Latvijas Republikas izgltbas un zintnes ministrija

RGAS TEHNISK UNIVERSITTE

Transporta un manzinbu fakultte
G. Bunga
MATERILU GRIEANAS REMU APRINI
APSTRDES TEORIJ
Rga 2005
2
Materilu grieanas remu aprini sastata dau no mcbu priekmeta "Materilu
apstrdes teorija". s priekmeta daas metodiskie nordjumi vispirms iepazstina ar
visprjiem aprinu priekrakstiem. Sniegtas uzzias par apvirpoanas, izvirpoanas,
urbanas, prurbanas, gala, pirksta un diska frzanas, k ar rjs apaslpanas,
iekjs apaslpanas un plakanslpanas procesu aprinu secbu. Aprini ietver ar
sagataves un instrumenta stinguma un izlieces prbaudi, k ar nepiecieams darbgalda
jaudas novrtanu. Katras sadaas noslgum veikts ekonomiskas apstrdes pamatlaika
aprins.
Aprinu priekraksti ir paredzti manzinbu specialitu studentiem.
ISBN 3-410-13955-9
3
SATURA RDTJS
Ievads ..................................................................................................................................... 4
1. Kopjie nordjumi ........................................................................................................ 4
2. Virpoanas un izvirpoanas grieanas remu aprinana ......................................... 5
3. Urbanas un prurbanas grieanas remu aprinana ........................................... 13
4. Frzanas grieanas remu aprinana .................................................................. 17
5. Slpanas grieanas remu aprinana .................................................................. 20
Izmantotie informcijas avoti .............................................................................................. 26
4
IEVADS
Aprini sev ietver etru uzdevumu atrisinanu balstoties uz vienas sagataves
apstrdi. Darbs sev ietver: grieanas remu aprinus virpoanai, urbanai, frzanai un
slpanai. Uzdevuma numurs (variants) tiek izvlts saska ar studenta apliecbas diviem
pdjiem cipariem, vai saska ar trs pdjo ciparu summu. Studentiem nekltniekiem
uzdevums tiek formli sadalts divs das. Pirm daa ietver sev grieanas remu
aprinanu virpoan un urban, otr daa grieanas remu aprinanu frzan un
slpan. Skum nepiecieams noskaidrot un uzrakstt uzdevum dotos lielumus un
nosacjumus, k ar jizveido sagataves skice un faktisks detaas skice ar
nepiecieamajiem izmriem. Aprinus nepiecieams veikt piln apjom. Nepiecieams
sniegt to vai citu parametru izvles pamatojumu un sniegt atbilstoas atsauces uz mcbu
ldzeka atbilstou tabulu vai citu izmantoto mcbu literatru. Nepiecieams uzskict
izvlto grieu, urbju un fru pilnvrtgas skices, k ar ts daas kuras raksturo griezos
plksntes skaidvirsmu formu un leu parametrus. Apstrdes skic jnorda apstrdes
kinemtika un apskattaj opercij iegt precizittes kvalitte un raupjums R
a
,
sagataves un instrumenta nostiprinjums. Instrumentam jbt 510 mm atvirztam no
apstrdes joslas. Izmantojot dadus datu avotus, nepiecieams sekot, lai tiktu izmantotas
vienas un ts paas lielumu mrvienbas.
Izpildto darbu novrt katedras pasniedzjs. Ja uzdevuma risinjums dots
nepilngi, ir nepilnga aprinu veikanas secba, aprinos pieautas kdas, skices
izpildtas paviri, tad pasniedzjs izsniedz o darbu atkrtotai prstrdanai un
papildinanai.
Grieanas remu aprinan ar datoru, izmanto atseviu lietotja instrukciju.
Prjs prasbas uzdevuma noforman paliek tdas paas. Uzdevumam klt tiek
pievienota izdruka.
1. KOPJIE NORDJUMI
Grieanas remu aprinu sk ar rpgu iepazanos ar dotajm sagataves un
faktisks detaas skicm. Vispirms nepiecieams noteikt, kd secb tiks veikta virsmu
apstrde. aj nolk sastata apstrdes marruta tehnoloiju, t.i., nosaka apstrdes
operciju veikanas secbu. No uzskaittajm opercijm izdala ts etras, kuru apstrde ir
paredzta uzdevum, pie tam to apstrde ir jsaskao ar marruta tehnoloiju. Ja saska ar
marruta tehnoloiju noteiktai virsmai skum tiek veikta urbana, pc tam izvirpoana un
slpana, tad grieanas remu aprinu veic td pa secb. Ievrojot apstrdjamo un
apstrdto virsmu izmrus, nosaka kopjo uzlaidi h un risina uzdevumu par uzlaides
sadalanu starp opercijm. Sagataves labs un kreiss gala virsmas apstrdes uzlaides
pieem viendas, jeb ts ir viendas ar pusi no sagataves un detaas garumu starpbas.
Grieanas remu aprinu secba virpoan, urban un frzan ir samr
ldzga. aj sakar vispilngk ir apskatta aprinu secba virpoan un slpan, un
daudz aurk prjiem apstrdes veidiem. Jievro, ka grieanas aploces truma lieluma
mrvienbu visiem apstrdes veidiem nosaka m/min, izemot slpanu (m/s). Tas
izskaidrojams ar to, ka visa uzziu literatra grieanas remu noteikanai izmanto tiei
das mrvienbas.
Tiei pirms apriniem, izvlas t CNC darbgalda modeli uz kura tiks paredzta
apstrde.
Instrumenta veida, tipa un izmru izvli veic saska ar katalogu datiem, k ar
saska ar uzziu literatru, tai skait ar to, kura dota aj mcbu ldzekl.
Iepriekj apstrd izkaot, atlejot, izvelmjot, iztancjot nodroina 15.14.
precizittes kvalitti un raupjumu R
a
= 400200 m. Iepriekj apstrd apvirpojot,
5
pievirpojot, izvirpojot, urbjot, prurbjot un frzjot nodroina 12. precizittes kvalitti un
raupjumu R
a
= 6,3 m. Vidji precz apstrd virpojot, urbjot un frzjot nodroina
10. 9. precizittes kvalitti un raupjumu R
a
= 3,2 m. Nosldzoaj apstrd virpojot un
frzjot nodroina 9.8. precizittes kvalitti un raupjumu R
a
= 1,6 m. Iepriekji slpjot
nodroina 9. precizittes kvalitti un raupjumu R
a
= 1,6 m. Nosldzoi slpjot nodroina
8. precizittes kvalitti un raupjumu R
a
= 0,8 m.
2. VIRPOANAS UN IZVIRPOANAS GRIEANAS REMU
APRINANA
2.1. Atkarb no uzdevum pieprast apstrdes veida izvlas griea veidu un izveido
iespjam apstrdes varianta kinemtisko skici.
2.2. Nosaka grieanas dziumu t (mm) un prgjienu skaitu i. Apvirpoanai un
izvirpoanai grieanas dziumu nosaka pc formulm:
;
2
d D
t

= (2.1)

,
2
D d
t

= (2.2)
kur d apstrdts virsmas diametrs, iegts pc apstrdes prgjiena, mm;
D attiecgi rjs vai iekjs apstrdjams virsmas diametrs, mm.
Pievirpojot gala virsmu grieana dziums mrms k skais attlums starp gala
apstrdjamo un apstrdto virsmu, kas iegta pc viena apstrdes prgjiena. Nogrieanas
un iegrieanas gadjum, grieanas dziums ir viends ar iegrieams rievas platumu, bet
veidvirsmu griean ar griezos autnes garumu, kura tiei nogrie materila slni.
Lai paaugstintu apstrdes rabu, jcenas atdalt uzlaidi ar mazku iespjamo
apstrdes prgjienu skaitu. Tau, pie lieliem apstrdes dziumiem, samazins apstrdes
precizitte un kvalitte, jo attiecgi palielins vibrcijas un palielins apstrdjams
virsmas raupjums.
2.2.1. Ja raupjums R
a
= 3,20,8 m tad uzlaidi noem 23 prgjienos,
beidzamaj apstrdes prgjien atdalot 0,20,5 mm biezu slni.
2.2.2. Ja raupjums R
a
= 12,53,2 m tad uzlaidi ldz 2 mm noem vien apstrdes
prgjien, uzlaidi, lielku par 2 mm sadala divos apstrdes gjienos. Iepriekjs
apstrdes prgjien noem apmram 0,75 no visas uzlaides un nosldzoaj
apstrd noem atlikuo uzlaidi.
2.2.3. Ja apstrdt virsma ir paredzta raupja (R
a
> 12,5 m) tad uzlaide ir
jnoem vien apstrdes prgjien.
Apstrdes prgjienu skaits ir atkargs no sistmas darbgalds ierce instruments
sagatave stinguma. Samazinoties sistmas stingumam, nepiecieams priet uz mazko
nogrieamo dziumu.
2.3. Ievrojot apstrdes operciju raksturu (iepriekj apstrde, vidji precz apstrde,
precz apstrde), apstrdes raksturu (vienmrga vai prtraukta virpoana, virpoana ar
triecieniem) un apstrdjam materila sastvu un izturbu, saska ar 3. tabulu [8]
izvlas griea darba daas materila (cietsakausjuma) marku.
6
2.4. Ievrojot sistmas darbgalds ierce instruments sagatave stingumu, detaas
konstruktvs patnbas (pakpjveida detaas u.c.) un apstrdes opercijas patnbas
(iegrieana, nogrieana) saska ar 18. tabulu iepriekji izvlas galveno iestatanas
lei .
2.5. Izvlas padevi (mm/apgr) un griea kta rsgriezumu, kuru saskao ar CNC
virpas pasi. Padeves palielinana izsauc rabas pieaugumu. Tau vislielks padeves
izvle nav iespjama dadu tehnoloisko ierobeojumu d. Padevi ierobeo vairki
faktori:
- apstrdts virsmas raupjums (8. tab.);
- cietkausjuma plksntes stiprba (10. tab.);
- griea kta stiprba (14. tab.);
- sagataves izliece (12. tab. un 13. tab.);
- darbgalda padeves mehnisma stiprba;
- darbgalda jauda un vrpes moments.
Ievrojot konkrtos apstrdes nosacjumus izvlas padevi saska ar 6.10.
tabulm Iepriekj apstrd padeve ir saskaojama ar griea kta rsgriezumu (B H).
Griea kta rsgriezuma izvle var tikt veikta, ievrojot 4. tabulas datus. Izvltais
griea kta augstuma H nedrkst bt lielks par darbgalda pases datos minto.
Tabuls nordto padevi s
T
saskao ar darbgalda pases datiem, pieemot tuvko
iespjamo lielumu s.
Padevi s prbauda saska ar darbgalda padeves mehnisma stiprbu, saldzinot
tabuls doto ass spku P
XT
(15. tab. un 16. tab.) un pases datos atrodamo P
XD
, pie kam
jizpilds nosacjumam P
XT
< P
XD
.
Padevi, atkarb no pieprast apstrdts virsmas raupjuma, izvlas ievrojot
griezjinstrumenta virsotnes virsskata rdiusu r, pie kam, griea kta rsgriezumu un
rdiusu r savstarpji saskao ar 5. tabulu vai katalogu.
Izvltajai padevei s jbt ar lielko no mazkajm padevm, kuru nosaka
ierobeojumi.
2.6. Grieu griezos daas eometrijas izvle.
Ievrojot apstrdjam materila stiprbas pabas un apstrdes apstkus, saska
ar 17. tabulu izvlas griezjplksntes skaidvirsmas formu. Saska ar 18. tabulu nosaka
griea eometriju:
- galveno skaidas lei , atkarb no apstrdjam materila stiprbas un cietbas;
- galveno mugurlei , atkarb no apstrdes opercijas rakstura (iepriekj
apstrde vai precz apstrde) un apstrdjam materila plastiskuma;
- galveno iestatanas lei , atkarb no pieaujams sagataves izlieces;
- iestatanas palglei
1
, atkarb no virsmas raupjuma un operciju patnbm;
- galvens griezjautnes slpuma lei , atkarb no apstrdes rakstura, skaidas
nepiecieams novirzes, apstrdjam materila un apstrdes apstkiem;
- leus , , ,
1
un , saskao ar trmainmajm daudzskaldu plksntm
(ievrojot augstk mintos apsvrumus);
- fztes platumu f izvls t, lai nostiprintu griezjasmeni.
Plksntes virsotnes noapaojuma rdiusu r, izvlas atkarb no griea turtja
rsgriezuma iepriekjai apstrdei no 5. tabulas un saskao ar katalogu. Preczai
apstrdei tas tiek atrasts k iepriek.
7
Lai palielintu rabu palielina padevi un lai samazintu virsmas raupjumu pie
relatvi lielm padevm, var tikt izvlti griei (apvirpoanas, izvirpoanas, iegrieanas)
ar papildus (prejas) griezjautnm virsskat, kuras garums l = (1,21,8)s, bet
iestatanas palgleis
1
= 0. aj gadjum lei
1
var izvlties, ievrojot kopjs
rekomendcijas, vai ar tas tiek pieemts lielks. iem grieiem nepiecieams lielks
sistmas darbgalds ierce instruments sagatave stingums.
2.7. Pieem vidjo cietkausjuma plksntes grieanas noturbas laiku T = 24 min,
veidvirsmu apstrd T = 3648 min, bet apstrdi veicot ar grieiem, kuriem ir
papildus (prejas) griezjautnes, T = 1318 min.
2.8. Grieanas truma aprins (v > 100 m/min).
Aprinu veic izmantojot emprisku formulu:
,
s t T
K C
v
yv
xv m
v v


=
(2.3)

kur C
v
koeficients, kur atkargs no apstrdes apstkiem;
m patnjs noturbas rdtjs;
xv un yv pakpes rdtji attiecgi grieanas dziumam un padevei;
K
v
kopjais korekcijas koeficients.
Koeficientu C
v
, pakpes rdtjus m, x
v
un y
v
izvlas 19. tabul. Kopjais
korekcijas koeficients ir viends ar atseviu korekcijas koeficientu reizinjumu:
,
ev
K
tv
K
av
K
gv
K
rv
K
1v
K
v
K
iv
K
sv
K
vv
K
mv
K
v
K =


(2.4)

kur K
mv
materila mehnisko pabu koeficients (20. tab. un 21. tab.);
K
vv
sagataves virsmas stvoka koeficients (22. tab.);
K
sv
sagataves materila stvoka koeficients (22. tab.);
K
iv
instrumenta materila koeficients (no 23. tab., ja 19. tab. ir dati par
koeficientu C
v
, tad K
iv
= 1);
K
v
galven iestatanas lea koeficients (24. tab.);
K
1v
iestatanas palglea
1
koeficients (24. tab.);
K
rv
virsotnes rdiusa r koeficients (24. tab.);
K
gv
griea turtja rsgriezuma koeficients (24. tab.);
K
av
apstrdes veida koeficients (25. tab.);
K
tv
apstrdes apstku koeficients. Vienmrgas grieanas apstkos, kuri
paredzti 19. tab., K
tv
= 1, griean ar triecieniem K
tv
= 0,9;
K
ev
eojoi-dzesjos vielas pielietojuma koeficients. Nepielietojot eojoi
dzesjos vielas K
ev
= 1, savukrt pielietojot eojoi dzesjos vielas K
ev
=
1,15. Pie tam, jem vr, ka koeficients K
ev
= 1,15 pielieto tad, kad no 19.
tabulas izmanto nosacjumus grieanai bez eojoi dzesjoajm vielm.
Nogrieanas, iegrieanas un veidvirsmu virpoanas apstkos, grieanas trumu
aprinu nepiecieamas veikt saska ar formulu:
.
s T
K C
v
v
y m
v v

=
(2.5)

8
2.9. Darbvrpstas apgriezienu skaitu n (apgr/min) nosaka pc formulas:
,
D
v 1000
n


= (2.6)

kur D apstrdjams sagataves diametrs, mm.
Aprinto lielumu n kori saska ar CNC darbgalda pases datiem, pieemot
tuvko iespjamo lielumu n
f
. To ievrojot, aprina faktisko grieanas trumu saska ar
formulu:
.
1000
n D
v
f
f

=
(2.7)

2.10. Faktisks instrumenta noturbas aprins T
f
, min.
T k faktiskais grieanas trums v
f
atiras no aprint truma v , tad izmains
faktisk noturba T
f
attiecb pret izvlto noturbu T. Ir jem vr, ka nelielas grieanas
truma izmaias noved pie jtamm noturbas izmaim. Faktisko noturbu aprina pc
formulas:
=
m
f
v
v
T
f
T
1
) (

(2.8)

2.11. Spka P
z
, N aprins.
Aprinu veic saska ar emprisku formulu:
,
pz
K
np
v
yp
s
xp
t
p
C
z
P =
(2.9)

kur C
p
koeficients, kur ir atkargs no apstrdjam materila un apstrdes apstkiem
(26. tab.);
xp , yp , np pakpju rdtji attiecgi grieanas dziumam t, padevei s, un
grieanas trumam v (26. tab.);
K
pz
kopjais korekcijas koeficients, kur ievro apstrdes apstku izmaias.
Kopjais korekcijas koeficients ir viends ar atseviu korekcijas koeficienta
reizinjumu:
,
rp
K
p
K
yp
K
p
K
mp
K
pz
K =


(2.10)

kur K
mp
apstrdjam materila mehnisko pabu koeficients (30. tab.);
K
p
galven iestatanas lea koeficients (30. tab.);
K
p
galven skaidas lea koeficients (30. tab.);
K
p
galvens griezjautnes slpuma lea koeficients (30. tab.);
K
rp
virsotnes rdiusa r koeficients (30. tab.).
9
Pc ldzgm formulm, (2.9), aprina spkus P
x
un P
y
, izmantojot datus no
26.30. tabulm. Ievrojot spku P
x
nepiecieams veikt darbgalda padeves mehnisma
prbaudi. Turpmk spks P
x
tiks izmantots preciztam griea turtja stiprbas aprinam.
Spks P
y
nepiecieams preciztam sagataves stinguma aprinam.
2.12. Jaudu, kura nepiecieama grieanas procesa realizanai, aprina pc formulas:
.
61200
v P
N
f z
a

=
.
(2.11)

Darbgalda elektromotora nepiecieam jauda N
e
(KW):
,

N
N
a
e
=
(2.12)

kur darbgalda lietderbas koeficients, iegts no virpas pases datiem.
Ievrojot darbgalda pases datus, veic t elektromotora jaudas N
ed
pietiekambas
prbaudi pc sakarbas:
. N N
ed e
<
(2.13)

ai sakarbai neizpildoties, veic atkrtotus aprinus, samazinot padevi (retk
samazinot grieanas dziumu), vai grieanas trumu.
2.13. Aprina grieanas momentu M
g
(Nm) saska ar formulu:
,
2000
D P
M
z
g

=
(2.14)

kur P
z
spks, N;
D apstrdjams sagataves diametrs, vai apstrdts sagataves diametrs pc
izvirpoanas, mm.
Aprina darbvrpstas vrpes momentu M
v
(Nm):
,
n
N
9750 M
f
ed
v

=
(2.15)

kur N
ed
darbgalda elektromotora jauda, KW;
lietderbas koeficients;
n
f
faktiskais darbvrpstas apgriezienu skaits mint.
Izvltais grieanas rems tiek pieemts par atbilstou, ja izpilds sakarba:
. M M
y g
<
(2.16)

10
2.14. Precizta grieu turtja stiprbas un stinguma prbaude, un sagataves stinguma
prbaude.
2.14.1. Griea kta stiprbas un stinguma prbaude, kura jau veikta saska ar
12.14. tabulm ir tikai skotnja. Precizta griea kta stiprbas prbaude tiek veikta
aprinot t izlieci atkarb no rezultjo spka iedarbbas
; P P R
2
x
2
z 1
+ =
(2.17)

| |
,
l
H B
R
l
2
1

<
(2.18)

kur B griea kta platums, mm;
H griea augstums, kur saskaots ar virpas pases datiem, mm;

l
griea kta materila lieces izturba, piemram, konstrukciju traudam
230 MPa;
l griea virsotnes prkare, izvirzjums no griea turtja, apvirpojot
l 1,5 H mm.
Jem vr, ka veicot stiprbas aprinus, nepiecieams emt vr to griea
rsgriezumu, kur ir visvjkais. T nogrieanas grieiem tiek emts vr nevis
platkais un lielkais plksntes kta rsgriezums, bet gan aurkais un mazkais
rsgriezums. Attiecgi ar griea izvirzjums l tiek pieemts no galvens griezjautnes
ldz im rsgriezumam.
Griea plksntes kta stinguma aprinu veic izejot no t, ka grieznis tiek izliekts
ar rezultjoo spku R
1
un, ka pieaujamais izlieces lielums [f
k
] iepriekj apstrd ir
0,1 mm, bet preczijas apstrd 0,030,05 mm. Izlieces f
k
aprina formula:
| |, f
I E 3
l R
f
k
3
l
k
<


=

(2.19)

kur l griea izvirzjums no griea turtja jeb attlums no griezos autnes ldz
(mazkajam) vjkajam rsgriezumam, mm;
E elastbas modulis (2.1. tab.), MPa;
I griea turtja rsgriezuma ierces moments, rsgriezumam, kur atrodas
attlum l no griezjautnes, mm
4
.
11

2.1. tabula
Elastbas modulis E, MPa dadiem materiliem
Materili
Trauds
Trauda
ljumi
Kaamais
ets
Pelkais ets
Alumnijs un
t sakausjumi
Var un t
sakausjumi
2,0010
5
1,7510
5
1,5510
5
1,3010
5
0,7010
5
1,0010
5


Inerces moments taisnstra rsgriezumam:
.
12
H B
I
3

=
(2.20)

Inerces moments kvadrtam:
.
12
H
I
4
=
(2.21)

Inerces moments apaam rsgriezumam:
. d 0,05 I
4
= (2.22)

2.14.2. Apstrdjams sagataves stinguma prbaudi veic izejot no t, ka sagataves
izliece veidojas rezultjo spka R
2
iedarbb.
Rezultjoais spks R
2
, N:
2
y
2
z z
P P R + =
.
(2.23)

Pieaujam izliece:
| | , 25 , 0 f
s
A <
(2.24)

kur - izmra pielaides lauks dotaj apstrdes opercij, mm.
Iepriekjs apstrdes opercijm var tikt pieemts [f
s
] = 0,2 mm. Preciztu
aprinu veic saska ar turpmkajm formulm un par izvlt grieanas rema pareizbu
sprie, saldzinot aprinto sagataves izlieci f
s
ar pieaujamo izlieci [f
s
].
Sagatavi nostiprinot patron:
.
I E 3
L R
f
3
0 2
s

=
(2.25)

Sagatavi iestiprinot centros:
12
.
I E 70
L R
f
3
0 2
s

=
(2.26)

Apstrdi veicot patron ar piespiestu aizmugures centru:
,
I E 140
L R
f
3
0 2
s

=
(2.27)

kur L
0
attlums starp balstiem, apstrdjot patron tas ir attlums no sagataves gala
no nenostiprints puses ldz nostiprintajai vietai patron, mm;
E elastbas modulis (2.1. tab.);
I sagataves rsgriezuma inerces moments, mm
4
.
Inerces moments apaam rsgriezumam:
. D 0,05 I
4
= (2.28)

Inerces moments gredzenveida rsgriezumam:
, t D 0,4 I
0
3
0
= (2.29)

kur t
0
sagataves sienias biezums, mm.
Vidjais nosactais sagataves caurmrs:
,
2
d D
D
0
+
= (2.30)

kur D rjs virsmas diametrs, mm;
d apstrdts iekjs virsmas diametrs, mm.
2.15. Manlaiku (pamatlaiku) T
p
(min) aprina:
,
s n
L
T
f
p

=
(2.31)

kur L apstrdes griea noietais cea garums, mm;
n
f
darbvrpstas faktiskais apgriezienu skaits, apgr/min;
s padeve, mm/apgr.
Griea noiet cea garuma noteikana rj un iekj garenvirpoan ar prskrju
(virpoan ldz atdurei l
2
= 0):
. l l l L
2 1
+ + =
(2.32)

rsvirpoan (pievirpoan) un sagataves nogriean:
13
. l l
2
D
L
2 1
+ + = (2.33)

rsvirpojot sagatavi ar caurumu d
1
:
. l l
2
d D
L
2 1
1
+ +

=
(2.34)

Iegriean un veidvirpoan:
, l
2
d D
L
1
0
+

=
(2.35)

kur l apstrdjams virsmas garums, mm;
l
1
griea iegrieans lielums (l
1
1 mm). Nogrieanas, iegrieanas,
veidvirpoanas gadjum 0,5 mm;
l
2
griea prskrja (l
2
1 mm);
D rjs virsmas diametrs, no kura uzsk apstrdi, mm;
d
0
virsmas diametrs, ldz kuram veic iegrieanu un veidvirpoanu, mm.
Griea iegrieans lielums:
, ctg t l
1
=
(2.36)

kur t grieanas dziums, mm.
3. URBANAS UN PRURBANAS GRIEANAS REMU APRINANA
3.1. Ievrojot dots virsmas apstrdes caurmra uzlaidi un saska ar urbju diametru
gradciju (31. tab.) izvls urbja diametru D, mm.
3.2. Saska ar uzdevumu un 3. tabulu izvlas urbja griezjdaas materila
(cietkausjuma) marku, ievrojot apstrdjam materila izturbu un 31. tabulu izvlas
urbja uzasinjuma formu.
3.3. Nosaka grieanas dziumu urban vai prurban saska ar formulm:
2
D
t = ; (3.1)

2
d D
t

= , (3.2)

kur d iepriek izgatavot cauruma diametrs, mm.
3.4. Padevi s
i
(mm/apgr), kura ir pieaujama izejot no urbja stiprbas viedoka, aprina
pc dm formulm:
Trauda apstrdei:
14
.

D
34,8
i
s
0,9
B
0,8
= (3.3)

eta apstrdei:
,
HB
D
7,34
i
s
0,35
0,8
= (3.4)

kur

izturbas robea, MPa;

HB cietba, KGf/mm
2
9,81 MPa.
3.5. Padevi s
max
(mm/apgr), kura ir pieaujama no sistmas darbgalds ierce
instruments sagatave stinguma viedoka, urbjiem ar diametru D = 1060 mm
aprina pc formulas:
, D s
0,6
max
=
s
C
(3.5)

kur C
s
koeficients (3.1. tab.).
3.1. tabula
Koeficienta C
s
vrtbas
Konstrukciju trauda

, MPa eta HB, KGf/mm

2
= 9,81 MPa
< 900 9001100 > 1100 170 > 170
Koeficients C
s
Koeficients C
s

0,065 0,050 0,038 0,125 0,070

3.6. Saska ar 33. tabulu izvlas padevi s
T
un preciz to, izmantojot kopjo korekcijas
koeficientu K
s
:
; K s s
s T p
=
(3.6)

, K K K K K
0 r l i s
=
(3.7)

kur K
i
ievro griezjdaas materilu, urbjiem no trgriezjtrauda K
i
= 1.
Cietkausjuma urbjiem trauda urbanai K
i
= 0,6. eta (uguna) urbanai K
i
= 0,8;
K
l
ievro urbuma dziumu (33. tab.);
K
r
ievro urbanas raksturu, dobumu urban K
r
= 1, caurejoai urbanai
K
r
= 0,75;
K
0
ievro opercijas raksturu, urban K
0
= 1, prurban K
0
= 1,51,7;
K
s
ievro apstrdes precizitti un stingumu (33. tab.).
3.7. Kori padevi s
p
pc izvlt CNC darbgalda pases datiem, pieemot tuvko
lielumu s, mm/apgr. Veic urbja stiprbas prbaudi un sistmas darbgalds ierce
instruments sagatave prbaudi, pie kam jizpilda nosacjums s < s
i
un s s
max
.
15
3.8. Izvlas urbja eometriskos parametrus saska ar 31. tabulu.
3.9. Saska ar 32. tabulu izvlas urbja noturbas laiku T, min, samazinot to 0,4 reizes.
3.10. Aprina grieanas trumu v, m/min urban:
.
s T
K D C
v
yv m
v
qv
v

=
(3.8)

Grieanas trums prurban:
,
s t T
K D C
v
yv xv m
v
qv
v


=
(3.9)

kur C
v
koeficients, kur atkargs no apstrdes apstkiem (34. tab.);
qv , m , yv , xv pakpes rdtji (34. tab.);
K
v
kopjais korekcijas koeficients.
Koeficients K
v
:
, K K K K
lv iv mv v
=
(3.10)

kur K
mv
ievro apstrdjam materila raksturojumu (20. tab. un 21. tab.);
K
iv
ievro instrumenta materilu (cietkausjumu) (no 23. tab., ja 34. tabul ir dati
par koeficientu C
v
, tad K
iv
= 1);
K
lv
ievro urbuma dziumu (35. tab.).
3.11. Aprina urbja apgriezienu skaitu mint:
.
D
v 1000
n

= (3.11)

Kori apgriezienu skaitu n, saska ar CNC darbgalda pases datiem, pieem
tuvko faktisko lielumu n
f
, pc tam izrina faktisko grieanas trumu:
.
1000
n D
v
f
f

=
(3.12)

Pc formulas (2.8) aprina faktisko instrumenta noturbu T
f
.
3.12. Grieanas pretestbas momentu M, Nm un ass spku P
a
, N aprina pc
attiecgm formulm:
; K s D C M
mp
ym qm
M
=
(3.13)

. K s D C P
mp
yp qp
P a
=
(3.14)

16
M un Pa prurban aprina pc formulm:
; K s t D C M
mp
ym xm qm
M
=
(3.15)

, K s t D C P
mp
yp xp qp
P a
=
(3.16)

kur C
M
un C
P
koeficienti, kuri ievro grieanas apstkus (36. tab.);
qm, ym, qp, yp, xp pakpju rdtji 36. tabul;
K
mp
koeficients, kur ievro no tabulm atirgas apstrdjam materila
pabas (27.29. tab.).
3.13. Veic darbgalda padeves mehnisma izturbas prbaudi, pie kam jievro
nosacjums:
, P P
ad a
<
(3.17)

kur P
ad
maksimli pieaujamais ass spks, kuru pieauj darbgalda padeves
mehnisms, ir nosakms saska ar darbgalda pasi.
3.14. Aprina urban patrto jaudu:
.
9750
n M
N
a
a

=
(3.18)

Pc tam aprina nepiecieamo grieanas jaudu un veic elektromotora jaudas
prbaudi, saska ar formulm (2.12) un (2.13).
3.15. Veic trumkrbas prbaudi ievrojot pieaujamo momentu, pie kam jizpilda
nosacjums
, M M
v
<
(3.19)

kur M
v
maksimlais griezes moments saska ar darbgalda pasi.
3.16. Manlaiks (pamatlaiks):
,
s n
l l l
T
f
2 1
p

+ +
=
(3.20)

kur l urbuma dziums, mm;
l
1
iegrieanas dziums, mm;
l
2
= 1 mm prskrja (dobumiem l
2
= 0)
Iegrieanas lielums l
1
ir atkargs no urbja uzasinjuma formas.
Normlam, vienkrtgam asinjumam:
17
. ctg
2
D
l
1
= (3.21)

Divkrtgam asinjumam:
D. 0,4 l
1
=
(3.22)

Prurban:
, ctg
2
d - D
l
1
= (3.23)

kur urbja virsotnes pusleis.
4. FRZANAS GRIEANAS REMU APRINANA
4.1. Izvlas normaliztu frzes veidu, tipu un ts izmrus, ievrojot uzdevumu,
apstrdjams virsmas izmrus un formu. Ja nepiecieams apstrdt plakni, tad izvlas
galafrzi vai retk pirkstfrzi. Atkltas rievas apstrdei nepiecieama diskfrze,
veidvirsmas apstrdei veidfrze utt. Frzes diametru D
f
izvlas vidju, lai samazintu
manlaiku (pamatlaiku). Pie viendiem fru diametriem, frzi ar mazku zobu skaitu
izvlas iepriekjai apstrdei, bet frzi ar lielku zobu skaitu preczai apstrdei.
4.2. Ievrojot apstrdjamo materilu, izvlas frzes griezjdaas materilu pielikuma
3. tabul.
4.3. Saska ar 37.41. tabulm frzes griezjdaai izvlas eometriskos parametrus,
kurus preciz katalog.
4.4. Ievrojot kopjo uzlaidi sagataves virsmas apstrdei, no ts izdala uzlaidi h mm,
kura paredzta nofrzanai.
Nosaka grieanas dziumu frzanai t, mm, ievrojot apsvrumus, ka nepreczm
apstrdjamm virsmm, visa uzlaide var tikt noemts vien prgjien, ja nav
ierobeojumu darbgalda jaudai un sistmas darbgalds ierce instruments sagatave
stingumam.
tra, raga frzana ar galafrzm nodroina augstu virsmas precizittes kvalitti
un mazu raupjumu pie vidjiem grieanas dziumiem. Uzlaides nogrieanu divos
prgjienos paredz, ja nepiecieams nodroint apstrdjams virsmas raupjumu
R
a
= 3,20,8 m. aj gadjum preczs apstrdes prgjien paredz grieanas dziumu
t = 0,51,5 mm.
Frzanu ar diska frzm, ja uzlaide ir robes ldz 5 mm veic vien prgjien un
tad tiek nodroints raupjums R
a
= 6,31,8 m.
4.5. Frzanas platumu B, mm pieem viendu ar prgjien apstrdjamo virsmas
platumu (apstrdjot ar diska frzi, to pieem viendu ar rievas platumu, apstrdjot ar
pirksta frzi platumu B mra paralli frzes asij, apstrdjot ar veidfrzi, to pieem
viendu ar aktvs griezjautnes garuma projekciju uz sagataves asi).
4.6. Saska ar 42.45. tabulm un 47. tabulu izvlas padevi uz zobu s
zT
, mm/zobu,
ievrojot apstrdjam materila raksturojumu, CNC frzmanas jaudu un sistmas
darbgalds ierce instruments sagatave stingumu. Gala frzan lietdergi
18
izmantot frzes prsedzes vai nesimetrisku frzanas shmu uzskot apstrdi pret
padevi. Ja tiek izmantotas frzes ar cietkausjuma plksntm, tad 42. tabul nordto
nobdes lielumu C konstrukciju un lto traudu un etu apstrdei nosaka no zobu
iegrieans puses, bet apstrdjot nersjoos, karstumizturgos un augstltos
traudus nosaka no zobu izejas puses.
Frzes zobu skaita noteikana:
. D (1..1,7) z =
(4.1)

Ievrojot zobu skaitu z, aprina padevi uz apgriezienu s
aT
, mm/apgr:
z. s s
aT aT
=
(4.2)

Preczaj un vidji preczaj frzan padevi uz apgriezienu izvlas saska ar
40. tabulu un 44. tabulu.
4.7. Saska ar 46. tabulu nosaka frzes noturbas periodu T, min samazinot to
0,4 reizes.
4.8. Grieanas aploces trumu v aprina pc formulas (v > 100 m/min):
,
Z B s t T
K D C
v
pv
uv
yv
zT
xv m
v
qv
f
v


=
(4.3)

kur C
v
koeficients, kur ir atkargs no apstrdes apstkiem (49. tab.);
qv , m , xv , yv , uv , pv pakpju rdtji no 49. tabulas;
K
v
kopjais korekcijas koeficients.
Koeficients K
v
ir viends ar atseviu korekcijas koeficientu reizinjumu:
, K K K K K
sv iv vv mv v
=
(4.4)

kur K
mv
apstrdjam materila pabu koeficients (20. tab. un 21. tab.);
K
vv
sagataves virsmas stvoka koeficients (22. tab.);
K
iv
instrumenta materila (cietkausjuma) koeficients (no 23. tabulas; ja 49.
tabul ir dati par koeficientu C
v
, tad K
iv
= 1);
K
sv
apstrdjams sagataves materila stvoka koeficients (22 .tab.).
4.9. Apgriezienu skaitu mint n aprina pc formulas:
.
D
v 1000
n
f

= (4.5)

Apgriezienu skaitu n kori saska ar CNC darbgalda pases datiem, pieemot
tuvko faktisko lielumu n
f
, un pc tam aprina faktisko grieanas trumu v
f
, m/min:
.
1000
n D
v
f f
f

=
(4.6)

19
Saska ar formulu (2.8) aprina faktisko frzes noturbu T
f
.
4.10. Mintes padevi s
mT
, mm/min nosaka pc formulas:
. n s s
f aT mT
=
(4.7)

Kori s
mT
saska ar CNC darbgalda pases datiem, pieemot tuvko mintes
padeves lielumu s
m
. Nosaka faktisko padevi uz zobu s
z
, mm/zobu:
.
z n
s
s
f
m
z

=
(4.8)

4.11. Grieanas spku P
z
, N aprina pc formulas:
,
n D
K z B s t C
P
wp
f
qp
f
p
up yp
z
xp
p
z


=
(4.9)

kur C
p
koeficients, kur ir atkargs no apstrdes apstkiem (50. tab.);
xp, yp, up, qp, wp pakpes rdtji 50. tabul;
K
p
kopjais korekcijas koeficients.
Koeficients K
p
ir viends ar atseviu korekcijas koeficientu reizinjumu:
, K K K
np mp p
=
(4.10)

kur K
mp
ievro apstrdjam materila pabas (27.29. tab.);
K
np
ievro frzes nodilumu ldz pieaujamam lielumam (50. tab.).
4.12. Jaudu N
a
, kura nepiecieama frzanai un elektrodzinja jaudu N
e
aprina pc
formulm (2.11) un (2.12), bet pc formulas (2.13) veic prbaudi attiecb uz
elektrodzinja jaudas pietiekambu.
4.13. Grieanas pretestbas momentu aprina pc formulas:
.
2000
D P
M
f z
g

=
(4.11)

Darbgalda vrpstas vrpes momentu M
v
aprina pc formulas (2.15). Formulu
(2.16) izmanto izvlt grieanas rema prbaudei, ievrojot trumkrbas vjk elementa
stiprbu.
4.14. Aprina manlaiku (pamatlaiku):
,
s
l l l
T
m
2 1
p
+ +
=
(4.12)

kur l apstrdjams sagataves garums, mm;
l
1
frzes iegrieans garums, mm;
20
l
2
= 2 mm frzes prskrjs lielums.
Iegrieans garums l
1
frzan ar diska frzm, veidfrzm un leu frzm tiek
noteikts:
. t) (D t l
f 1
= (4.13)

Gala frzan galafrzm un kta frzm:
( ). B D D 0,5 l
2 2
f f 1
=
(4.14)

5. SLPANAS GRIEANAS REMU APRINANA
5.1. Ievrojot detaas formu un izmrus, izvlas slpanas veidu (rj vai iekj
slpan), slpmanas veidu (apaslpmana, plakanslpmana) slpripas formu, tipu
un izmrus. Izvlas vislielk izmra slpripu, kuru iespjams uzstatt uz darbgalda.
Iekj slpan slpripas diametru D
sl
izvlas, izejot no nosacjuma, ka D
sl
0,85D,
kur D sagataves cauruma, dobuma diametrs. Slpripas platumu B
sl
izvlas atkarb no
sagataves stinguma, jo mazks stingums, jo mazks B
sl
. Iekj slpan slpripas
platumu B
sl
izvlas mazku par slpjams virsmas garumu.
Nosaka slpripas raksturojumu: abrazvo materilu, graudainbu, cietbu, struktru,
saistvielu un porainbu (51.54. tab.). Nosaka slpripas marjumu. Nosaka slpripas
izgatavoanas precizittes klasi un ts ldzsvarotbu, pieaujamo aploces trumu un
apgriezienu skaitu mint.
Abrazvo materilu izvlas galvenokrt ievrojot apstrdjam materila marku un
mehnisks pabas un apstrdes opercijas raksturu (51. tab.).
Slpripas ar lielku graudainbu izvlas iepriekj slpan, k ar apstrdjot
mkstus un stgrus materilus (lai novrstu slpripas pieepanu). Savukrt slpripas ar
mazku graudainbu pielieto, kad nepiecieams nodroint mazu virsmas raupjumu un
augstu apstrdes precizittes kvalitti.
Nosakot slpripas cietbu, ievro sekojous nosacjumus: jo lielka ir apstrdjam
materila cietba, jo mazkai jbt slpripas kopjai cietbai. Tpat ievro slpanas veidu,
nepiecieamo precizittes kvalitti, darbgalda un sagataves stingumu. Apstrdjot dobas
detaas nepiecieams pielietojot mkstkas slpripas. Slpripas cietba raksturo saistvielas
spju noturt instrument slpgraudus.
Palielinoties apstrdjam materila plastiskumam un grieanas dziumam, slpripas
struktrai, porainbai jbt lielkai. Pareizi izvloties struktru, tiek nodrointa labka
skaidas izvade no apstrdes joslas, kas savukrt samazina slpripas poru pieepanu.
Galvenokrt vidji preczai apstrdei pielieto slpripas ar keramisku saistvielu,
kurm ir universls pielietojums.
Zmogojum norda pieaujamo slpripas aploces trumu, un pieaujamo
apgriezienu skaitu (apgr/min), pie kura tiek saglabta operatora droba. Slpripm
marjum norda slpanas trumu 3550 m/s, bet slpripm patrintai, ragai
slpanai v
sl
> 50 m/s.
21
5.2. Ievrojot slpanas veidu un opercijas raksturu saska ar 55. tabulu nosaka
slpripas grieanas trumu v
sl
, m/s. Slpripas apgriezienu skaitu n
sl
, apgr/min nosaka
saska ar formulu:
.
D
v 60000
n
sl
sl
sl


=
(5.1)

Turpmk kori apgriezienu skaitu n
sl
saska ar darbgalda pases datiem. Aprina
faktisko slpripas grieanas trumu v
sl.f
, m/s:
.
60000
n D
v
sl.f sl
sl.f

=
(5.2)

Saldzina faktisko trumu v
sl.f
un pieaujamo trumu, kur nordts slpripas
marjum. Ja faktiskais trums ir mazks par pieaujamo, tad to pieem par grieanas
trumu.
5.3. Saska ar 55. tabulu izvlas sagataves trumu v
s
(apaslpan aploces vai
plakanslpan garenisk prvietojuma trumu m/min). Apaslpan nosaka
sagataves apgriezienu skaitu mint:
,
D
v 1000
n
s
s


=
(5.3)

kur D sagataves apstrdjams virsmas lielkais diametrs, mm.
Iegto lielumu n
s
kori saska ar darbgalda pases datiem, pieemot tuvko
iespjamo lielumu n
sf
, un pc tam aprina faktisko trumu v
sf
, m/min:
.
1000
n D
v
sf
sf

=
(5.4)

Ja darbgaldam ir bezpakpju apgriezienu skaita regulanas mehnisms, tad
apgriezienu skaitu n
sf
izvlas saskaot to tiei ar sagataves apgriezienu skaitu n
sf
= n
s
.
Plakanslpan sagataves garenisk prvietojuma trumu v
s
prbauda ievrojot
darbgalda galda pieaujamo prvietoans trumu. Ja v
s
nav lielks par pieaujamo trumu,
tad to pieem par v
sf
un ja iespjams to nodroina ar darbgalda bezpakpju truma
regulanas mehnismu.
5.4. No virsmai paredzts kopjs apstrdes uzlaides lieluma izdala uzlaidi h mm,
kura tiek atdalta slpan. Lai palielintu ragumu, jcenas noteikt minimlu
pieaujamo slpanas uzlaidi. Parasti virsmu apaslpan relatvi sm un neliela
diametra sagatavm pieem h = 0,15 mm uz katru pusi, slpjot relatvi garas un liela
diametra sagataves h = 0,20,3 mm. Plakanslpan uzlaide h = 0,20,5 mm.
Veidvirsmu slpan uzlaide tiek saskaota ar sagataves profila dziumu. Lietdergi ir
uzlaides lielko dau (7580 %) noemt ar grieanas dziumu t, kur atbilst
iepriekjs slpanas apstkiem, bet atlikuo uzlaides dau noemt ar grieanas
dziumu, kur atbilst preczs slpanas apstkiem.
22
Uzlaides sadale:
i, t h =

(5.5)

kur i prgjienu skaits.
5.5. Grieanas dziumu t, mm izvlas saska ar 55. tabulu, atkarb no slpanas
veida un opercijas rakstura un pc tam to saskao ar darbgalda pases datiem.
Gareniskaj apaslpan un plakanslpan apstrdes process ir vairkgjienu.
Apaslpan un plakanslpan t = s
n
, kur s
n
rspadeve, mm. Apaslpan katr
nkam grieanas dzium, slpripa tiek padota rspadev pc viena galda
dubultgjiena. Plakanslpana atiras ar to, ka slpripas rspadevi sekojo
grieanas dzium veic tikai pc tam, kad slpripa apstrdes beigs prvirzs rsm
apstrdjamai virsmai gala stvokl. Apaslpjot ar iegrieanos (tai skait
veidslpan) slpanas grieanas dziums ir viends ar nogrieams krtas biezumu
vai veidvirsmas dziumu.
Apaslpan ar iegrieanos (veidslpan) lieto nevis rspadeves s
s
jdzienu,
bet gan radilo padevi s
r
(mm/apgr vai plakanslpan mm/galda dubultgjienu). Ts
lielums tiek izvlts saska ar 55. tabulu un korits saska ar darbgalda pases datiem.
5.6. Garenpadeve s
g
apaslpan ir sagataves prvietoanas gar slpripas ass
virzienu viena sagataves apgrieziena laik, bet plakanslpan s
g
(rs
garenpadeve) slpripas prvietojums rsm apstrdjamai virsmai, pc viena galda
garenisk gjiena. Tpc dimensijas apaslpan ir mm/apgr un plakanslpan
mm/galda gjienu.
Garenpadevi s
g
(mm) nosaka saska ar 55. tabulu un t tiek izvlta, ievrojot
opercijas raksturu un slpanas veidu:
, B k s s
sl g g
= =
(5.6)

kur k koeficients (0,20,7, sk. 55. tab.);
B
sl
slpripas platums, biezums vai augstums, mm.
Plakanslpan ar slpripas gala virsmu, slni, kur viends ar grieanas dziumu t,
var noemt vien galda prgjien, ja slpripas diametrs D
sl
ir lielks par sagataves
platumu, vai ar vairkos prgjienos. Pdj gadjum s
g
izvlas, ievrojot D
sl
. Ieteicams
pielietojot piesaistto slpanas platumu B
p
, kur vidji ir B
p
= 20300 mm (lielkas B
p

vrtbas jizvlas jaudgku slpmanu gadjum).
5.7. Apaslpanas darbgaldiem garenisko galda prvietojumu aprina:
1000
n s
v
sf g
g

=

(5.7)

un nodroina t iestatanu ar bezpakpju regulanas mehnismu, pie kam trums v
g

nedrkst prsniegt trumu, kur nordts darbgalda pas.
23
Plakanslpan slpripas prvietojuma lielums rsm apstrdjamai virsmai (s
g

slpjot ar aploces dau; B
p
slpjot ar gala virsmu) tiek iestatts ar bezpakpju slpripas
padeves mehnismu.
5.8. Jaudu N
sl
, KW, kura nepiecieama slpanas procesa veikanai aprina
apaslpjot ar garenpadevi:
. D s t v C N
q
sl
y
g
x r
sf N sl
=

(5.8)

Plakanslpjot ar slpripas aploces dau un ar slpripas rso garenpadevi:
. D s t v C N
q
sl
y
g
x r
sf N sl
= (5.9)

Slpjot ar slpripas aploces dau ar radilo padevi (iegrieans apaslpana un
veidslpana):
. b D s v C N
z q
sl
y
r
r
sf N sl
=
(5.10)

Plakanslpjot ar slpripas gala virsmu:
, B t v C N
z
p
x r
sf N sl
=

(5.11)

kur C
N
koeficients (sk. 57. tab.);
r, x, y, q, z pakpju rdtji (sk. 57. tab.);
b slpanas platums, mm;
B
p
piesaisttais slpanas platums, mm.
Turpmk aprina nepiecieamo slpripas piedzias elektromotora jaudu un veic
elektromotora jaudas prbaudi (kur uzstatts uz darbgalda), attiecgi izmantojot formulas
(2.12) un (2.13).
5.9. Nepiecieamo elektromotora jaudu apaslpjams sagataves piedziai aprina
pc formulas:
,
v 60
v
N N
sl.f
sf
sl s
=
(5.12)

kur N
sl
jauda, kura aprinta saska ar kdu no formulm (5.8), (5.9), (5.10) vai
(5.11);
v
sf
sagataves faktiskais aploces trums, m/min;
v
sl.f
slpripas faktiskais aploces trums, m/s;
lietderbas koeficients.
Prbauda sagataves piedzias elektromotora jaudu:
24
, N
ds s
N <
(5.13)

kur N
ds
sagataves piedzias elektromotora jauda saska ar darbgalda pases datiem.
5.10. Manlaiku (pamatlaiku) T
p
(min) aprina pc dm formulm.
rjai un iekjai gareniskai apaslpanai:
.
t s n
K h ) l (l
T
g sf
T 1
p
+
=
(5.14)

Iegrieans gadjum un veidvirsmu apaslpanai:
.
s n
K h ) l (h
T
r sf
T 2
p

+
=
(5.15)

Plakanslpanai:
.
t s v 1000
K h ) l (l H
T
sg s
T 3
p
+
=

(5.16)
Veidvirsmu slpanai ar plakanslpmanu:
.
s v 1000
K h ) l (l
T
r sf
T 4
p
+
=
(5.17)

Slpanas platums:
5, B B H
sl
+ + =
(5.18)

kur B slpjams virsmas platums, mm;
B
sl
slpripas platums, mm;
h apstrdes uzlaide, mm;
l slpjams virsmas garums, mm;
l
1
iegrieans un prskrejas garums, kur kopji tiek pieemts viends ar slpripas
platumu B
sl
, mm;
l
2
= l
4
= 0,25 mm iegrieans garums;
l
3
= 10 mm iegrieans un prskrejas garums;
s
g
apaslpanas garenpadeve, mm;
s
g
plakanslpanas rs garenpadeve, kura ir slpripas prvietojums rsm
apstrdjamai virsmai uz galda vienu dubultgjienu, bet slpanai ar
galavirsmu pieem s
g
= B
p
;
s
r
radil padeve, mm;
t grieanas dziums, mm;
25
n
sf
faktiskais sagataves apgriezienu skaits mint;
v
sf
faktiskais sagataves aploces trums, m/min;
K
T
precizittes koeficients, kur ievro elastgs deformcijas, t.i., laiku
slpanai bez rspadeves (radils padeves) un t tiek veikta opercijas
noslguma stadij, lai sasniegtu nepiecieamo precizittes kvalitti un virsmas
raupjumu.
Iepriekj apaslpan K
T
= 1,2 , nosldzoaj K
T
= 1,4;
Iepriekj iekj apaslpan K
T
= 1,3 , nosldzoaj K
T
= 1,6;
Iepriekj plakanslpan K
T
= 1,25 , nosldzoaj K
T
= 1,4;
Veidslpan K
T
= 1,2.
26
IZMANTOTIE INFORMCIJAS AVOTI
1. Barbotjko A. I. Metlu grieanas teorija. M.: Manbve, 1999. - 214 lpp. (kr.
val.)
2. Fritz A. H., Schulze G. Fertigungstechnik. Berlin: Springer Verlag, 2004. S.
480.
3. Jaercins P. I., Jerjomenko M. L., Feldteins J. E. Grieanas teorija. Fiziklie un
siltumprocesi tehnoloiskajs sistms. Minska: Augstk skola, 1999. 512 lpp.
(kr. val.)
4. Knig W., Klocke F. Fertigungsverfahren. Berlin: Springer Verlag, 1999. S.
471.
5. Smith G. Advanced machining. Berlin: Springer Verlag, 1998. 281 p.
6. Bunga G. Apstrdes precizittes un raupjuma nodroinana. Rga: RTU, 1999.
9 lpp.
7. Bunga G. Griea eometrija un to izmaiu nodroinana. Rga: RTU, 2004.
13 lpp.
8. Vedmedovskis V.A, Krskops A.A. Grieanas teorija. Grieanas remu aprins.
Rga: RPI, 1990. 114 lpp. (kr. val.)