN traces and its validation, in
IEEE International Con- ference onComputer Communications (INFOCOM), vol. 24, Mar.
2005, pp. 664674.
[37] I. T. Union, ICT Facts Figure, 2011. http://www.itu.int, Oct. 2011.
[38] VINT, SAMAN, and CONSER, Network Simulator - NS-2.
http://www.isi.edu/nsnam/ns/.
[39] N. Wisitpongphan and O. K. Tonguz, Disjoint multi-path source routing in ad hoc
metworks: Transport capacity, in Proc. IEEE VTC-Fall, Oct. 2003, pp. 22072211.
[40] F. Ye, G. Zhong, S. Lu, and L. Zhang, Gradient Broadcast: A Robust Data Delivery
Protocol for Large Scale Sensor or Networks, ACM Wireless Networks, 11 (2003), pp. 258298.
[41] T. Yelemou, P. Meseure, and A.-M. Poussard, A new BER-based approach to improve
OLSR protocol, 8th International Conference on Wireless and Optical Communications Net-
works (WOCN), (2011), pp. 15.
67
Pielikumi
Pielikums A.
cl ear al l ;
cl ose al l ;
F=6; %noise figure in dB
K=1.38*1e-23; %Boltzman constant
5 T=300; %room temperature in K
Pt=1e-3; %mW
B=20*1e6;
N=300;
10 Rb=128*1024; % [b/s], data rate = 128kbps
L=1e4; %b/pck
lamda=1; %pck/s
rho=1e-3; %the node spatial density, [nodes/kv.m]
rlink=1/sqrt(rho);
15
n_max= cei l (2*sqrt(N/pi )); %maxim number of hops in a route
%aver.number of hops in a route
n=f l oor (((2+N)*sqrt(N)+3*N)/(2*(N-1)));
20 Pr=Pt/rlink2;
Ptherm=10(F/10)*K*T*B;
nTier1 = randi(7,1,1);%1.Tierre transmit. neighbors
nTier2 = randi(5,1,1);%2st Tierre transmitting neighbors
Pini=nTier1*Pt/(2*rlink)2+nTier2*Pt/((3*rlink)2)
25 SNRlink_ini=Pr/(Ptherm+Pini);
BERlink_ini=0.5* erf c(sqrt(SNRlink_ini));
BERroute=1-(1-BERlink_ini).n;
BERroutem=1-(1-BERlink_ini)n_max;
30 route_SP=zeros(50,2);
route_BER=zeros(50,2);
route=zeros(50,2);
k=1;
35 while(k<51)
%Random values of routes
%BER_rand_link=randi([90 103],1,5)1e3;
BER_rand_link=(BERlink_ini+(BERlink_ini/12)*rand(1,7));
40 %n_rand=randi([n5 n+5],1,7);
for o=1:7
68
Pielikumi
a=[n_max:-1:1]
n_rand(1,o)=a(1,randi([1 n_max], 1,1));
end
45 for m=1:length(n_rand)
BERrand_route(1,m)=1-(1-BER_rand_link(1,m)).n_rand(1,m);
end
%List of routes to destination X,
%where first row BER and 2nd is nh
50 for i =1:length(BERrand_route)
Tn(i,:)=cat(2,BERrand_route(1,i),n_rand(1,i));
end
%Short Path (SP) route selection algorith
55 Tn1=sortrows(Tn,2); %Tn sorted by number of hops(ascending)
route_SP(k,1)=Tn1(1,1);
route_SP(k,2)=Tn1(1,2);
%BERbased route selection algorith
60 Tn2=sortrows(Tn,1); %Tn sorted by by BER number(ascending)
route_BER(k,1)=Tn2(1,1);
route_BER(k,2)=Tn2(1,2);
%SP&&BERbased route selection algorith
65 %First from Tn sorted by length of route,starting from shortest
% for each pair (BER, nh) compare routes BER < avg.BER. If all BER
%are > avg.BER then selected route with smallest available BER.
for i=1:length(Tn)
i f Tn1(i,1)<BERroute&(route(k,2)==0)
70 route(k,1)=Tn1(i,1);
route(k,2)=Tn1(i,2);
el se
i f i==5&(route(k,2)==0)
route(k,1)=Tn2(1,1);
75 route(k,2)=Tn2(1,2);
end
end
end
80 k=k+1;
end
x=1:50;
69
Pielikumi
85 fi gure (1)
plot(x, route_SP(:,2), 'g'), grid on, hold on
plot(x, route_BER(:,2), 'r'), hold on
plot(x, route(:,2), 'y'), hold on;
plot(x, ones(si ze(x))*n, 'b')
90 vleg = legend('SP','BER-based','BER-based&SP','Location',...
'NorthEastOutside');
xlabel ('Number of Simulations')
ylabel ('Number of hops')
t i t l e ('BER&SP-based performance: number of hops')
95 %axis([0 51 8 22]);
fi gure (2)
semilogy(x, route_SP(:,1), 'g'), grid on, hold on
semilogy(x, route_BER(:,1), 'r'), hold on
100 semilogy(x, route(:,1), 'o-'), hold on;
semilogy(x, ones(si ze(x))*BERroute , 'm')
vleg = legend('SP','BER-based','BER-based&SP','Location',...
'NorthEastOutside');
xlabel ('Number of Simulations')
105 ylabel ('BER')
t i t l e ('BER&SP-based performance: BER level')
fi gure (3)
semilogy(route(:,2),route(:,1), 'k*'),grid on, hold on
110 semilogy(route_SP(:,2),route_SP(:,1), 'r+'), hold on
semilogy(route_BER(:,2),route_BER(:,1), 'bo'),hold on
%plot(x, ones(size(x))n, b)
70
Pielikumi
Pielikums B.
cl ose al l ;
cl ear al l ;
N=51; %mezglu skaits tiiklaa
Rb=2e6; %datu parraides aatrums
5 fc=915*1e6; %carrier freq.
To=300; % temperatura[K]
K=1.38*1e-23; %Boltsmana konst.
lambda=1; %[pck/s]
L=512; %[bit/pck]
10 F=0 ; %[dB] noise figure
Pt=1e-3; %[W] raiditajjauda
c=3*1e8; % speed of light, [m/s]
Gt=1;
Gr=1;
15 rlink=[1:5:700];
%videjais mezglu skaits daudzposmu marshrutaa
n=f l oor (((2+N)*sqrt(N)+3*N)/(2*(N-1)));
fun = @(x) (1/sqrt (2*pi ))*exp((-x.2)./2);
20 var_ini=1-exp(-lambda*L/Rb);
Ptherm=10(F/10)*K*To*Rb;
a=Gt*Gr*c2/(4*pi *fc)2;
b=3*n*lambda*L/(4*Rb);
25 for i=1:length(rlink)
rho(1,i)=1/rlink(1,i)2;
S1(1,i)=(2*rlink(1,i))2;
S2(1,i)=(2*2*rlink(1,i))2;
S3(1,i)=(2*3*rlink(1,i))2;
30
S2p(1,i)=S2(1,i)-S1(1,i);
S3p(1,i)=S3(1,i)-S2(1,i);
n2p(1,i)=S2p(1,i)*rho(1,i)/2;
35 n3p(1,i)=S3p(1,i)*rho(1,i)/2;
Pr(1,i)=a*Pt/(rlink(1,i)4);
Pini(1,i)=var_ini*((n2p(1,i)*a*Pt/(2*rlink(1,i))4)...
40 +(n3p(1,i)*a*Pt/(3*rlink(1,i))4));
%Pini(1,i)=0;
71
Pielikumi
SNR(1,i)=Pr(1,i)/(Ptherm+Pini(1,i));
SNR_dB(1,i)=10*log10(SNR(1,i))
Kp(1,i)=erf c(sqrt (2*SNR(1,i)));
45
BER(1,i)=integral(fun, sqrt (2*SNR(1,i)), Inf );
BERroute(1,i)=1-(1-BER(1,i))n;
BERroute1(1,i)=1-(1-Kp(1,i))n;
BERroute17(1,i)=max(BERroute1(1,i), b)
50 end
loglog(rho, BERroute1 , '-r'), hold on
loglog(rho, BERroute17 , '-b')
legend('BER Gauss','BER');
55 xlabel ('Blivums, [1/m2]')
ylabel ('BER')
axis ([1e-6 1e-3 1e-6 2]);
72
Pielikumi
Pielikums C.
#
# Define a PHYsical layer parameters
#
set val(chan) Channel/WirelessChannel
5 set val(prop) Propagation/TwoRayGround
set val(netif) Phy/WirelessPhy
set val(mac) Mac/802_11
set val(ifq) Queue/DropTail/PriQueue
set val(ll) LL
10 set val(ant) Antenna/OmniAntenna
#
# Scenario parameters
#
set val(x) 500
15 set val(y) 300
set val(ifqlen) 64
set val(seed) 0.0
set val(routingProt) AODV
set val(nn) 51
20 set val(tr) output80211_500max20_p0.tr;# trace file
set val(nam) output80211_500max20_p0.nam;# nam trace file
set val(move) trafCBR_rate4.traff ;# movement scenario
set val(cp) scen_500max20_p0.scen;# connection traffic
set val(starttime) 5;
25 set val(stop) 900.0 ;#simulation duration
set val(energymod) EnergyModel
set val(initialenergy) 30; #value in [J]
#
# Define antenna at node centre
30 #
#Antenna/OmniAntenna set X_ 0
#Antenna/OmniAntenna set Y_ 0
#Antenna/OmniAntenna set Z_ 0.7
Antenna/OmniAntenna set Gt_ 1.0
35 Antenna/OmniAntenna set Gr_ 1.0
#
# For TwoRayGround
#
#Phy/WirelessPhy set CSThresh_ 1.559e14; #carrier sensing threshold
40 Phy/WirelessPhy set RXThresh_ 3.652e-13; #receiver threshold
Phy/WirelessPhy set CPThresh_ 10; #capture threshold
73
Pielikumi
Phy/WirelessPhy set freq_ 9.15e+08; #Operating Freq
Phy/WirelessPhy set L_ 1.0; #System loss factor
Phy/WirelessPhy set Pt_ 0.001; #transmitter power
45
#
#Set up simulator objects
#
#
50 # check for random seed
#
i f {$val(seed) > 0} {
puts "Seeding Random number generator with $opt(seed)\n"
ns-random $val(seed)
55 }
#create simulator instance
set ns_ [new Simulator]
$ns_ color 1 Blue
60 $ns_ color 2 Red
#setup topography object
set topo [new Topography]
$topo load_flatgrid $val(x) $val(y)
65
#create trace object NS and NAM
set tracefd [open ./$val(tr) w]
$ns_ trace-all $tracefd
# Statement indicating to simulator about NAM.
70 set namtrace [open ./$val(nam) w]
$ns_ namtrace-all-wireless $namtrace $val(x) $val(y)
75
#create GOD
set god_ [create-god $val(nn)]
set chan_1_ [new $val(chan)]
80 #
# Define node properties
#
$ns_ node-config -adhocRouting $val(routingProt) \
-llType $val(ll) \
74
Pielikumi
85 -macType $val(mac) \
-ifqType $val(ifq) \
-ifqLen $val(ifqlen) \
-antType $val(ant) \
-propType $val(prop) \
90 -phyType $val(netif) \
-topoInstance $topo \
-agentTrace ON \
-routerTrace ON \
-macTrace ON \
95 -movementTrace OFF\
-channel $chan_1_\
#-----------------------------------------
# Parameter req. only when energy logging
#----------------------------------------
100 # -energyModel $val(energymod) \
# -initialEnergy $val(initialenergy) \
# -rxPower 0.0648 \
# -txPower 0.0744 \
# -idlePower 0.00000552 \
105 # -sleepPower 144e-9 \
#
# Creates val(nn) node and attached to val(chan)
#
110 for {set i 0} {$i < $val(nn) } {incr i} {
set node_($i) [$ns_ node]
$node_($i) random-motion 0 ;# disable random motion
}
115 #
# Load val(move) and val(cp) patterns
#
puts "Loading scenario pattern ..."
120 source $val(cp); #load traffick pattern
puts "Loading movement pattern ..."
source $val(move); #load movement pattern
125 #Define node initial position for NAM
for {set i 0} {$i < $val(nn)} {incr i} {
puts "Processng node $i for NAM ..."
75
Pielikumi
$ns_ initial_node_pos $node_($i) 20
}
130
#
# Tell nodes when the simulation ends
#
for {set i 0} {$i < $val(nn) } {incr i} {
135 $ns_ at $val(stop) "$node_($i) reset;"
}
$ns_ at $val(stop) "$ns_ nam-end-wireless $val(stop)"
#$ns_ at $val(stop) "stop"
$ns_ at $val(stop).0002 "puts \"end simulation \" ; $ns_ halt"
140
proc stop {} {
global ns_ tracefd namtrace
$ns_ flush-trace
cl ose $tracefd
145 cl ose $namtrace
}
#running the simulation
puts "\nStarting Simulation..."
150 $ns_ run
76

Mobilitātes Ietekme Uz Pakalpojuma Kvalitāti Sensoru Tīklos

Uploaded by

Document Information

Original Title

Copyright

Available Formats

Share this document

Share or Embed Document

Sharing Options

Did you find this document useful?

Is this content inappropriate?

Copyright:

Available Formats

Mobilitātes Ietekme Uz Pakalpojuma Kvalitāti Sensoru Tīklos

Uploaded by

Copyright:

Available Formats

rgas tehnisk universitte

Elektronikas un telekomunikciju fakultte

nlog(n), ar konstanti c lielku par 0.

You might also like