Latvijas Republikas izgltbas un zintnes ministrija

RGAS TEHNISK UNIVERSITTE

Transporta un manzinbu fakultte

G. Bunga

MATERILU GRIEANAS REMU APRINI APSTRDES TEORIJ

Rga 2005

Materilu grieanas remu aprini sastata dau no mcbu priekmeta "Materilu apstrdes teorija". s priekmeta daas metodiskie nordjumi vispirms iepazstina ar visprjiem aprinu priekrakstiem. Sniegtas uzzias par apvirpoanas, izvirpoanas, urbanas, prurbanas, gala, pirksta un diska frzanas, k ar rjs apaslpanas, iekjs apaslpanas un plakanslpanas procesu aprinu secbu. Aprini ietver ar sagataves un instrumenta stinguma un izlieces prbaudi, k ar nepiecieams darbgalda jaudas novrtanu. Katras sadaas noslgum veikts ekonomiskas apstrdes pamatlaika aprins. Aprinu priekraksti ir paredzti manzinbu specialitu studentiem.

ISBN 3-410-13955-9

SATURA RDTJS IEVADS.................................................................................................................................5 1.KOPJIE NORDJUMI................................................................................................5 2.virpoanas un izvirpoanas grieanas remu APRINANA................................6 3.urbanas un prurbanas grieanas remu aprinana.........................................14 4.frzanas grieanas remu aprinana...................................................................18 5.slpanas grieanas remu aprinana....................................................................21 Izmantotie informcijas avoti............................................................................................26

IEVADS Aprini sev ietver etru uzdevumu atrisinanu balstoties uz vienas sagataves apstrdi. Darbs sev ietver: grieanas remu aprinus virpoanai, urbanai, frzanai un slpanai. Uzdevuma numurs (variants) tiek izvlts saska ar studenta apliecbas diviem pdjiem cipariem, vai saska ar trs pdjo ciparu summu. Studentiem nekltniekiem uzdevums tiek formli sadalts divs das. Pirm daa ietver sev grieanas remu aprinanu virpoan un urban, otr daa grieanas remu aprinanu frzan un slpan. Skum nepiecieams noskaidrot un uzrakstt uzdevum dotos lielumus un nosacjumus, k ar jizveido sagataves skice un faktisks detaas skice ar nepiecieamajiem izmriem. Aprinus nepiecieams veikt piln apjom. Nepiecieams sniegt to vai citu parametru izvles pamatojumu un sniegt atbilstoas atsauces uz mcbu ldzeka atbilstou tabulu vai citu izmantoto mcbu literatru. Nepiecieams uzskict izvlto grieu, urbju un fru pilnvrtgas skices, k ar ts daas kuras raksturo griezos plksntes skaidvirsmu formu un leu parametrus. Apstrdes skic jnorda apstrdes kinemtika un apskattaj opercij iegt precizittes kvalitte un raupjums Ra, sagataves un instrumenta nostiprinjums. Instrumentam jbt 510 mm atvirztam no apstrdes joslas. Izmantojot dadus datu avotus, nepiecieams sekot, lai tiktu izmantotas vienas un ts paas lielumu mrvienbas. Izpildto darbu novrt katedras pasniedzjs. Ja uzdevuma risinjums dots nepilngi, ir nepilnga aprinu veikanas secba, aprinos pieautas kdas, skices izpildtas paviri, tad pasniedzjs izsniedz o darbu atkrtotai prstrdanai un papildinanai. Grieanas remu aprinan ar datoru, izmanto atseviu lietotja instrukciju. Prjs prasbas uzdevuma noforman paliek tdas paas. Uzdevumam klt tiek pievienota izdruka. 1. KOPJIE NORDJUMI Grieanas remu aprinu sk ar rpgu iepazanos ar dotajm sagataves un faktisks detaas skicm. Vispirms nepiecieams noteikt, kd secb tiks veikta virsmu apstrde. aj nolk sastata apstrdes marruta tehnoloiju, t.i., nosaka apstrdes operciju veikanas secbu. No uzskaittajm opercijm izdala ts etras, kuru apstrde ir paredzta uzdevum, pie tam to apstrde ir jsaskao ar marruta tehnoloiju. Ja saska ar marruta tehnoloiju noteiktai virsmai skum tiek veikta urbana, pc tam izvirpoana un slpana, tad grieanas remu aprinu veic td pa secb. Ievrojot apstrdjamo un apstrdto virsmu izmrus, nosaka kopjo uzlaidi h un risina uzdevumu par uzlaides sadalanu starp opercijm. Sagataves labs un kreiss gala virsmas apstrdes uzlaides pieem viendas, jeb ts ir viendas ar pusi no sagataves un detaas garumu starpbas. Grieanas remu aprinu secba virpoan, urban un frzan ir samr ldzga. aj sakar vispilngk ir apskatta aprinu secba virpoan un slpan, un daudz aurk prjiem apstrdes veidiem. Jievro, ka grieanas aploces truma lieluma mrvienbu visiem apstrdes veidiem nosaka m/min, izemot slpanu (m/s). Tas izskaidrojams ar to, ka visa uzziu literatra grieanas remu noteikanai izmanto tiei das mrvienbas. Tiei pirms apriniem, izvlas t CNC darbgalda modeli uz kura tiks paredzta apstrde. Instrumenta veida, tipa un izmru izvli veic saska ar katalogu datiem, k ar saska ar uzziu literatru, tai skait ar to, kura dota aj mcbu ldzekl.

Iepriekj apstrd izkaot, atlejot, izvelmjot, iztancjot nodroina 15.14. precizittes kvalitti un raupjumu Ra = 400200 m. Iepriekj apstrd apvirpojot, pievirpojot, izvirpojot, urbjot, prurbjot un frzjot nodroina 12. precizittes kvalitti un raupjumu Ra = 6,3 m. Vidji precz apstrd virpojot, urbjot un frzjot nodroina 10. 9. precizittes kvalitti un raupjumu Ra = 3,2 m. Nosldzoaj apstrd virpojot un frzjot nodroina 9.8. precizittes kvalitti un raupjumu R a = 1,6 m. Iepriekji slpjot nodroina 9. precizittes kvalitti un raupjumu R a = 1,6 m. Nosldzoi slpjot nodroina 8. precizittes kvalitti un raupjumu Ra = 0,8 m. 2. VIRPOANAS UN IZVIRPOANAS GRIEANAS REMU APRINANA 2.1. Atkarb no uzdevum pieprast apstrdes veida izvlas griea veidu un izveido iespjam apstrdes varianta kinemtisko skici. 2.2. Nosaka grieanas dziumu t (mm) un prgjienu skaitu i. Apvirpoanai un izvirpoanai grieanas dziumu nosaka pc formulm:
d; t = D 2 t = dD , 2

(2.1) (2.2)

kur

d apstrdts virsmas diametrs, iegts pc apstrdes prgjiena, mm; D attiecgi rjs vai iekjs apstrdjams virsmas diametrs, mm.

Pievirpojot gala virsmu grieana dziums mrms k skais attlums starp gala apstrdjamo un apstrdto virsmu, kas iegta pc viena apstrdes prgjiena. Nogrieanas un iegrieanas gadjum, grieanas dziums ir viends ar iegrieams rievas platumu, bet veidvirsmu griean ar griezos autnes garumu, kura tiei nogrie materila slni. Lai paaugstintu apstrdes rabu, jcenas atdalt uzlaidi ar mazku iespjamo apstrdes prgjienu skaitu. Tau, pie lieliem apstrdes dziumiem, samazins apstrdes precizitte un kvalitte, jo attiecgi palielins vibrcijas un palielins apstrdjams virsmas raupjums. 2.2.1. Ja raupjums Ra = 3,20,8 m tad uzlaidi noem 23 prgjienos, beidzamaj apstrdes prgjien atdalot 0,20,5 mm biezu slni. 2.2.2. Ja raupjums Ra = 12,53,2 m tad uzlaidi ldz 2 mm noem vien apstrdes prgjien, uzlaidi, lielku par 2 mm sadala divos apstrdes gjienos. Iepriekjs apstrdes prgjien noem apmram 0,75 no visas uzlaides un nosldzoaj apstrd noem atlikuo uzlaidi. 2.2.3. Ja apstrdt virsma ir paredzta raupja (Ra > 12,5 m) tad uzlaide ir jnoem vien apstrdes prgjien. Apstrdes prgjienu skaits ir atkargs no sistmas darbgalds ierce instruments sagatave stinguma. Samazinoties sistmas stingumam, nepiecieams priet uz mazko nogrieamo dziumu. 2.3. Ievrojot apstrdes operciju raksturu (iepriekj apstrde, vidji precz apstrde, precz apstrde), apstrdes raksturu (vienmrga vai prtraukta virpoana, virpoana ar

triecieniem) un apstrdjam materila sastvu un izturbu, saska ar 3. tabulu [8] izvlas griea darba daas materila (cietsakausjuma) marku. 2.4. Ievrojot sistmas darbgalds ierce instruments sagatave stingumu, detaas konstruktvs patnbas (pakpjveida detaas u.c.) un apstrdes opercijas patnbas (iegrieana, nogrieana) saska ar 18. tabulu iepriekji izvlas galveno iestatanas lei . 2.5. Izvlas padevi (mm/apgr) un griea kta rsgriezumu, kuru saskao ar CNC virpas pasi. Padeves palielinana izsauc rabas pieaugumu. Tau vislielks padeves izvle nav iespjama dadu tehnoloisko ierobeojumu d. Padevi ierobeo vairki faktori: apstrdts virsmas raupjums (8. tab.); cietkausjuma plksntes stiprba (10. tab.); griea kta stiprba (14. tab.); sagataves izliece (12. tab. un 13. tab.); darbgalda padeves mehnisma stiprba; darbgalda jauda un vrpes moments.

Ievrojot konkrtos apstrdes nosacjumus izvlas padevi saska ar 6.10. tabulm Iepriekj apstrd padeve ir saskaojama ar griea kta rsgriezumu (B H). Griea kta rsgriezuma izvle var tikt veikta, ievrojot 4. tabulas datus. Izvltais griea kta augstuma H nedrkst bt lielks par darbgalda pases datos minto. Tabuls nordto padevi sT saskao ar darbgalda pases datiem, pieemot tuvko iespjamo lielumu s. Padevi s prbauda saska ar darbgalda padeves mehnisma stiprbu, saldzinot tabuls doto ass spku PXT (15. tab. un 16. tab.) un pases datos atrodamo PXD, pie kam jizpilds nosacjumam PXT < PXD. Padevi, atkarb no pieprast apstrdts virsmas raupjuma, izvlas ievrojot griezjinstrumenta virsotnes virsskata rdiusu r, pie kam, griea kta rsgriezumu un rdiusu r savstarpji saskao ar 5. tabulu vai katalogu. Izvltajai padevei s jbt ar lielko no mazkajm padevm, kuru nosaka ierobeojumi. 2.6. Grieu griezos daas eometrijas izvle. Ievrojot apstrdjam materila stiprbas pabas un apstrdes apstkus, saska ar 17. tabulu izvlas griezjplksntes skaidvirsmas formu. Saska ar 18. tabulu nosaka griea eometriju: galveno skaidas lei , atkarb no apstrdjam materila stiprbas un cietbas; galveno mugurlei , atkarb no apstrdes opercijas rakstura (iepriekj apstrde vai precz apstrde) un apstrdjam materila plastiskuma; galveno iestatanas lei , atkarb no pieaujams sagataves izlieces; iestatanas palglei 1, atkarb no virsmas raupjuma un operciju patnbm; galvens griezjautnes slpuma lei , atkarb no apstrdes rakstura, skaidas nepiecieams novirzes, apstrdjam materila un apstrdes apstkiem; leus , , , 1 un , saskao ar trmainmajm daudzskaldu plksntm (ievrojot augstk mintos apsvrumus); fztes platumu f izvls t, lai nostiprintu griezjasmeni.

Plksntes virsotnes noapaojuma rdiusu r, izvlas atkarb no griea turtja rsgriezuma iepriekjai apstrdei no 5. tabulas un saskao ar katalogu. Preczai apstrdei tas tiek atrasts k iepriek. Lai palielintu rabu palielina padevi un lai samazintu virsmas raupjumu pie relatvi lielm padevm, var tikt izvlti griei (apvirpoanas, izvirpoanas, iegrieanas) ar papildus (prejas) griezjautnm virsskat, kuras garums l = (1,21,8) s, bet iestatanas palgleis 1 = 0. aj gadjum lei 1 var izvlties, ievrojot kopjs rekomendcijas, vai ar tas tiek pieemts lielks. iem grieiem nepiecieams lielks sistmas darbgalds ierce instruments sagatave stingums. 2.7. Pieem vidjo cietkausjuma plksntes grieanas noturbas laiku T = 24 min, veidvirsmu apstrd T = 3648 min, bet apstrdi veicot ar grieiem, kuriem ir papildus (prejas) griezjautnes, T = 1318 min. 2.8. Grieanas truma aprins (v > 100 m/min). Aprinu veic izmantojot emprisku formulu:

v=
kur

C K
v

Tmt xvs yv

(2.3)

Cv koeficients, kur atkargs no apstrdes apstkiem; m patnjs noturbas rdtjs; xv un yv pakpes rdtji attiecgi grieanas dziumam un padevei; Kv kopjais korekcijas koeficients.

Koeficientu Cv , pakpes rdtjus m, xv un yv izvlas 19. tabul. Kopjais korekcijas koeficients ir viends ar atseviu korekcijas koeficientu reizinjumu:
K v =K mv K vv K sv K iv K
v

1v

rv

gv

av

tv

ev

(2.4)

kur

Kmv materila mehnisko pabu koeficients (20. tab. un 21. tab.); Kvv sagataves virsmas stvoka koeficients (22. tab.); Ksv sagataves materila stvoka koeficients (22. tab.); Kiv instrumenta materila koeficients (no 23. tab., ja 19. tab. ir dati par koeficientu Cv, tad Kiv = 1); Kv galven iestatanas lea koeficients (24. tab.); K1v iestatanas palglea 1 koeficients (24. tab.); Krv virsotnes rdiusa r koeficients (24. tab.); Kgv griea turtja rsgriezuma koeficients (24. tab.); Kav apstrdes veida koeficients (25. tab.); Ktv apstrdes apstku koeficients. Vienmrgas grieanas apstkos, kuri paredzti 19. tab., Ktv = 1, griean ar triecieniem Ktv = 0,9; Kev eojoi-dzesjos vielas pielietojuma koeficients. Nepielietojot eojoi dzesjos vielas Kev = 1, savukrt pielietojot eojoi dzesjos vielas Kev = 1,15. Pie tam, jem vr, ka koeficients Kev = 1,15 pielieto tad, kad no 19. tabulas izmanto nosacjumus grieanai bez eojoi dzesjoajm vielm.

Nogrieanas, iegrieanas un veidvirsmu virpoanas apstkos, grieanas trumu aprinu nepiecieamas veikt saska ar formulu:

v=

v v m y T s v

C K

(2.5)

2.9. Darbvrpstas apgriezienu skaitu n (apgr/min) nosaka pc formulas:

n = 1000v , D

(2.6)

kur

D apstrdjams sagataves diametrs, mm.

Aprinto lielumu n kori saska ar CNC darbgalda pases datiem, pieemot tuvko iespjamo lielumu nf . To ievrojot, aprina faktisko grieanas trumu saska ar formulu:

vf =

Dn f . 1000

(2.7)

2.10. Faktisks instrumenta noturbas aprins Tf , min. T k faktiskais grieanas trums vf atiras no aprint truma v , tad izmains faktisk noturba Tf attiecb pret izvlto noturbu T. Ir jem vr, ka nelielas grieanas truma izmaias noved pie jtamm noturbas izmaim. Faktisko noturbu aprina pc formulas:
1 v m T = T( ) f v f

(2.8)

2.11. Spka Pz, N aprins. Aprinu veic saska ar emprisku formulu:

P =C t z p xp s yp v np K pz ,

(2.9)

kur

Cp koeficients, kur ir atkargs no apstrdjam materila un apstrdes apstkiem (26. tab.); xp , yp , np pakpju rdtji attiecgi grieanas dziumam t, padevei s, un grieanas trumam v (26. tab.); Kpz kopjais korekcijas koeficients, kur ievro apstrdes apstku izmaias.

Kopjais korekcijas koeficients ir viends ar atseviu korekcijas koeficienta reizinjumu:

K pz =K mp K p K yp K p K rp ,

(2.10)

kur

Kmp apstrdjam materila mehnisko pabu koeficients (30. tab.); Kp galven iestatanas lea koeficients (30. tab.); 9

Kp galven skaidas lea koeficients (30. tab.); Kp galvens griezjautnes slpuma lea koeficients (30. tab.); Krp virsotnes rdiusa r koeficients (30. tab.). Pc ldzgm formulm, (2.9), aprina spkus Px un Py, izmantojot datus no 26.30. tabulm. Ievrojot spku Px nepiecieams veikt darbgalda padeves mehnisma prbaudi. Turpmk spks Px tiks izmantots preciztam griea turtja stiprbas aprinam. Spks Py nepiecieams preciztam sagataves stinguma aprinam. 2.12. Jaudu, kura nepiecieama grieanas procesa realizanai, aprina pc formulas:
Na = P v z f .. 61200

(2.11)

Darbgalda elektromotora nepiecieam jauda Ne (KW): Ne = kur N

a ,

(2.12)

darbgalda lietderbas koeficients, iegts no virpas pases datiem.

Ievrojot darbgalda pases datus, veic t elektromotora jaudas Ned pietiekambas prbaudi pc sakarbas:
N e < N ed .

(2.13)

ai sakarbai neizpildoties, veic atkrtotus aprinus, samazinot padevi (retk samazinot grieanas dziumu), vai grieanas trumu. 2.13. Aprina grieanas momentu Mg (Nm) saska ar formulu:
P D Mg = z , 2000

(2.14)

kur

Pz spks, N; D apstrdjams sagataves diametrs, vai apstrdts sagataves diametrs pc izvirpoanas, mm. Aprina darbvrpstas vrpes momentu Mv (Nm):

N ed , M v = 9750 n
f
kur Ned darbgalda elektromotora jauda, KW; lietderbas koeficients; nf faktiskais darbvrpstas apgriezienu skaits mint.

(2.15)

Izvltais grieanas rems tiek pieemts par atbilstou, ja izpilds sakarba:

M g <M y .

(2.16)

10

2.14. Precizta grieu turtja stiprbas un stinguma prbaude, un sagataves stinguma prbaude. 2.14.1. Griea kta stiprbas un stinguma prbaude, kura jau veikta saska ar 12.14. tabulm ir tikai skotnja. Precizta griea kta stiprbas prbaude tiek veikta aprinot t izlieci atkarb no rezultjo spka iedarbbas
2 + P2 ; R1 = Pz x

(2.17)

R1 <
kur

BH2[ l ] , l

(2.18)

B griea kta platums, mm; H griea augstums, kur saskaots ar virpas pases datiem, mm; l griea kta materila lieces izturba, piemram, konstrukciju traudam 230 MPa; l griea virsotnes prkare, izvirzjums no griea turtja, apvirpojot l 1,5 H mm.

Jem vr, ka veicot stiprbas aprinus, nepiecieams emt vr to griea rsgriezumu, kur ir visvjkais. T nogrieanas grieiem tiek emts vr nevis platkais un lielkais plksntes kta rsgriezums, bet gan aurkais un mazkais rsgriezums. Attiecgi ar griea izvirzjums l tiek pieemts no galvens griezjautnes ldz im rsgriezumam. Griea plksntes kta stinguma aprinu veic izejot no t, ka grieznis tiek izliekts ar rezultjoo spku R1 un, ka pieaujamais izlieces lielums [fk] iepriekj apstrd ir 0,1 mm, bet preczijas apstrd 0,030,05 mm. Izlieces fk aprina formula:

R l3 fk = l < f , k 3EI

[ ]

(2.19)

kur l griea izvirzjums no griea turtja jeb attlums no griezos autnes ldz (mazkajam) vjkajam rsgriezumam, mm; E elastbas modulis (2.1. tab.), MPa; I griea turtja rsgriezuma ierces moments, rsgriezumam, kur atrodas attlum l no griezjautnes, mm4.

11

2.1. tabula Elastbas modulis E, MPa dadiem materiliem Materili Trauds 2,00105 Trauda ljumi 1,75105 Kaamais ets 1,55105 Pelkais ets 1,30105 Alumnijs un t sakausjumi 0,70105 Var un t sakausjumi 1,00105

Inerces moments taisnstra rsgriezumam:

I = BH . 12
3

(2.20)

Inerces moments kvadrtam:

I=H . 12
Inerces moments apaam rsgriezumam:
I =0,05 d 4 .

(2.21)

(2.22)

2.14.2. Apstrdjams sagataves stinguma prbaudi veic izejot no t, ka sagataves izliece veidojas rezultjo spka R2 iedarbb. Rezultjoais spks R2, N:
2 +P2 R z = Pz y .

(2.23)

Pieaujam izliece:

[fs ] < 0,25 ,

(2.24)

kur

- izmra pielaides lauks dotaj apstrdes opercij, mm.

Iepriekjs apstrdes opercijm var tikt pieemts [fs] = 0,2 mm. Preciztu aprinu veic saska ar turpmkajm formulm un par izvlt grieanas rema pareizbu sprie, saldzinot aprinto sagataves izlieci fs ar pieaujamo izlieci [fs]. Sagatavi nostiprinot patron:

R L3 fs = 2 0 . 3EI
Sagatavi iestiprinot centros:

(2.25)

12

R L3 fs = 2 0 . 70EI
Apstrdi veicot patron ar piespiestu aizmugures centru:

(2.26)

fs =
kur

R L3 2 0, 140EI

(2.27)

L0 attlums starp balstiem, apstrdjot patron tas ir attlums no sagataves gala no nenostiprints puses ldz nostiprintajai vietai patron, mm; E elastbas modulis (2.1. tab.); I sagataves rsgriezuma inerces moments, mm4. Inerces moments apaam rsgriezumam:
I = 0,05 D 4 .

(2.28)

Inerces moments gredzenveida rsgriezumam:

I = 0,4 D 3 t , 0 0

(2.29)

kur

t0 sagataves sienias biezums, mm. Vidjais nosactais sagataves caurmrs:

D 0 = D+d , 2

(2.30)

kur

D rjs virsmas diametrs, mm; d apstrdts iekjs virsmas diametrs, mm. 2.15. Manlaiku (pamatlaiku) Tp (min) aprina:

Tp = nLs ,
f

(2.31)

kur

L apstrdes griea noietais cea garums, mm; nf darbvrpstas faktiskais apgriezienu skaits, apgr/min; s padeve, mm/apgr.

Griea noiet cea garuma noteikana rj un iekj garenvirpoan ar prskrju (virpoan ldz atdurei l2 = 0):

L = l + l1 + l 2 .
rsvirpoan (pievirpoan) un sagataves nogriean:

(2.32)

13

L = D + l1 + l 2 . 2

(2.33)

rsvirpojot sagatavi ar caurumu d1:

L= Dd 1 +l +l . 1 2 2

(2.34)

Iegriean un veidvirpoan:
L= Dd 0 +l , 1 2

(2.35)

kur

l apstrdjams virsmas garums, mm; l1 griea iegrieans lielums (l1 1 mm). Nogrieanas, iegrieanas, veidvirpoanas gadjum 0,5 mm; l2 griea prskrja (l2 1 mm); D rjs virsmas diametrs, no kura uzsk apstrdi, mm; d0 virsmas diametrs, ldz kuram veic iegrieanu un veidvirpoanu, mm. Griea iegrieans lielums:

l1 = t ctg ,
kur t grieanas dziums, mm.

(2.36)

3. URBANAS UN PRURBANAS GRIEANAS REMU APRINANA 3.1. Ievrojot dots virsmas apstrdes caurmra uzlaidi un saska ar urbju diametru gradciju (31. tab.) izvls urbja diametru D, mm. 3.2. Saska ar uzdevumu un 3. tabulu izvlas urbja griezjdaas materila (cietkausjuma) marku, ievrojot apstrdjam materila izturbu un 31. tabulu izvlas urbja uzasinjuma formu. 3.3. Nosaka grieanas dziumu urban vai prurban saska ar formulm:
t =D ; 2
t = Dd , 2

(3.1) (3.2)

kur

d iepriek izgatavot cauruma diametrs, mm. 3.4. Padevi si (mm/apgr), kura ir pieaujama izejot no urbja stiprbas viedoka, aprina pc dm formulm: Trauda apstrdei:

14

0,8 s = 34,8 D0,9 . i B

(3.3)

eta apstrdei:

0,8 s = 7,34 D 0,35 , i HB

kur izturbas robea, MPa; HB cietba, KGf/mm2 9,81 MPa. 3.5. Padevi smax (mm/apgr), kura ir pieaujama no sistmas darbgalds ierce instruments sagatave stinguma viedoka, urbjiem ar diametru D = 1060 mm aprina pc formulas: s max = Cs D 0,6 , kur Cs koeficients (3.1. tab.).

(3.4)

(3.5)

3.1. tabula Koeficienta Cs vrtbas Konstrukciju trauda , MPa < 900 9001100 > 1100 Koeficients Cs 0,065 0,050 0,038 eta HB, KGf/mm2 = 9,81 MPa 170 > 170 Koeficients Cs 0,125 0,070

3.6. Saska ar 33. tabulu izvlas padevi sT un preciz to, izmantojot kopjo korekcijas koeficientu Ks:
sp = sT K s ;
K =K K K K ,
s i l r 0

(3.6) (3.7)

kur

Ki ievro griezjdaas materilu, urbjiem no trgriezjtrauda Ki = 1. Cietkausjuma urbjiem trauda urbanai Ki = 0,6. eta (uguna) urbanai Ki = 0,8; Kl ievro urbuma dziumu (33. tab.); Kr ievro urbanas raksturu, dobumu urban Kr = 1, caurejoai urbanai Kr = 0,75; K0 ievro opercijas raksturu, urban K0 = 1, prurban K0 = 1,51,7; Ks ievro apstrdes precizitti un stingumu (33. tab.). 3.7. Kori padevi sp pc izvlt CNC darbgalda pases datiem, pieemot tuvko lielumu s, mm/apgr. Veic urbja stiprbas prbaudi un sistmas darbgalds ierce instruments sagatave prbaudi, pie kam jizpilda nosacjums s < si un s smax .

15

3.8. Izvlas urbja eometriskos parametrus saska ar 31. tabulu. 3.9. Saska ar 32. tabulu izvlas urbja noturbas laiku T, min, samazinot to 0,4 reizes. 3.10. Aprina grieanas trumu v, m/min urban:

CvDqvK v v = m yv . T s
Grieanas trums prurban:

(3.8)

CvDqvK v v = m xv yv , T t s
kur Cv koeficients, kur atkargs no apstrdes apstkiem (34. tab.); qv , m , yv , xv pakpes rdtji (34. tab.); Kv kopjais korekcijas koeficients. Koeficients Kv :

(3.9)

K v = K mv K iv K lv ,
kur

(3.10)

Kmv ievro apstrdjam materila raksturojumu (20. tab. un 21. tab.); Kiv ievro instrumenta materilu (cietkausjumu) (no 23. tab., ja 34. tabul ir dati par koeficientu Cv, tad Kiv = 1); Klv ievro urbuma dziumu (35. tab.). 3.11. Aprina urbja apgriezienu skaitu mint:
n = 1000v . D

(3.11)

Kori apgriezienu skaitu n, saska ar CNC darbgalda pases datiem, pieem tuvko faktisko lielumu nf, pc tam izrina faktisko grieanas trumu:
vf = Dn f . 1000

(3.12)

Pc formulas (2.8) aprina faktisko instrumenta noturbu Tf. 3.12. Grieanas pretestbas momentu M, Nm un ass spku Pa, N aprina pc attiecgm formulm:
M = C M D qm s ym K mp ; Pa = C P D qp s yp K mp .

(3.13)

(3.14)

M un Pa prurban aprina pc formulm: 16

M = C M D qm t xm s ym K mp ; Pa = C P D qp t xp s yp K mp ,

(3.15)

(3.16)

kur

CM un CP koeficienti, kuri ievro grieanas apstkus (36. tab.); qm, ym, qp, yp, xp pakpju rdtji 36. tabul; Kmp koeficients, kur ievro no tabulm atirgas apstrdjam materila pabas (27.29. tab.). 3.13. Veic darbgalda padeves mehnisma izturbas prbaudi, pie kam jievro nosacjums:

Pa < Pad ,

(3.17)

kur Pad maksimli pieaujamais ass spks, kuru pieauj darbgalda padeves mehnisms, ir nosakms saska ar darbgalda pasi. 3.14. Aprina urban patrto jaudu:

Na =

Mn a. 9750

(3.18)

Pc tam aprina nepiecieamo grieanas jaudu un veic elektromotora jaudas prbaudi, saska ar formulm (2.12) un (2.13). 3.15. Veic trumkrbas prbaudi ievrojot pieaujamo momentu, pie kam jizpilda nosacjums

M < Mv,
kur Mv maksimlais griezes moments saska ar darbgalda pasi. 3.16. Manlaiks (pamatlaiks):

(3.19)

l+l +l Tp = n1 s 2 ,
f

(3.20)

kur

l urbuma dziums, mm; l1 iegrieanas dziums, mm; l2 = 1 mm prskrja (dobumiem l2 = 0) Iegrieanas lielums l1 ir atkargs no urbja uzasinjuma formas. Normlam, vienkrtgam asinjumam:
l1 = D ctg . 2

(3.21)

17

Divkrtgam asinjumam:

l1 = 0,4 D.
Prurban:
l1 = D-d ctg, 2

(3.22)

(3.23)

kur

urbja virsotnes pusleis. 4. FRZANAS GRIEANAS REMU APRINANA 4.1. Izvlas normaliztu frzes veidu, tipu un ts izmrus, ievrojot uzdevumu, apstrdjams virsmas izmrus un formu. Ja nepiecieams apstrdt plakni, tad izvlas galafrzi vai retk pirkstfrzi. Atkltas rievas apstrdei nepiecieama diskfrze, veidvirsmas apstrdei veidfrze utt. Frzes diametru Df izvlas vidju, lai samazintu manlaiku (pamatlaiku). Pie viendiem fru diametriem, frzi ar mazku zobu skaitu izvlas iepriekjai apstrdei, bet frzi ar lielku zobu skaitu preczai apstrdei. 4.2. Ievrojot apstrdjamo materilu, izvlas frzes griezjdaas materilu pielikuma 3. tabul. 4.3. Saska ar 37.41. tabulm frzes griezjdaai izvlas eometriskos parametrus, kurus preciz katalog. 4.4. Ievrojot kopjo uzlaidi sagataves virsmas apstrdei, no ts izdala uzlaidi h mm, kura paredzta nofrzanai.

Nosaka grieanas dziumu frzanai t, mm, ievrojot apsvrumus, ka nepreczm apstrdjamm virsmm, visa uzlaide var tikt noemts vien prgjien, ja nav ierobeojumu darbgalda jaudai un sistmas darbgalds ierce instruments sagatave stingumam. tra, raga frzana ar galafrzm nodroina augstu virsmas precizittes kvalitti un mazu raupjumu pie vidjiem grieanas dziumiem. Uzlaides nogrieanu divos prgjienos paredz, ja nepiecieams nodroint apstrdjams virsmas raupjumu Ra = 3,20,8 m. aj gadjum preczs apstrdes prgjien paredz grieanas dziumu t = 0,51,5 mm. Frzanu ar diska frzm, ja uzlaide ir robes ldz 5 mm veic vien prgjien un tad tiek nodroints raupjums Ra = 6,31,8 m. 4.5. Frzanas platumu B, mm pieem viendu ar prgjien apstrdjamo virsmas platumu (apstrdjot ar diska frzi, to pieem viendu ar rievas platumu, apstrdjot ar pirksta frzi platumu B mra paralli frzes asij, apstrdjot ar veidfrzi, to pieem viendu ar aktvs griezjautnes garuma projekciju uz sagataves asi). 4.6. Saska ar 42.45. tabulm un 47. tabulu izvlas padevi uz zobu szT, mm/zobu, ievrojot apstrdjam materila raksturojumu, CNC frzmanas jaudu un sistmas darbgalds ierce instruments sagatave stingumu. Gala frzan lietdergi izmantot frzes prsedzes vai nesimetrisku frzanas shmu uzskot apstrdi pret padevi. Ja tiek izmantotas frzes ar cietkausjuma plksntm, tad 42. tabul nordto nobdes lielumu C konstrukciju un lto traudu un etu apstrdei nosaka no zobu

18

iegrieans puses, bet apstrdjot nersjoos, karstumizturgos un augstltos traudus nosaka no zobu izejas puses. Frzes zobu skaita noteikana:
z =(1..1,7) D .

(4.1)

Ievrojot zobu skaitu z, aprina padevi uz apgriezienu saT, mm/apgr:

s aT = s aT z.

(4.2)

Preczaj un vidji preczaj frzan padevi uz apgriezienu izvlas saska ar 40. tabulu un 44. tabulu. 4.7. Saska ar 46. tabulu nosaka frzes noturbas periodu T, min samazinot to 0,4 reizes. 4.8. Grieanas aploces trumu v aprina pc formulas (v > 100 m/min):

CvDqv K v f v = m xv yv uv pv , T t szTB Z
kur Cv koeficients, kur ir atkargs no apstrdes apstkiem (49. tab.); qv , m , xv , yv , uv , pv pakpju rdtji no 49. tabulas; Kv kopjais korekcijas koeficients. Koeficients Kv ir viends ar atseviu korekcijas koeficientu reizinjumu:
K =K
v mv

(4.3)

vv

K K ,
iv sv

(4.4)

kur

Kmv apstrdjam materila pabu koeficients (20. tab. un 21. tab.); Kvv sagataves virsmas stvoka koeficients (22. tab.); Kiv instrumenta materila (cietkausjuma) koeficients (no 23. tabulas; ja 49. tabul ir dati par koeficientu Cv, tad Kiv = 1); Ksv apstrdjams sagataves materila stvoka koeficients (22 .tab.). 4.9. Apgriezienu skaitu mint n aprina pc formulas:
n = 1000v . D
f

(4.5)

Apgriezienu skaitu n kori saska ar CNC darbgalda pases datiem, pieemot tuvko faktisko lielumu nf , un pc tam aprina faktisko grieanas trumu vf , m/min:
v =
f

D n f f . 1000

(4.6)

Saska ar formulu (2.8) aprina faktisko frzes noturbu Tf . 4.10. Mintes padevi smT, mm/min nosaka pc formulas:

19

mT

=s

aT

n .
f

(4.7)

Kori smT saska ar CNC darbgalda pases datiem, pieemot tuvko mintes padeves lielumu sm. Nosaka faktisko padevi uz zobu sz, mm/zobu:

s sz = n m z . f
4.11. Grieanas spku Pz, N aprina pc formulas:

(4.8)

Pz =
kur

ypBup zK Cpt xpsz p

Dqp n fwp f

(4.9)

Cp koeficients, kur ir atkargs no apstrdes apstkiem (50. tab.); xp, yp, up, qp, wp pakpes rdtji 50. tabul; Kp kopjais korekcijas koeficients. Koeficients Kp ir viends ar atseviu korekcijas koeficientu reizinjumu:
K =K
p mp

np

(4.10)

kur

Kmp ievro apstrdjam materila pabas (27.29. tab.); Knp ievro frzes nodilumu ldz pieaujamam lielumam (50. tab.). 4.12. Jaudu Na, kura nepiecieama frzanai un elektrodzinja jaudu Ne aprina pc formulm (2.11) un (2.12), bet pc formulas (2.13) veic prbaudi attiecb uz elektrodzinja jaudas pietiekambu. 4.13. Grieanas pretestbas momentu aprina pc formulas:

Mg =

Pz Df . 2000

(4.11)

Darbgalda vrpstas vrpes momentu Mv aprina pc formulas (2.15). Formulu (2.16) izmanto izvlt grieanas rema prbaudei, ievrojot trumkrbas vjk elementa stiprbu. 4.14. Aprina manlaiku (pamatlaiku):

Tp =
kur

l+l1+l2 sm ,

(4.12)

l apstrdjams sagataves garums, mm; l1 frzes iegrieans garums, mm; l2 = 2 mm frzes prskrjs lielums.

Iegrieans garums l1 frzan ar diska frzm, veidfrzm un leu frzm tiek noteikts:

20

l1 = t (D f t) .

(4.13)

Gala frzan galafrzm un kta frzm:

2 l1 = 0,5 D f D f B2 .

(4.14)

5. SLPANAS GRIEANAS REMU APRINANA 5.1. Ievrojot detaas formu un izmrus, izvlas slpanas veidu (rj vai iekj slpan), slpmanas veidu (apaslpmana, plakanslpmana) slpripas formu, tipu un izmrus. Izvlas vislielk izmra slpripu, kuru iespjams uzstatt uz darbgalda. Iekj slpan slpripas diametru Dsl izvlas, izejot no nosacjuma, ka Dsl 0,85D, kur D sagataves cauruma, dobuma diametrs. Slpripas platumu Bsl izvlas atkarb no sagataves stinguma, jo mazks stingums, jo mazks Bsl. Iekj slpan slpripas platumu Bsl izvlas mazku par slpjams virsmas garumu. Nosaka slpripas raksturojumu: abrazvo materilu, graudainbu, cietbu, struktru, saistvielu un porainbu (51.54. tab.). Nosaka slpripas marjumu. Nosaka slpripas izgatavoanas precizittes klasi un ts ldzsvarotbu, pieaujamo aploces trumu un apgriezienu skaitu mint. Abrazvo materilu izvlas galvenokrt ievrojot apstrdjam materila marku un mehnisks pabas un apstrdes opercijas raksturu (51. tab.). Slpripas ar lielku graudainbu izvlas iepriekj slpan, k ar apstrdjot mkstus un stgrus materilus (lai novrstu slpripas pieepanu). Savukrt slpripas ar mazku graudainbu pielieto, kad nepiecieams nodroint mazu virsmas raupjumu un augstu apstrdes precizittes kvalitti. Nosakot slpripas cietbu, ievro sekojous nosacjumus: jo lielka ir apstrdjam materila cietba, jo mazkai jbt slpripas kopjai cietbai. Tpat ievro slpanas veidu, nepiecieamo precizittes kvalitti, darbgalda un sagataves stingumu. Apstrdjot dobas detaas nepiecieams pielietojot mkstkas slpripas. Slpripas cietba raksturo saistvielas spju noturt instrument slpgraudus. Palielinoties apstrdjam materila plastiskumam un grieanas dziumam, slpripas struktrai, porainbai jbt lielkai. Pareizi izvloties struktru, tiek nodrointa labka skaidas izvade no apstrdes joslas, kas savukrt samazina slpripas poru pieepanu. Galvenokrt vidji preczai apstrdei pielieto slpripas ar keramisku saistvielu, kurm ir universls pielietojums. Zmogojum norda pieaujamo slpripas aploces trumu, un pieaujamo apgriezienu skaitu (apgr/min), pie kura tiek saglabta operatora droba. Slpripm marjum norda slpanas trumu 3550 m/s, bet slpripm patrintai, ragai slpanai vsl > 50 m/s. 5.2. Ievrojot slpanas veidu un opercijas raksturu saska ar 55. tabulu nosaka slpripas grieanas trumu vsl, m/s. Slpripas apgriezienu skaitu nsl, apgr/min nosaka saska ar formulu:

21

n sl =

60000vsl . Dsl

(5.1)

Turpmk kori apgriezienu skaitu nsl saska ar darbgalda pases datiem. Aprina faktisko slpripas grieanas trumu vsl.f, m/s:

v sl.f =

Dslnsl.f . 60000

(5.2)

Saldzina faktisko trumu vsl.f un pieaujamo trumu, kur nordts slpripas marjum. Ja faktiskais trums ir mazks par pieaujamo, tad to pieem par grieanas trumu. 5.3. Saska ar 55. tabulu izvlas sagataves trumu vs (apaslpan aploces vai plakanslpan garenisk prvietojuma trumu m/min). Apaslpan nosaka sagataves apgriezienu skaitu mint:

ns =
kur

1000vs D ,

(5.3)

D sagataves apstrdjams virsmas lielkais diametrs, mm.

Iegto lielumu ns kori saska ar darbgalda pases datiem, pieemot tuvko iespjamo lielumu nsf , un pc tam aprina faktisko trumu vsf , m/min:
v sf = Dn sf . 1000

(5.4)

Ja darbgaldam ir bezpakpju apgriezienu skaita regulanas mehnisms, tad apgriezienu skaitu nsf izvlas saskaot to tiei ar sagataves apgriezienu skaitu nsf = ns. Plakanslpan sagataves garenisk prvietojuma trumu vs prbauda ievrojot darbgalda galda pieaujamo prvietoans trumu. Ja vs nav lielks par pieaujamo trumu, tad to pieem par vsf un ja iespjams to nodroina ar darbgalda bezpakpju truma regulanas mehnismu. 5.4. No virsmai paredzts kopjs apstrdes uzlaides lieluma izdala uzlaidi h mm, kura tiek atdalta slpan. Lai palielintu ragumu, jcenas noteikt minimlu pieaujamo slpanas uzlaidi. Parasti virsmu apaslpan relatvi sm un neliela diametra sagatavm pieem h = 0,15 mm uz katru pusi, slpjot relatvi garas un liela diametra sagataves h = 0,20,3 mm. Plakanslpan uzlaide h = 0,20,5 mm. Veidvirsmu slpan uzlaide tiek saskaota ar sagataves profila dziumu. Lietdergi ir uzlaides lielko dau (7580 %) noemt ar grieanas dziumu t, kur atbilst iepriekjs slpanas apstkiem, bet atlikuo uzlaides dau noemt ar grieanas dziumu, kur atbilst preczs slpanas apstkiem. Uzlaides sadale:

h = t i,

(5.5)

22

kur

i prgjienu skaits. 5.5. Grieanas dziumu t, mm izvlas saska ar 55. tabulu, atkarb no slpanas veida un opercijas rakstura un pc tam to saskao ar darbgalda pases datiem. Gareniskaj apaslpan un plakanslpan apstrdes process ir vairkgjienu. Apaslpan un plakanslpan t = sn, kur sn rspadeve, mm. Apaslpan katr nkam grieanas dzium, slpripa tiek padota rspadev pc viena galda dubultgjiena. Plakanslpana atiras ar to, ka slpripas rspadevi sekojo grieanas dzium veic tikai pc tam, kad slpripa apstrdes beigs prvirzs rsm apstrdjamai virsmai gala stvokl. Apaslpjot ar iegrieanos (tai skait veidslpan) slpanas grieanas dziums ir viends ar nogrieams krtas biezumu vai veidvirsmas dziumu.

Apaslpan ar iegrieanos (veidslpan) lieto nevis rspadeves ss jdzienu, bet gan radilo padevi sr (mm/apgr vai plakanslpan mm/galda dubultgjienu). Ts lielums tiek izvlts saska ar 55. tabulu un korits saska ar darbgalda pases datiem. 5.6. Garenpadeve sg apaslpan ir sagataves prvietoanas gar slpripas ass virzienu viena sagataves apgrieziena laik, bet plakanslpan sg (rs garenpadeve) slpripas prvietojums rsm apstrdjamai virsmai, pc viena galda garenisk gjiena. Tpc dimensijas apaslpan ir mm/apgr un plakanslpan mm/galda gjienu. Garenpadevi sg (mm) nosaka saska ar 55. tabulu un t tiek izvlta, ievrojot opercijas raksturu un slpanas veidu:
s g = s g = k Bsl ,

(5.6)

kur

k koeficients (0,20,7, sk. 55. tab.); Bsl slpripas platums, biezums vai augstums, mm.

Plakanslpan ar slpripas gala virsmu, slni, kur viends ar grieanas dziumu t, var noemt vien galda prgjien, ja slpripas diametrs Dsl ir lielks par sagataves platumu, vai ar vairkos prgjienos. Pdj gadjum sg izvlas, ievrojot Dsl. Ieteicams pielietojot piesaistto slpanas platumu Bp, kur vidji ir Bp = 20300 mm (lielkas Bp vrtbas jizvlas jaudgku slpmanu gadjum). 5.7. Apaslpanas darbgaldiem garenisko galda prvietojumu aprina:
s n v g = g sf 1000

(5.7)

un nodroina t iestatanu ar bezpakpju regulanas mehnismu, pie kam trums vg nedrkst prsniegt trumu, kur nordts darbgalda pas. Plakanslpan slpripas prvietojuma lielums rsm apstrdjamai virsmai ( sg slpjot ar aploces dau; Bp slpjot ar gala virsmu) tiek iestatts ar bezpakpju slpripas padeves mehnismu. 5.8. Jaudu Nsl, KW, kura nepiecieama slpanas procesa veikanai aprina apaslpjot ar garenpadevi:
r t x s y D q . N sl = C N v sf g sl

(5.8)

23

Plakanslpjot ar slpripas aploces dau un ar slpripas rso garenpadevi:

r t x s y Dq . N sl = C N v sf g sl

(5.9)

Slpjot ar slpripas aploces dau ar radilo padevi (iegrieans apaslpana un veidslpana):

r s y Dq bz . N sl = C N v sf r sl

(5.10)

Plakanslpjot ar slpripas gala virsmu:

r t x Bz , N sl = C N v sf p

(5.11)

kur

CN koeficients (sk. 57. tab.); r, x, y, q, z pakpju rdtji (sk. 57. tab.); b slpanas platums, mm; Bp piesaisttais slpanas platums, mm.

Turpmk aprina nepiecieamo slpripas piedzias elektromotora jaudu un veic elektromotora jaudas prbaudi (kur uzstatts uz darbgalda), attiecgi izmantojot formulas (2.12) un (2.13). 5.9. Nepiecieamo elektromotora jaudu apaslpjams sagataves piedziai aprina pc formulas:

N s = N sl

v sf , 60v
sl.f

(5.12)

kur Nsl jauda, kura aprinta saska ar kdu no formulm (5.8), (5.9), (5.10) vai (5.11); vsf sagataves faktiskais aploces trums, m/min; vsl.f slpripas faktiskais aploces trums, m/s; lietderbas koeficients. Prbauda sagataves piedzias elektromotora jaudu:

N s < N ds ,
kur

(5.13)

Nds sagataves piedzias elektromotora jauda saska ar darbgalda pases datiem. 5.10. Manlaiku (pamatlaiku) Tp (min) aprina pc dm formulm. rjai un iekjai gareniskai apaslpanai:
Tp = (l+l )hK 1 T n s t .
sf g

(5.14)

24

Iegrieans gadjum un veidvirsmu apaslpanai:

Tp =
Plakanslpanai:
Tp =

(h+l )hK 2 T. n s
sf r

(5.15)

H(l+l )hK 3 T. 1000v s t

s sg

(5.16)

Veidvirsmu slpanai ar plakanslpmanu:

Tp = (l+l )hK 4 T. 1000v s
sf r

(5.17)

Slpanas platums:

H = B + Bsl + 5,
kur

(5.18)

B slpjams virsmas platums, mm; Bsl slpripas platums, mm; h apstrdes uzlaide, mm; l slpjams virsmas garums, mm; l1 iegrieans un prskrejas garums, kur kopji tiek pieemts viends ar slpripas platumu Bsl, mm; l2 = l4 = 0,25 mm iegrieans garums; l3 = 10 mm iegrieans un prskrejas garums; sg apaslpanas garenpadeve, mm; sg plakanslpanas rs garenpadeve, kura ir slpripas prvietojums rsm apstrdjamai virsmai uz galda vienu dubultgjienu, bet slpanai ar galavirsmu pieem sg = Bp; sr radil padeve, mm; t grieanas dziums, mm; nsf faktiskais sagataves apgriezienu skaits mint; vsf faktiskais sagataves aploces trums, m/min; KT precizittes koeficients, kur ievro elastgs deformcijas, t.i., laiku slpanai bez rspadeves (radils padeves) un t tiek veikta opercijas noslguma stadij, lai sasniegtu nepiecieamo precizittes kvalitti un virsmas raupjumu. Iepriekj apaslpan KT = 1,2 , nosldzoaj KT = 1,4; Iepriekj iekj apaslpan KT = 1,3 , nosldzoaj KT = 1,6; Iepriekj plakanslpan KT = 1,25 , nosldzoaj KT = 1,4; Veidslpan KT = 1,2.

25

IZMANTOTIE INFORMCIJAS AVOTI 1. Barbotjko A. I. Metlu grieanas teorija. M.: Manbve, 1999. - 214 lpp. (kr. val.) 2. Fritz A. H., Schulze G. Fertigungstechnik. Berlin: Springer Verlag, 2004. S. 480. 3. Jaercins P. I., Jerjomenko M. L., Feldteins J. E. Grieanas teorija. Fiziklie un siltumprocesi tehnoloiskajs sistms. Minska: Augstk skola, 1999. 512 lpp. (kr. val.) 4. Knig W., Klocke F. Fertigungsverfahren. Berlin: Springer Verlag, 1999. S. 471. 5. Smith G. Advanced machining. Berlin: Springer Verlag, 1998. 281 p. 6. Bunga G. Apstrdes precizittes un raupjuma nodroinana. Rga: RTU, 1999. 9 lpp. 7. Bunga G. Griea eometrija un to izmaiu nodroinana. Rga: RTU, 2004. 13 lpp. 8. Vedmedovskis V.A, Krskops A.A. Grieanas teorija. Grieanas remu aprins. Rga: RPI, 1990. 114 lpp. (kr. val.)

26