REPLIKAS

Drusku pazeminm prasbas pret

Latvijas valsti un
skam ar sevi,
jo dzvoana
republik ir viena
sabiedriska lieta

Ar msu valst
nu sektors papildins tradicionlo,
tpc nekda papildu reguljuma
ievieanu Latvij
neieteiktu

Administratvais
process iestd
ir ietvars, kur
tiek vrtta ar
privtpersonas
rcbas atbilstba
likumam

26. lpp.

28. lpp.

30. lpp.

gada nogal bija vrojams vl vairku

btisku principu sajukums Latvijas
Republik.

Skolotju algas
sabiedrbas maldinana

Dans Titavs,

SIA Titava laboratorija

valdes prieksdtjs

Kastu* sistma
republik**

014.gad varjm lepoties ar

Rgu k Eiropas kultras galvaspilstu, bet man persongi ir
prieks par to, ka garumzme uz Rgas
daudzcietus robezmes atkal ir viet. Tikai t.s. Rgas oriinlie karodzii
uz galvaspilstas transporta nelika
mant, ka esam Latvij un ka s valsts
iedzvotji kopgs brvdiens sagaida
jauno gadu. Galvaspilst ir pazuduas sarkanbaltsarkans krsas. Vec

Gribtos atgdint, ka nu gan

ir profesija, kur nekad nebsi stvus
bagts, un, ja esi to izvljies, tad valst, kur ir tik mazs iedzvotju skaits
un tik daudz skolotju, k ar noraidoa attieksme pret nodoku maksanu
da sabiedrbas, ar to ir un bs jrins. T nu tas ir. Tpat k karavra
amata aprakst ir ietverts risks ar savu
dzvbu.
Paradoksli, bet tik slikti
apmakst profesija, izrds, arvien ir
diezgan populra: 2014./2015. mcbu
gad Latvij izgltbas iestds pedagogu skaits sasniedzis 30733, kas ir
par 5,26% vairk nek prn, raksta
LETA. Protams, valsts iespju robes
skolotju algas vartu palielint, bet
tad man k nodoku makstjam un
faktiski viu darba devjam ir jzina
cik saem skolotji Latvij un par ko
ir strds?
Tau ko novrojm? Ldzko
sks diskusijas par skolotju algu
publiskoanu, t sekoja asi protesti
un skolotji pat aizmirsa par pieteikto

*Kasta socila grupa, kam ir raksturga morles normu kopba un norobeoans no

citm grupm
**Republika valsts prvaldes forma, kur varu iegst vlanu ce. Nosaukums
radies no latu val. respublica sabiedriska lieta

26

02 / 2015

streiku. Kamr nav atkltbas, nav ko

pukoties, ka informatvo tukumu
aizpilda aizdomas par negodgu algu
konkurenci. Publiski ir izskanjuas
aizdomas, ka pavaldbas skolotju
atalgojumam pieirto valsts finan-

Skolotju algm
ir jbt atkltm
sjumu nav pilnb novirzjuas im
mrim. Ttad sistm nav krtbas
ne plnoan, ne izpild. Un runa ir
par msu kopjo jeb nodoku makstju naudu. Ar informcijas slpanu
nav apmierinti ne apdaltie pedagogi,
ne sabiedrba. Tpc skolotju algm
ir jbt atkltm un Ministru kabinetam (MK) nevajadztu auties populistiskam spiedienam par skolotju
kastas pao ievainojambu.

Mediji paldz veidot

kastu sistmu

Man nav saprotams, kpc Latvijas

mediji tik oti mets aizstvt nabaga
skolotjus pret MK iecerto atkltbu.
Mediji, kuriem btu jcns par atkltbu un pret diskriminciju, rkojs
otrdi. Ar taisnguma izjtu ir aizgjis
rsm. Kop nacionl hakera Neo
kop ar urnlistiem organiztajm
nopldm un diskusijm par algm
valsts sektor budeta iestu darbiilustrcijas: Toma Oks

nieku algas vairkus gadus ikvienam

ir aplkojamas internet ar visiem
uzvrdiem un amatiem. Ar ko ie cilvki btu sliktki par skolotjiem?
Viens skaidrojums man ir. Vl no
saviem premjera padomnieka laikiem
atceros sarunu pirms kda raidjuma.
Premjeram Einaram Repem tika
prmests, ka vi pki ir trskrojis
ministru algas, kuras tolaik bija nolojamas. Tad TV Panormas urnlistei Intai Lasei jautju, kda ir vias
alga un vai tiem ministram btu
jsaem mazk nek raidjuma vadtjai. Atkltu atbildi nesamu, jo, lk,
Ja jums repliku sadaai ir nozmgs viedoklis,
kas vartu interest plaku sabiedrbu,
rakstiet: redaktors@kapitals.lv!

algas valsts budeta (nodoku makstju) televzij sastvot no vairkm

dam, uz tm attiecas komercnoslpums. dubultmorle tagad turpins.
Ttad, unlistuprt, valsts budeta
finansto darbinieku vid ir vairkas
kastas tdi, kuru darba cenu var
izlikt publiskai apskatei, un tdi, kuru
ne. Turklt ir vl viens arguments par
labu urnlistu algu atklanai t ir
profesija ar pau sabiedrisko nozmbu, galu gal ceturt vara. Un, kur
vara, tur liela ietekme un daudz risku.
Ja urnlisti ir msu kopgs apzias
telpas licenctas valsts amatpersonas,
tad mums ir jzina, cik tm maksjam.
Citiem vrdiem: taisnga ir tikai
viena formula visi no budeta finan-

stie ir vienldzgi, un viu atalgojums

ir publiskojams. Neveidosim neaizskaramo kastas! Vl vairk vartu
skt profesionlu diskusiju, ka vism
budeta atalgotm personm btu ar
ienkumu deklarcija Valsts iemumu dienest jiesniedz, k to jau dara
valsts amatpersonas.

Valsts un sabiedrbas
dads atbildbas

Demonstrjm briedumu un ldzcietbu, lai solidariztos RKRTAS

situcij maz Dvja glban. Lai
viam veicas ar veseoanos! Tau
nepieemu aso un, manuprt, nepamatoto valsts iestu kritiku par o
situciju. Valsts izveidot veselbas aizsardzbas sistma, kas visiem nodroi02 / 2015

27

VIEDOKI

replikas

na kaut ko mazliet jeb pau minimumu, ir paredzta STANDARTA situcijm, nevis RKRTAS gadjumiem.
Tpc zkt savu valsti, sistmas
darbiniekus, ka vii dara, kas tiem ir
jdara, un nepieem voluntrus lmumus, lai labi izskattos kritiztju acs,
ir vismaz analfabtiski. T ir neizpratne par valsts atbildbu. Ar personiskajiem ldzekiem ms varam rkoties,
k nu vlamies, tau tur, kur ir valsts
budets, tur ir stingra likuma krtba.
Nevar prieklaikus ierint katru
rkrtas situciju. Ja ms k sabiedrba
gribam izglbt znu, tad ms to izdarm ar du RKRTAS maksjumu,
bet negaidm to no valsts.
Kaut oreiz naudu atradm ar
me (last: Latvijas valsts mei),
tomr kopum nauda neaug kokos.
Ir izaugusi jauna paaudze ar primitvu izpratni par valsts uzdevumiem
un sabiedrbas paas atbildbu.
Acmredzot, ja neesi scis no nulles atgstot valsts brvbu, pieredzot
sareto ts struktras veidoanu, tad
laikam nesaprast, ko vii vispr tur
dara tajs valsts iestds, un viiem
tau mums viss ir jnodroina! J, nav
pieredzes, ka var bt ar t, ka savai
valstij kdu laiku ir vienkri jdod
labkais no sevis, neprasot, ko t dos
pret un kad. Teiksim t drusku
pazeminm prasbas pret Latvijas
valsti un skam ar sevi, jo dzvoana
republik ir viena sabiedriska lieta un
kopga atbildba.

KNAB trakomja
mums ir par drgu

Nevaru nepiemint vl vienu

jomu, kur sabiedrbas uzticans
un ar nauda tiek iesta pa labi un
pa kreisi. KNAB ir viena no labk
apmakstajm iestdm Latvij, bet t
viet, lai ziotu sabiedrbai par profesionliem varodarbiem, t lepojas
ar savstarpju tiesanos, kas mums
izmakss nu jau 40tkstou eiro.
Lai saglabtu darba vietas ai elitrajai
trakomjai, tiek domts par ts sadalanu divs iestds ar atsevim
administratvajm izmaksm utt. Nu
ko sametamies, nodoku makstju
kasta?

28

02 / 2015

Valdis Siksnis,

investciju kompnijas Callidus

Capital ldzpanieks

nu banku sektors:
neizmantots
iespjas un
neapzintie riski

tarptautiskais Valtas fonds ir

vrsis pasaules finanu regulatoru uzmanbu uz augoo nu
banku (shadow banking) sektoru
un ar to saisttajiem neapzintajiem
riskiem. Lai gan nu banku sektora
pirmskumi ir mekljami jau pagju gadsimta 70.gados, pats termins ir
radies saldzinoi nesen un joprojm
nepastv precza un vienota s pardbas defincija. Tas likumsakargi
apgrtina ar ts reguljumu.

nu banku sektors
formu daudzveidba un
izpratnes trkums

Palaik ar o terminu tiek apzmtas pilngi leitmas jebkdas

banku sektoram raksturgas darbbas,
kas tiek veiktas rpus tradicionli
regultajiem finanu sektora uzraugu
rmjiem. Tipiski nu banku sektora
piemri ir nebanku kredittji, valtas tirgus fondi, hedfondi, investciju
bankas, hipotku kompnijas u.c.
Arvien biek nu banku sektoram
tiek piesaistti investciju fondi un
daji ar riska kapitla fondi. Turklt,
attstoties tehnoloijm, pards
pavisam jaunas nu banku sektora iz-

pausmes, piemram, peer-to-peer lending jeb tieie aizdevumi internet

darbojas specilas platformas, kurs
teortiski ikviens finansjuma mekltjs var atrast aizdevju. Ir jatzm,
ka biei tradicionlais banku sektors
ciei sadarbojas ar nu sektora prstvjiem vai pat veido meitasuzmumus (saisttus uzmumus), kas pai
pc btbas kst par neregult nu
sektora dalbniekiem. Savukrt Latvij daudziem mintajiem uzmumu
veidiem pat nav piencga tulkojuma,
jo eit nu banku sektors ir oti neliels
un galvenokrt tiek saistts ar nebanku kredittjiem.
Terminam nu bankas Latvij
un ar citviet pasaul ir negatvs
skanjums, tomr ir jatzst, ka oti
daudzos gadjumos tas spl pozitvu lomu finanu sektor. pai pc
finanu krzes, kad banku kredtu
pieejamba pasaul ir samazinjusies, daudzos gadjumos nu banku
sektors ir daji spjis aizstt banku piedvjumu. Biei nu sektors
papildina tradicionlo, nodroinot
papildu pieeju kredtresursiem, tirgus
likviditti un risku prdali.

Attstta ekonomika
liels nu banku sektors

Nereti tiek maldgi uzskatts,

ka nu bankas ir mazattstto vai
grtbs nonkuo valstu un finanss
mazizgltoto sabiedrbu fenomens.
Tiei attsttajs pasaules ekonomiks
ar oti sofistictu finanu sistmu nu
banku sektors ir oti liels. Lielkie nu
banku sektori ir ASV, Lielbritnij un
eirozonas valsts. Kopjie ASV nu
sektora aktvi pat prsniedz tradicionlo banku sektoru. Savukrt t.s.
attstbas valsts nu banku sektors
spl ievrojami mazku lomu, bet ir
strauji augos.
Attsttajs valsts un ASV is
sektors strauji uzplauka, skot ar
2000.gadu, bet savu augstko punktu
sasniedza pirms globls finanu
krzes 2008.gad. Ir jatzst, ka nu
sektors (vai vismaz viena t izpausme
securitization) splja btisku lomu
finanu krzes izraisan un ar seku
pastiprinan. Pc vairku gadu