Marss - Sarkan planta Marss. 4.planta, skaitot no Saules. 77 miljonu km attlum no Zemes (orbtu vistuvkaj stvokl). Izptes vsture.

Marss savu nosaukumu ieguvis no romieu kara ieva Marsa, jo t sarkan krsa aso!ijs ar asinm un karu. " plantu to pa#ina un ebess saskatja visu seno !ivili#!iju astronomi un astrologi. $4$%.ga , b& ams i#!ils astronoms, timur u 'lugbeks Samarkan u#!la observatoriju. (aj #intnieki sav!a tik au # #i)u par Marsa un *enras kustbu, k neka agrk. *lajos vi uslaikos astronomi u#skatja Marsu par ap #votu, pai, ka atkljs, ka u# Marsa mains nakts un iena l #gi k u# Zemes. +iemram ang,u astronoms *iljams -erels ($7./.0 $/11.g.) u#skatja, ka Marsa atmos2ra ir l #ga Zemes atmos2rai un ar pai marsiei vartu b&t l #gi mums. *!u astronomi -ieronms 3reters ($744.0$/$%.g.), *il5elms 6rs ($747.0 $/47.g.) un 8o5ans -enri5s Me lers ($794.0$/74.g.) o i eju attstja tlk. *i)i pat sast ja pirmo Marsa karti, kas veselu !eturt a,ga simtu bija viengais Sarkans plantas gra2iskais attls. *iljams -j&ginss ($/14.0$9$7.g.) un -ermanis "arls :ogels ($/41.0$9$7.g.) vei!a spektrlo anal#i, kas par ja, ka Marss un Zeme sastv no vieniem un tiem paiem elementiem. +at rlzs Drvins at#mja, ka starp Marsa un #emes sugm nevar b&t b&tiskas at;irbas. <ielais 5olan ieu astronoms "ristins =j&genss ar bija prlie!ints, ka marsieiem jb&t mums l #giem. Marsa "kanli." $/4/.ga it,u astronoms >n ?elo Sekki ($/$/.0$/7/.g.) u# Marsa ierau #ja pirmos @kanlus.A +atiesi etali#ti Marsa kanlus atklja pa#stamais it,u astronoms B?ovanni *ir ?nio Skjaparelli ($/.4.0$9$7.g.) $/77.ga 0 tas bija tievu lniju tkls, kas it k klj visu plantu. *i) tos aprakstja un attloja kart k CMarsa kanlus.C >tsevi;us kanlus re #ja jau $/.7.ga *iljams -erels, !itus 0 Sekki, bet Skjapareli pirmais novroja tklu vis t garum. Ba?i #intnieki omja, ka kanlus i#vei ojui saprtgi Marsa ie #votji, lai ar & eni apg tu sausos ekvatorilos rajonus no polos k&stoajiem le iem. 6ija pat omas, ka lnijas atstjui lieli Marsa #vnieku bari. >merik)u astronoms +ersivals <ovels ($/44.0$9$%.g.) regulri organi#ja atbalsta kampa)as @m&su br,iem no Sarkans plantas.A *isi astronomi savstarpji sa!ents kanlu atklan. Skjaparelli esot re #jis ne vairk par 79 kanliem, !iti kopum atkljui veselus $/.. Dptikai u#labojoties ar laiku tika atklts, ka kanli ir l # %7 m #i,as un abiskas upju gultnes. (s ir i#?uvuas un savulaik nesuas & eni u# taga i#?uvum j&rm. 6eigu beigs visas t laika te5nisks iespjas tika i#smeltas. +ar#es #int)u aka mija i#slu inja prmiju par pirmo kontaktu ar !itplantieti, i#)emot marsieti, jo vi)u eksisten!i u#skatja jau be#ma# vai par pier tu. :ranEu astronoms "amils :lmarions ($/41.0$914.g.) pievrsa u#manbu ar ai!injumu no ibint ar marsieiem teleptisku kontaktu. 3vei!ieu psi5ologs, pro2esors oktors (.:lornojs pa#i)oja, ka t u kontaktu ar marsieiem ir u#)mis. +ar to vi) u#rakstja grmatu @Fn ijas u# marsieu plantasA (Des Indes a la planete des Marsiens), ko i# eva $/99.ga . (aj :lornojs publi!jis neti!amu in2orm!iju, k u transa laik par #vi u# Marsa snie #a vi)a m ijs -elna Smita, ievesta transa stvokl. *i)a aprakstja marsieu te5niskos sasniegumus, sabie rbas u#b&vi, veselbas ai#sar #bu, prtiku, apGrbu, abu un pat k u patnu kukaini. -elna Smita @atska)ojaA lingvistiski pilngu marsieu valo u, kurai vaja #tu b&t evolu!ionjuai t&kstoiem ga u. $979.ga pai labi vei!s Marsa novroana, jo tas atra s tuvu #emei. Spe!ili tam pat u#!la observatoriju >ri#onas tuksnes.

*l 17.gs. pirmaj pus au #i #intnieki u#skatja, ka u# Marsa ir au #vei gas #vbas 2ormas, piemram bie#i skujkoku me?i. Marsa histrijas. + jais spilgtais marsieu u#n!iens notika $9./.ga a .$.oktobr >S*, ka ra io ter atska)oja Drsona *ellesa ra iorai jumu p! -erberta *elsa $/9/.ga u#rakstts grmatas @+asau,u kar.A Min5enes sarunu i#gans ar *!ijas un Ftlijas va o)iem !ilvkus jau bija sagatavojuas +asaules karam. Meistargi un satrau!oi *elss ststja par marsieu inv#iju, pai H& ?ersijas #ieme,u a,, ko steno gigantiski robotu tor)i. 6ija ar intervijas ar Cbg,iem.C "laustjiem sa#vanoties sav starp un sal #inot iespai us, tiem ra s iebrukuma il&#ija. (ele2ona lnijas bija prslogotas un ne arbojs. <ai gan prrai es skum tika pa#i)ots, ka tas ir ststs, tomr t&kstoiem ,au?u (!itur mints, ka pat $,7 miljoni), visvairk Hujork, )ma ra io par pilnu un i#raisjs panika. Bau #i mets bgt, bet k s &gs bru)otu ,au?u pul!i) pat noturja & enstorni par marsieu trijkji un sava to. " u lai!i)u p!k o pau ra iolasjumu sp)u valo atska)oja +eru <im. "aislbas tika u#kurintas tiktl, ka sks ielu kaujas. 6ija au # ievainoto un $4 nogalinto. Iitos avotos teikts, ka tas bijis $949.ga Jkva or. 77.ga os to esot ma#liet prvei ojui K iebrukums risinjies Liagras & enskrituma rajon. >tkal panika. $9//.ga o pau rai lugu atska)oja k a portug,u rai sta!ija 6ragas pilsti) +ortugles #ieme,os. Misinjs visai l #gi notikumi. Diennakts garums 0 14 st. un .7 min. Uzbve. +atlaban nav nek u #i)u, ka u# Sarkans plantas vartu b&t k as ,oti bagtas un i# evgas i#rakte)u vietas. Fr oma, ka u# ts vartu ra?ot skbekli. +lantas poli klti ar le u. Marsa sarkan krsa. Flgu laiku #intnieki u#skatja, ka sarkano krsu ra jis pirms miljar iem ga u pl&stoais & ens. "op 1774.ga Spirit un Dpportunity pa)ma a?us ie?u paraugus un tos i#ptja, #intnieku omas ir mainjus un sarkanajai krsai ar & eni neesot nek kopja. *ainojama esot ero#ija, kas skusi grau#t Marsa virsmu vl pavisam nesen pagtn. ( sasmal!injusi Marsa sarkanos minerlus, kas taga k putek,u krta klj plantas virsmu. B?onatans Merisons kop ar kolGiem no Bnijas Marsa simul!ijas laboratorijas ievietoja stikla kolb kvar!a smiltis un lai a pr tm vieglu vju, k s vartu b&t u# Marsa. *i)i noskai roja, ka ar to pietiek, lai i#sauktu ero#iju un 7 mneu laik Cnograu#tuC aptuveni esmito a,u no smilu grau iem. +! tam #intnieki pievienoja kolbas saturam pulver saber#tu magnettu K #el#s oks u, k s ir u# Marsa virsmas. ( re#ultt smiltis k,uva arvien sarkankas. "a sa rupints smiltis n!a kontakt ar magnettu, u# to no kvar!a prgja skbek,a atomi, vei ojot jaunu, i#teikti sarkanu minerlu 5emattu. Marsa pava !"i. #tnie$%bas misijas. (uvkais attlums l # Marsam ir 77 miljoni km un l # tam patlaban var ai#li ot 1,4 ga os. (o laik kosmosa kuGis vispirms u#)em trumu Zemes orbt, bet at!e, ri);o ar ap Sarkano plantu. Marss neka nav bijis rau #gs ptnie!bas misijmN no $4 turp nos&ttajm amerik)u, krievu un eiropieu #on m galamr;i sasnieguas tikai 4. >merik)i p jos ga os visai intensvi CtaustaC Marsu, jo $7 ga os turp nos&ttas $7 #on es. Pioneer-10 un Pioneer-11. +alaisti $971.un $97..ga os attie!gi. +irmie aparti, kas pietuvojs Marsam, i#ejot !auri >stero u joslai. ( j i notika pirmie tieie plantas novrojumi.

Viking-I un Vikings-II 0 palaisti attie!gi 17.7/.$974. un 79.79.$974.ga os. "osmisk #on e u# Marsa non!a $97%.ga . Flgu laiku tie bija pirmie un ar #an p jie !ilvku aparti, kas veiksmgi nos s u# Sarkans plantas, k ar veikui ilgstous #intniskus ptjumus u# ts. Lo2otogra2ja virkni intriGjou objektu 0 Marsa +iram as un Marsa seju (C*ikingsK$C viens u#)mums $97%.ga ). 17.gs. 77.ga u beigs +SMS #intnieki i#str ja Marsa visurgjju C"entaurs.C <ai gan tas visum labi tika gal ar patstvgu prvietoanos sare?Gt relje2 poligona apstk,os, tomr u# Sarkano plantu tas t ar netika nos&tts. Dmoss-2 K visnoslpmaink Marsa misija. $9/9.ga to notrie!a k s objekts, kas pa!ls no Marsa virsmas. *iss tka 2ilmts tierai , bet 2ilmas p jos ka rus krievi neienam ner a. Glavkosmos va tjs Semjonovs k no preses kon2eren!m, ?urnlistu nokaitints atbil jaN C(o ms 8ums ner sim neka , jo tas kas tur ir, vienkri nevar b&tOC dyssey. 3 #on e u# abiem Marsa poliem pamanja le u. Spirit. Mobil #on e. *l joprojm arbojas. 1774.ga pa)ma Marsa ie?u paraugus. portunity. Mobil #on e. *l joprojm arbojas. 1774.ga pa)ma Marsa ie?u paraugus. Mars r!iter. Jsot i#gjusi no ierin as. F#teiktas ai# omas, ka #on e u#gjusi prstei #oas lie!bas par !itplantieu eksisten!i, t , pie)emta o2i!il K sabojans versija. Mars Glo!al Surveyor. F#li oja $99/.ga . 177$.ga a aprl no2otogra2ja Marsa seju ar $7 rei#es jau gku aparat&ru. Lu ir skai rs, ka nek tur nav K abisks ie#is. Mars Polar "ander. $999.ga a robots. >r to tika #au ti sakari p! t nolaians Bienvi pol, jo t nosans laik ietrie!s plant. 3s k,&mes , tika at!elta L>S> misija u# Marsu 177$.ga . P#oeni$ Mars "ander. 177/.ga a misija, sta!ionr #on e. Losaukums @:nikssA nav i#vlts nejaui, jo simboli# Marsa ptnie!bas atjaunoanu p! iepriekjo ga u neveiksmm. '# :niksa tika i#mantoti iepriekjai #on ei i#str tie instrumenti, kas pa arja projekta i#maksas stipri ma#kas. =alvenais ts u# evums ir konstatt, kas atro as #em plantas virsmas, un #intnieki gan r# roi u#skata, ka tas ir sasalis & ens. Zon es svars .77 kg, virsmas platums % m. 1777.ga a august evs u# Marsu. (as prvarja %/7 miljonu km attlumu un non!a u# sarkans plantas Zieme,pola 177/.ga a pavasar, pre!#k 0 14.maij. (s trums ieejot atmos2r bija gan r# 1$ 777 kmP5. Los s u# Marsa ar #inju un i#plet)a pal #bu, liel truma , tas nebija vienkrs u# evums. ( bija pirm CmkstC nosans u# Marsa kop $97%.ga a. Zon es misija bija nossties #ieme,u polrs !epures rajon, pa)emt a? us augsnes paraugus, prbau t vai tajos nav organiski savienojumi, kas lie!intu par #vbas esambu u# plantas. Zieme,os t i savienojumi vartu b&t slpti $7 !m #i,um. Losans vieta ir i#vlta , ts l #enuma, tur tikpat k nav akme)u. 3 #on e ir pirm, kas nonkusi Zieme,pola rajon (atbilstoi =renlan ei vai >,askas #ieme,iem u# Zemes). Zintnieki pare #, ka le us #em #emes sl)a vartu b&t tik !iets k !ements, t , #on e aprkota ar rkrtgi i#turgu kausvei a urbi. (as piestiprints 1,.4 m garas me5niskas rokas gal. ( savks no le ja at altos gabalus un ievilks tos #on . Zon es iekpus ir mo erna laboratorija, kas automtiski veiks a? o paraugu anal#es. Ba,a tiks kausti krsns l # i#garos, a,u sajauks ar & eni, kas pa)emts no Zemes, lai re #tu k a reak!ija notiek os apstk,os. Moka

vars rakt l # $ m #i,as tranejas. +irmo ne ,u ier!e pava s sagatavoanas arbos. *ispirms t prbau s, vai ir atvruies Saules pane,i, ie arbinta laika apstk,u novroanas sta!ija un i#vrsta robota roka. +! tam #on e no2ilms apkrtni, prbau s mrinstrumentus un lai s arb urbi. *aja #bas ga jum tas var ieurbties pusmetru #i,i. Misija plnota 97 ienu ilga, veiksmes ga jum to vars pail #int par $47 ienm. +! tam iestsies #iema, stin #inoo temperat&ru mrier!es roi vien nepr!iets. Lu jau #on e veiksmgi pie#emjusies plantas #ieme,u pola tuvum, un ats&tjusi pirmos attlus. Zon e str apvi &, kas ieguvis nosaukumu 6rnum#eme (%onderland). Zon e i#rakusi par Sniegbaltti (Sno& %#ite) no vto traneju 1 !m #i,um un .7 !m garum. Zon e i#raka vairkus, omjams, le us gabali)us, kas i#kusa p! vairkm ienm. (as ir pirmais pier jums, ka u# Marsa patiesi ir & ens le us. +rojekts i#maksjis ap 47 miljoniem >S* olru. '$oMars. Jiropas Marsa #on e. +alaiana skotnji bija plnota 17$$.ga , bet tika atlikta jau treo rei#i u# 17$/.ga u.