Professional Documents
Culture Documents
DOMINIEKS
MATERILU
PRETESTBA
Mcbu grmata
JELGAVA 2008
Mcbu grmata sagatavota un izdota ESF projekta Inenierzintu studiju
satura modernizcija Latvijas Lauksaimniecbas universittietvaros, projektu
ldzfinans Eiropas Savienba.
ISBN 978-9984-784-77-9
Priekvrds.................................................................................................................. 6
1. nodaa. Pamatjdzieni ............................................................................................. 7
1.1. Materilu pretestbas priekmets un t pamatuzdevumi ..................................... 7
1.2. Relais objekts un aprina shma ..................................................................... 8
1.3. Materilu pretestbas pamathipotzes ................................................................. 9
1.4. rjie un iekjie spki .................................................................................... 10
1.5. luma metode ............................................................................................... 11
1.6. Iekjo spku faktoru epras pamatslogojumiem ............................................. 15
1.7. Diferencialsakarbas liec .................................................................................. 16
1.8. Spriegumu jdziens un to iedaljums ............................................................... 45
1.9. lumu laukumu eometriskie raksturotji .................................................... 48
1.9.1. luma laukums ..................................................................................... 48
1.9.2. Laukumu statiskie momenti .................................................................... 48
1.9.3. Laukumu aksilie inerces momenti ........................................................ 51
1.9.4. Sakarbas starp inerces momentiem dads koordintu sistms .......... 52
1.9.5. Galvens asis un galvenie inerces momenti ........................................... 56
1.9.6. Inerces rdiusi un pretestbas momenti ................................................... 59
2. nodaa. Stiepes (spiedes) slogojums ...................................................................... 64
2.1. Spriegumi un deformcijas................................................................................ 64
2.2. Stiepes (spiedes) diagramma plastiskiem materiliem ..................................... 67
2.3. Huka likums ...................................................................................................... 73
2.4. Virsmas spiede .................................................................................................. 75
2.5. Pieaujamie spriegumi ...................................................................................... 76
3. nodaa. Saliktais spriegumstvoklis ..................................................................... 77
3.1. Jdziens par spriegumstvokli .......................................................................... 77
3.2. Spriegumi stiepta stiea lumos..................................................................... 78
3.3. Spku darbbas neatkarbas likums .................................................................. 81
3.4. Plaknes un telpas spriegumstvoki .................................................................. 82
3.5. Galvenie spriegumi ........................................................................................... 84
3
3.6. Visprintais Huka likums ............................................................................... 86
3.7. Deformcijas trs bdes slogojum .................................................................. 88
3.8. Cirpes (bdes) slogojums ................................................................................... 91
3.9. Stiprbas teorijas ............................................................................................... 92
3.10. Deformciju un spriegumu mrana............................................................... 96
4. nodaa. Vrpe ........................................................................................................ 107
4.1. Apastieu vrpe ............................................................................................. 107
4.2. Deformcijas apastieu vrp ....................................................................... 111
4.3. Neapau stieu vrpe ...................................................................................... 115
4.4. Statiski nenoteicami uzdevumi vrp ............................................................. 127
4.5. Plnsienu noslgta un nenoslgta profila stieu vrpe.................................... 129
5. nodaa. Liece ......................................................................................................... 132
5.1. Trs lieces slogojums ..................................................................................... 132
5.2. Lieces normlie spriegumi ............................................................................. 133
5.3. Lieces tangencilie spriegumi ........................................................................ 136
5.4. Stiprbas aprini liec ................................................................................... 141
5.5. Racionls sijas rsgriezuma izveidojums ................................................... 145
5.6. Viendas pretestbas siju liece ........................................................................ 149
5.7. Salikto siju aprins ....................................................................................... 152
5.8. Lieces centrs ................................................................................................... 157
5.9. Lkas sijas liece ............................................................................................... 161
5.10. Sijas liekts ass diferencilviendojums un t integrana .......................... 165
6. nodaa. Elastgie prvietojumi ............................................................................ 181
6.1. Sistmas potencil enerija ........................................................................... 181
6.2. Maksvela teorma par prvietojumu savstarpgumu ...................................... 184
6.3. Kastiljano teorma .......................................................................................... 187
6.4. Kastiljano formula . ......................................................................................... 189
6.5. Mora integrlis ................................................................................................ 191
6.6. Vereagina pamiens .................................................................................. 198
6.7. Prvietojumu noteikana ar Simpsona formulu .............................................. 205
6.8. Deformcijas no temperatras izmaias ......................................................... 223
4
7. nodaa. Saliktie slogojumi ................................................................................... 226
7.1. Greiz liece ..................................................................................................... 227
7.2. Ekscentrisk spiede (stiepe) ........................................................................... 233
7.3. Vienlaicga lieces un vrpes darbba apastieos ........................................... 248
8. nodaa. Statiski nenoteicamas sistmas .............................................................. 264
8.1. Statisk nenoteicamba ................................................................................... 264
8.2. Spku metodes kanoniskie viendojumi ......................................................... 265
8.3. Epru zmana statiski nenoteicamm sistmm .......................................... 269
9. nodaa. odze ........................................................................................................ 277
9.1. Konstrukciju stabilitte ................................................................................... 277
9.2. Kritisk spka noteikanai .............................................................................. 278
9.3. rsgriezuma izvle pc noturbas nosacjuma (projekta aprins).............. 283
9.4. Vienlaicgs lieces un odzes slogojums ........................................................... 303
10. nodaa. Dinamisks slodzes ................................................................................ 306
10.1. Inerces spku ievrtana aprinos .......................................................... 306
10.2. Elastgs svrstbas...................................................................................... 309
10.3. Stiprbas aprini elastgu svrstbu slogojum ......................................... 315
10.4. Trieciena slodze .......................................................................................... 317
11. nodaa. Laik maingi spriegumi....................................................................... 321
11.1. Jdziens par materila nogurumu ............................................................... 321
11.2. Materilu izturba pie laik maingiem spriegumiem ................................. 322
11.3. Nogurums simetrisk cikl.......................................................................... 325
11.4. Nogurums nesimetrisk cikl ..................................................................... 327
11.5. Aprini salikt slogojum.......................................................................... 328
1. pielikums. Karsti velmt trauda profilu sortiments ............................................ 331
2. pielikums. Auksti velmt trauda profilu sortiments ........................................... 348
3. pielikums. Eiropas normatvu profili ..................................................................... 366
Literatra ............................................................................................................... 376
5
PRIEKVRDS
6
1. n o d a a
PAMATJDZIENI
7
disciplnm. Materilu pretestbas uzdevumu risinan plai tiek izmantota modern
skaitoanas tehnika.
Materilu pretestbas pamatuzdevums ir izmantojot teortiskaj mehnik iegts
zinanas par spkiem, to saskaitanu, sadalanu komponents, balstu reakciju
aprinanu pc zinmas pielikts rjs slodzes, u.c. likumus, dot metodes
konstrukciju elementu materilu racionlai izvlei un to nepiecieamo izmru
noteikanai. Ja teortiskaj mehnik materili tika uzskatti par absolti cietiem, tad
materilu pretestba apskata relus, pielikts rjs slodzes darbbas rezultt
deformjoos materilus.
Materilu pretestba, k zintne, neprtraukti attsts saistb ar matemtikas,
fiziks, materilu zintnes, skaitoanas tehnikas u.c. zintnes nozaru sasniegumiem.
Par relo objektu sauc aprinmo konstrukciju vai ts elementu. Aprinos biei
vien nav nepiecieama zint visas rel objekta patnbas (piemram, krsu, virsmas
apstrdes gluduma pakpi u.c.), tpc relo
objektu aizstj ar t.s. aprina shmu.
Aprina shm uzrda visu nepiecieamo
konstrukcijas vai ts elementa aprinam
(rjo slodzi, balstus un to reakcijas,
attlumus). Atkarb no aprina
uzdevuma, vienam relam objektam var
bt vairkas aprina shmas, un otrdi,
viena aprina shma var nodert vairku
relo objektu apriniem. Tpc materilu
pretestba apskata un izstrd aprinu
metodes un metodikas dadm praks
visbiek sastopamm aprina shmm,
kuras var pielietot konkrto relo objektu
1.1. att. Relais objekts
(a) un (c), aprina shma (b). apriniem (1.1. att.). Kombinjot dadas
8
aprina shmas iespjams veikt visus nepiecieamos konstrukcijas aprinus.
Izvloties aprina shmu ir rpgi jprdom, kdus rel objekta parametrus
konkrtaj aprin var neievrot, lai nerastos kdas un tiktu ievrota nepiecieam
aprina precizitte.
Konstrukciju pamatelementi ir stiei, plksnes un masvi. Par stieni sauc
konstrukcijas elementu, kura rsgriezuma izmri daudzkrt mazki par t garumu.
Stiei var bt ar taisnu, telp liektu vai lauztu asi. Stieni vai t posmus aprina
shms parasti attlo ar vienu lniju stiea asi. Par stiea asi sauc lniju, kas savieno
visus t lumu laukumu smagumcentrus. Stienis ir materilu pretestbas ptanas
galvenais objekts. Par plksni sauc konstrukcijas elementu, kas veidots no divm
savstarpji parallm virsmm, attlums starp kurm ir neliels, saldzinot ar prjiem
izmriem. Par masvu sauc konstrukcijas elementu, kura linerie izmri ir vienas
krtas.
9
metliem ar smalkgraudainu struktru, bet tdiem materiliem, k koks,
dzelzsbetons, plastmasas, akmens, u.c. o hipotzi var pielietot ne vienmr, jo
ie materili ir anizotropi;
ermen pirms slodzes pielikanas nav iekjas skuma pieples. Tau ir
zinms, ka, piemram, nepareizas vanas rezultt kokmaterili plais un
deformjas. Ar nepareiza trauda detau rdana izsauc to deformanos.
Strauji vjot betona ljumi plais utt. s deformcijas izsauc materil esoie
iekjie spki;
ja materilu slogo ar rjos slodzi, tad taj pards t.s. iekjie vai elastbas
spki, kuri pretojas konstrukcijas vai ts elementa deformcijm izmru un
formas maiai.
Ir sastopamas vl citas hipotzes vai piemumi, tdi k koncentrtas slodzes
jdziens, spku darbbas neatkarbas princips u.c., tau vajadzgs aprinu
precizittes nodroinanai, kur tas nepiecieams, s hipotzes radt neatbilstba tiek
novrsta izmantojot specilas aprina metodes vai attiecgus koeficientus.
10
vienmrgs, bet uz t sienm nevienmrgs. Materilu pretestb, tpat k mehnik,
biei izmanto koncentrtas slodzes jdzienu, kuru apzm ar burtiem F, P, R, G, Q vai
citiem. Par koncentrtu slodzi sauc pa oti mazu virsmas laukumu darbojos
izkliedtas slodzes kopspku. Piemram, lodu gulta lodtes spiediens uz gulta
gredzenu, dzelzcea vagona rietea spiediens uz sliedi u.c. K redzam, koncentrta
spka jdziens ir nosacts lielums. Tau, ja izkliedts slodzes iedarbbas laukums ir
neliels, saldzinot ar kontakt esoo objektu izmriem, tad ds piemums ir
pieaujams. Kd konkrt lum pielikta lieces momenta radto slodzi parasti attlo
ar spkpri un apzm ar burtu M (1.2. att.).
11
2. Nosacti atmet vienu no ateltajm dam. Lai aprins btu vienkrks,
atmet to dau, uz kuru darbojas saretka rjo spku sistma.
3. Atmests daas iedarbbu uz palikuo dau aizstj ar iekjo spku faktoriem.
4. Sastda statikas ldzsvara viendojumus palikuajai daai un tos atrisinot, atrod
iekjo spku faktorus.
12
faktoriem. Lai sastdtu iekjo spku faktoru aprina izteiksmes (ldzsvara
viendojumus), apskatms daas luma smagumcentr zm taisnlea labs vtnes
koordintu sistmas x, y, z skumpunktu.
y
F2
a) F3
Miy
x
A Fiy
Mix
Fix
c
F1 Fiz= -N
Mx Qx
Mz
Qy Miz
z
My
Fn-1
b)
My
Mx Qy B
Qx c'
Fn
Miz' Fix'
Fiz'= -N
Fiy' x'
Mix'
Miy'
z' Mz
y
Asis novieto t, ka z ass virziens sakrt ar luma rjs normles virzienu, bet x
un y asu virzieni ar luma galvenajm inerces asm (par galvenajm asm skat.
apaknodau 1.8). Sadalot iekjo spku Fie sistmas galveno vektoru un galveno
13
momentu komponents uz koordintu asm, iegstam trs iekjos spkus un trs
iekjos momentus iekjo spku faktorus. Tie ir: N - aksilais spks, Qx un Qy
rsspki attiecgi x un y asu virzienos, Mz vrpes moments, Mx un My lieces
momenti ap x un y asm. rjs slodzes Fn projekcijas asu x un y pozitvajos virzienos
var ldzsvarot tikai pretji, attiecgi x un y asu negatvajos virzienos, vrsti rsspki
Qx un Qy. rjo spku momentus Mx, My un Mz, kas tiecas apskatmo stiea dau
pagriezt ap asm x, y un z to pozitvajos virzienos, var ldzsvarot tikai pretji vrsti
momenti lieces momenti Mx un My ap x un y asm, un vrpes moments Mz ap z asi.
Ja rjo spku projekciju vai momentu summa uz koordintu asm ir negatva,
tad ar iekjo spku faktori ir negatvi. Atirb no iekjiem spkiem un momentiem
pieemam, ka aksilais spks N ir pozitvs, ja to izraisoie rjie spki stiea lum
rada stiepi, un negatvs, ja rjie spki lum rada spiedi.
Saska ar utona treo likumu, iekjie spki un momenti, kas darbojas stiea
lum uz t dam A un B, ir viendi un pretji vrsti. Tpc apskatot stiea dau B
ts smagumcentr C jnovieto kreiss vtnes koordintu sistmas x, y, z
skumpunkts. o asu pozitvie virzieni ir pretji asu x, y, z pozitvajiem virzieniem
(1.4. att. b). Tas nozm, ka savienojot kop abas atelts daas A un B iekjo spku
faktori savstarpji ldzsvarojas. No abu dau statikas ldzsvara viendojumiem
iegstam, ka aksilais spks z ass virzien:
n
N = Fiz , (1.1)
i =1
un
n
Q y = Fiy , (1.2)
i =1
un
14
n
M y = M iy , (1.3)
i =1
luma metodi iekjo spku faktoru skaitlisko vrtbu un zmju noteikanai var
izmantot k taisniem, t lkiem, telpiski liektiem un lauztiem stieiem.
Atkarb no t, kdi iekjo spku faktori darbojas stiea lum, ir etri
raksturgi stiea pamatslogojuma veidi: stiepe (spiede), bde (cirpe), vrpe un liece:
Ja stiea lum darbojas tikai aksilais spks N, tad atkarb no t virziena
stienis ir stiepts vai spiests.
Ja stiea lum darbojas tikai rsspks Qx vai Qy vai abi kop, stienis ir
slogots bd (cirp).
Ja stiea lum darbojas tikai vrpes moments Mz, stienis ir pakauts vrpei.
Ja stiea lum darbojas tikai kds no lieces momentiem Mx vai My, tad
stienis ir slogots tr liec attiecgi yz vai xz plakn.
Ja stiea lum darbojas divi vai vairki pamatslogojumi vienlaicgi,
tad tdu slogojumu sauc par saliktu slogojumu.
Ja rj slodze darbojas tikai vien plakn, piemram, yz plakn, tad
visprg gadjum stiea lum darbosies tikai aksilais spks N, rsspks Qx un
lieces moments Mx.
15
Epru laukumu iesvtro ordintu virzien. Epru raksturgiem punktiem pieraksta to
skaitlisks vrtbas.
Stiea dau, kur iekjo spku faktoru vrtbas nemains, sauc par posmu.
Stieni, kur slogots galvenokrt liec sauc par siju. Iekjo spku faktoru vrtbas
aprina izmantojot lumu metodi. Zmjot epras iekjo spku faktoru vrtbas
atliek saska ar 1.1.tabulu.
Apskatam divbalstu siju, kura slogota ar brvi izkliedtu slodzi q = q(z), kur z ir
luma abscisa, koncentrtu slodzi F un spkpri ar momentu M (1.8. att.). Ar diviem
paralliem un sijas asij perpendikulriem lumiem I un II iedomti izgrieam
bezgala su sijas gabalu garum dz (1.8. att. a). Iedomti atmetam pa labi un kreisi no
lumiem esos sijas daas un to iedarbbu uz apskatmo sijas garumu dz aizstjam
ar iekjo spku faktoriem rsspkiem un lieces momentiem, kurus lumos I un
II uzskatam k pozitvus (1.8. att. b).
Ja pieemam, ka lum I darbojas rsspks Q un lieces moments M, tad
lum II to vrtbas bs attiecgi Q+dQ un M+dM. Uz sijas elementu garum dz
izkliedts slodzes kopspks ir qdz. rjs slodzes un iekjo spku faktoru darbbas
16
rezultt apskatmais sijas elements ar garumu dz atrodas ldzsvar. Varam uzrakstt t
ldzsvara nosacjumus. Projicjam visus uz elementu dz darbgos spkus uz y asi:
M i ( C 2 ) = 0
un
dz
M + Qdz + qdz ( M + dM ) = 0 . (1.6)
2
17
d 2M
= q. (1.9)
dz 2
18
1.1. piemrs. Epras konsolsijai.
Dotajai konsolsijai (sija, kuras viens gals nostiprints tre veida balst, bet otrs
brvs) konstrut rsspka un lieces moments epras, ja F = 3 kN, M = 2 kNm, q= 6
kNm-1, a = 1 m, b = 1,5 m (1.9. att. a).
Atrisinjums
Sijai ir divi posmi: A-B un B-C. Lai nebtu jrina balsta C reakcijas, sijas
apskatu skam no ts brv gala. Katr no posmiem izvlamies lumus, attiecgi
attlumos z1 un z2 no posmu skumpunktiem A un B. Apskatsim sijas daas no
lumiem pa labi, nosacti atmetot no lumiem pa kreisi esos daas. Katra
luma smagumcentr novietojam kreiss koordintu sistmas x y z skumpunktu
(1.9. att. a).
a) M
q F
B
C A
z' z'
x' y' x' y'
z2 z1
b a
6
b)
Q, z2
kN
Q=0
-3
5,75
c) 5
2,75
3
M,
kNm
19
Posms A-B, (0z1a):
rsspks
Q yI = F = 3 kN.
Ja z1 = 0 , tad
MA = 0.
Ja z1 = a , tad
M B = F a = 3 1 = 3 kNm.
Posms B- C, (0z2b):
rsspks
Q yII = F + q z 2 .
b2 1,5 2
M C = ( a + b) + M q = 3(1 + 1,5) + 2 6 = 2,75 kNm.
2 2
20
F + q z2 = 0 ,
no kurienes
F 3
z2 = = = 0,5 m.
q 6
2
qz 2 0,5 2
M z2 = F (a + z 2 ) + M = 3(1 + 0,5) + 2 6 = 5,75 kNm.
2 2
Atrisinjums
Vispirms aprinam reakcijas Ay un By attiecgi balstos A un B. T k rj slodze
darbojas tikai vertikli, tad ar reakcijas virzam vertikli ar pozitviem virzieniem uz
augu. Ja reakciju vrtbas iegsim ar negatvu zmi, tas nozms, ka to faktiskais
vrsums ir pretjs. Sastdm statikas ldzsvara viendojumus un no tiem aprinam
reakcijas. Balstam A:
bc
M iB = 0 ; Ay l + M 0 + q ( b + c )
2
Fc = 0 ,
21
no kurienes
b2 c2 82 2 2
M0 + q Fc 8 + 1 1 2
Ay = 2 = 2 = 3, 6kN .
l 10
Balstam B:
b+c
M iA = 0 ; F ( l + c ) + By l + M 0 q ( b + c ) a +
=0
2
vai
22
b+c
F (l + c ) M 0 + q (b + c ) a +
2 1 12 8 + 1 10 7
By = = = 7, 4kN .
l 10
F iy = 0 ; Ay + By F q ( b + c ) = 0
0 z1 a .
F iy = 0 ; Ay Qy1 = 0 ;
Qy1 = Ay = 3, 6kN .
M i1 = 0 ; Ay z1 + M x1 = 0 ;
M x1 = Ay z1 .
23
un
M x1 = 0 .
Ja z1 = a , tad
Qy1 = 3, 6kN
un
M x1 = 3, 6 2 = 7, 2kNm .
Tlk apskatam posmu EB (1.11. att. b). Ar eit ir lietdergi nosacti atmest
sijas dau pa labi no luma un t smagumcentr novietot labo koordintu sistmu x,
y, z. eit maingais lielums z2 mains robes no nulles ldz lielumam b:
0 z2 b .
rsspks:
F iy = 0;
Ay qz2 Qy 2 = 0 ,
24
tad
Qy 2 = Ay qz2 .
M i2 =0;
z2
Ay ( a + z2 ) + M 0 + qz2 + M x2 = 0 ;
2
qz22
M x 2 = Ay ( a + z2 ) M 0 .
2
un
M x 2 = 3, 6 2 8 = 0,8kNm .
Ja z2 = a = 2m, tad
Qy 2 = 3, 6 1 8 = 4, 4kN
un
1 82
M x 2 = 3, 6 ( 2 + 8 ) 8 = 4kNm .
2
Treaj posm B-D sija veido konsoli, kas sijas laidumu A-B atslogo (1.11. att. c).
Jo konsole garka un vairk slogota, jo ts ietekme ir lielka. o posmu ir lietdergi
apskatt no konsoles brv gala punkta D virzien uz balstu B. Treaj posm lielums
z3 mains robes no nulles ldz posma garumam c. aj posm ir lietdergi atmest
sijas dau pa kreisi no luma, jo uz to darbojas saretka rjo spku sistma.
Maingais lielums z3 mains:
0 z3 c .
25
T k nosacti atmetam sijas dau pa kreisi no luma, tad izmantojam kreiso
koordintu sistmu x, y, z. o asu pozitvie virzieni ir vrsti pretji asu x, y un z
pozitvajiem virzieniem.
F i3 = 0;
Q y 3 = F + qz 3 .
M i3 = 0;
2
qz 3
M x 3 = Fz 3 .
2
QD = F = 1kN ;
M D = 0.
Ja z 3 = c , tad
QB = F + qc = 1 + 1 2 = 3kN ;
qc 2 1 22
M B = Fc = 1 2 = 4kNm .
2 2
A y qz 3 = 0 ,
no kurienes
26
A 3,6
z3 = = = 3,6 m.
q 1
Atrisinjums
No trsstru ABB1 un ADD1 ldzbas iegstam, ka
qy z
=
qmax l
vai
z
q y = qmax .
l
27
1
R = qmax l .
2
l
Ay l + R = 0
3
vai
1 1
Ay = R = qmax l .
3 6
Ja M iA =0;
2
By l R l = 0
3
28
vai
2 q l
By = R = max .
3 3
Rezultjo slodze posm z ( 0 z l ) :
1
Ry = qy z
2
vai
1 z2
Ry = qmax .
2 l
rsspks lum z:
qmax l qmax z 2
Qy = Ay Ry = .
6 2l
z qmax l q
M x = Ay z Ry = z max z 3 .
3 6 6l
Ja z = l, tad
qmax l
QyB =
3
un
M xB = 0 .
dM x
=0;
dz
29
q max l 3q max z 2
=0
6 6l
vai
l2 l 3
z= = = 0,557l .
3 3
Ja z = z , tad
3
qmax l l q l qmax l 2
max M x = max = .
6 3 6l 3 9 3
q max l q max z 2
= 0.
6 2l
Atrisinjums
Lai uzzmtu iekjo spku faktoru epras daudzbalstu sijai ar arnru, to arnra
viet nosacti sadalm divs das un balstu reakcijas aprinam apskatot katru no tm
atsevii. Pc balstu reakciju aprina siju apskata pa posmiem. Izmantojot lumu
metodi,. katram no posmiem rakstam iekjo spku faktoru izteiksmes un, pc
aprintm iekjo spku faktoru vrtbm atsevios lumos, zmjam to epras.
T k arnrs ir kustgs savienojums, tad lieces moments vrtba t viet Mx = 0.
Apskatam sijas dau A-C (1.13. att. b). Atmests das C-D iedarbbu uz
apskatmo dau aizstjam ar arnra C reakcijm Cv un CH. Sastdot momentu summas
viendojumu pret punktu C aprinam reakciju AV:
M iC = 0,
2
l1
AV l1 + q = 0,
2
30
no kurienes balsta A vertikl reakcija AV
2
q l1 10 1
AV = = = 5kN .
2l1 2
AV = CV = 5kN .
F ix = 0,
AH + C H = 0
vai
AH = C H .
Tlk apskatam sijas dau C-D (1.13. att. c). Sastdot momentu summas
viendojumu pret punktu B, aprinam reakciju D:
M iCB = 0,
CV l 2 F sin l3 + D(l3 + l 4 ) = 0 .
FV l 3 CV l 2 14 0,6 5 0,5
D= = = 5,9kN .
l3 + l 4 0,6 + 0,4
Reakcija B:
F iy = 0,
C y + B + D F sin = 0 ,
no kurienes
B = CV D + F sin = 5 5,9 + 20 sin 45 = 13,1kN .
F ix = 0,
F cos C H = 0
31
no kurienes
C H = F cos = 20 cos 45 = 14kN .
F iy = 0,
AV q l1 + B F sin 45 + D = 0 .
5 10 1 + 13,1 14 + 5,9 = 0
vai
0 = 0.
Ttad balstu reakcijas aprintas pareizi. Tlk apskatam siju pa posmiem, kuru
sijai ir etri (1.13. att. a):
I posms, 0 z1 l1
N I = AH = 14kN ,
QI = AV q z1 ,
2
qz1
M I = AV z1 .
2
Ja z1 = 0 , tad
QA = AV = 5kN, MA = 0.
Ja z1 = l1 , tad
QC = AV q l1 = 10 1 = 5kN ,
2
ql1 10 12
M C = AV l1 = 5 1 = 0.
2 2
32
z1
33
II posms, 0 z 2 l 2
N II = AH = 14kN ,
QII = AV q l1 = 5 10 1 = 5kN ,
l1
M II = AV (l1 + z 2 ) q l1 ( + z2 ) .
2
Ja z 2 = 0 , tad
2
ql1 10 12
M C = AV l1 = 5 1 = 0.
2 2
Ja z 2 = l 2 , tad
l1
M B = AV (l1 + l 2 ) q l1 ( + z 2 ) = 5(1 + 0,5) 10 1 (0,5 + 0,5) = 2,5kNm .
2
III posms, 0 z 3 l 4
N III = 0 ,
QIII = D = 5,9kN ,
M III = D z 3 .
Ja z 3 = 0 , tad
M D = 0.
Ja z 3 = l 4 , tad
M E = D l 4 = 5,9 0,4 = 2,36kNm .
IV posms, 0 z 4 l3
N IV = F cos = 20 cos 45 = 14kN ,
M IV = D(l 4 + z 4 ) F sin z 4 .
Ja z 4 = 0 , tad
M E = D l 4 = 5,9 0,4 = 2,36kNm .
Ja z 4 = l3 , tad
34
Pc aprintajm iekjo spku faktoru vrtbm atsevios lumos, zmjam
to epras (1.13. att. d). Pirmaj posm rsspka epra krusto sijas asi (Q = 0). Tas
nozm, ka lieces momenta epr aj lum bs ekstrma vrtba. Aprinsim
luma attlumu no posma skuma, t.i., no balsta A, kuru apzmjam ar z1 . Lieluma
z1 atraanai rsspka izteiksmi pirmaj posm pieldzinm nullei (QI = 0). Tad
AV q z1 = 0 ,
no kurienes seko, ka
AV 5
z1 = = = 0,5m .
q 10
2
q z1 10 0,5 2
M z1 = AV z1 = 5 0,5 = 1,25kNm .
2 2
Atliekot o vrtbu pirm posma lieces momenta epr, varam nobeigt momenta
epras zmanu ar aj posm.
Atrisinjums
Risinjumu skam ar balstu reakciju aprinu (1.14. att.). K redzams, abos
balstos darbojas tikai vertikls reakcijas. Sastdot visu spku radto momentu summu
pret balstu D, atrodam balsta A vertiklo reakciju AV:
q 42
M iD =0,
2
4 F + 8 AV = 0 ,
no kurienes
q 42 2 42
+ 4F + 44
AV = 2 = 2 = 4kN .
8 8
35
1.14. att. Slogojuma shma.
Sastdot visu spku radto momentu summu pret balstu A, atrodam balsta D
vertiklo reakciju DV , iegstam
M iA = 0, 8DV + 4q 6 + 4 F = 0 ,
no kurienes reakcija
24q + 4 F 24 2 + 4 4
DV = = = 8kN .
8 8
F iy = 0, DV 4q F + AV = 0 .
8 42 4+ 4 = 0
vai
0 = 0.
Ttad balstu reakcijas aprintas pareizi. Tlk apskatam siju pa posmiem. K
redzam, sijai ir trs posmi (1.15. att.).
Pirmais posms A-B (1.15. att. a), kur maingais lielums z1 mains robes no 0
ldz 4m ( 0 z1 4m ) . T k nosacti esam atmetui sijas dau no pirm luma pa
kreisi, tad iekjo spku faktoru zmju noteikanai izmantojam kreiso koordintu
sistmu x y z.
36
1.15. att. Atseviu posmu slogojumu shmas.
Aksilais spks
N z1 = 0 .
rsspks
Q y1 = AV = 4kN .
Lieces moments
M x1 = AV z1 .
Aksilais spks
N z 2 = AV = 4kN .
rsspks
Qy 2 = 0 .
Lieces moments
M x 2 = 4 AV = 4 4 = 16kNm = const .
Treaj posm (1.15. att. c) iedomti atmetam sijas dau pa labi no luma III,
tpc izmantojam labo koordintu sistmu. aj posm ( 0 z3 4m ) .
Aksilais spks
N z3 = 0 .
rsspks
Q y 3 = DV qz 3 .
37
Lieces moments
2
z3
M x 3 = DV z 3 q .
2
un
M D = 0.
QC 3 = 8 2 4 = 0 ,
38
1.6. piemrs. Epras telpiskam rmim.
Dotajam stienim ar telp lauztu asi (rmim) konstrut iekjo spku faktoru
epras, ja F1 = 5 kN, F2 = 6 kN, a = b = c = 1 m (1.17. att.).
Atrisinjums
K redzams, dotajam telpiskajam rmim ir trs posmi: A-B, B-D un D-E. T
galapunkts E ir nostiprints tre veida balst (iesplts). dm konstrukcijm iekjo
spku faktoru aprinu ir lietdergi skt no to brv gala, t.i., punkta A., lai nebtu
jrina reakcijas balst E. Apskatam stieni pa posmiem. Izvlmies lumus katr
no tiem un attiecgi iezmjam labo koordintu sistmu x, y, z.
I posms, 0 z1 a:
Aksilais spks
NI = - F1 = -5 kN.
39
rsspki
QxI = 0, QyI = - F1 = 5 kN.
Vrpes moments
MzI = 0.
Lieces momenti
MxI = - F1 z1,
MyI = 0.
Ja z1 =0, tad
MxA = 0.
Ja z1 = a, tad
MxB = - F a = - 5 1 = - 5 kNm.
II posms, 0 z2 c:
Aksilais spks
NII = - F1 = -5 kN.
rsspki
QxII = F2 = 6 kNm,
QyII = 0.
Vrpes moments
MzII = 0.
Lieces momenti
MxII = - F1 a = - 5 1 = - 5 kNm,
MyII = - F2 z2.
Ja z2 =0, tad
MyB = 0.
Ja z2 = c, tad
MyD = - F2 c = - 6 1 = - 6 kNm.
III posms, 0 z3 b:
Aksilais spks
NIII = F2 = 6 kN.
40
1.18. att. Aksil spka N, vrpes momenta Mz, rsspku Qx un Qy un
lieces momentu Mx un My epras.
41
rsspki
QxIII = F1 = 5 kNm,
QyIII = 0.
Vrpes moments
MzIII =F1 a = 5 kNm.
Lieces momenti
MxIII = 0, MyIII = - F1 z3 F2 c.
Ja z3 = 0, tad
MyD = - F2 c = - 6 1 = - 6 kNm.
Ja z3 = b, tad
MyE = - F1 b F2 c = (- 6) (- 5) = - 11 kNm.
42
Atrisinjums
Lai nebtu jrina balsta D reakcijas, apskatu sksim no sijas brv galapunkta
A. Sijai ir divi posmi (1.19 att.). To aprakstam izmantosim polro koordintu sistmu.
lumu attlumus no posmu skumpunktiem A un B izteiksim ar attiecgi ar leiem
1 un 2. Katra luma laukuma smagumcentr novietojam labo koordintu sistmu x
y z, k tas redzams 1.19. attl. Rakstsim iekjo spku faktoru izteiksmes katr no
posmiem un aprinsim to vrtbas posmu skum un beigs.
Lieces moments
M = F ( R R cos1 ) = F R(1 cos1 ).
Ja 1 = 0o , tad
N A = F cos 1 = F cos 0o = 3 1 = 3kN ,
QA = F sin 1 = F sin 0o = 3 0 = 0,
M A = F R (1 cos 1 ) = F R (1 cos 0o ) = 3 1 0 = 0.
Ja 1 = 45o , tad
Ja 1 = 90o , tad
43
N = F sin 2 .
rsspks
Q = F cos 2 .
Lieces moments
M = F ( R + R sin 2 ) + M = F R (1 + sin 2 ) + M .
Ja 2 = 0o , tad
N B = F sin 0o = 3 0 = 0,
QB = F cos 0o = 3 1 = 3 1 = 3kN ,
M B = F R(1 + sin 0o ) + M == 3 1 1 + 2 = 5kNm.
Ja 2 = 45o , tad
Ja 2 = 90o , tad
N C = F sin 90o = 3 1 = 3kN ,
QC = F cos 90o = 3 0 = 0,
M B = F R (1 + sin 90o ) + M = 3 1(1 + 1) + 2 = 8kNm.
Ja 2 = 135o , tad
Ja 2 = 180o , tad
N D = F sin 180o = 3 0 = 0,
QD = F cos180o = 3 (1) = 3kN ,
M D = F R (1 + sin 180o ) + M = 3 1(1 + 0) + 2 = 5kNm.
44
1.20. att. Iekjo spku faktoru epras liektai sijai:
a) aksil spka epra, b) rsspka epra, c) - lieces momenta epra.
45
y
x
dR
p= . (1.10)
dA
p = + x + y . (1.11)
attiecgi x un y asu virzienos un tie cenas nobdt vienu ermea dau attiecb pret
otru luma x un y asu plakn (vrpe, cirpe/bde).
Spriegumu , x un y pozitvie virzieni atbilst attiecgo iekjo spku N, Qx un
46
normllums, t.i. perpendikulri stiea asij. Ja ermeni elsim zem cita lea, tad
mainsies piln sprieguma p vrtba.
Pastv sakarba starp spriegumiem un iekjo spku faktoriem. Reizinot
spriegumus , x un y ar elementrlaukumu dA, iegstam iekjos elementrspkus:
dN = dA ,
dQ x = x dA un dQ y = y dA . (1.12)
un rsspkus
Q x = x dA un Q y = y dA . (1.14)
A A
kur
= x2 + y2 ; (1.16)
un lieces momentus
M x = ydA un M y = xdA . (1.19)
A A
47
aprina spriegumus. Zinot maksimli pieaujamos spriegumus konstrukcijas
materil, aprina nepiecieamos konstrukcijas vai ts elementa izmrus.
A = dA . (1.20)
A
Tau izdarot aprinus liec, vrp, saliktos slogojumos, odz u.c., nepiecieams
pielietot saretkus lumu eometriskos raksturotjus, tdus k laukumu statiskie
momenti, aksilie inerces un pretestbas momenti, inerces rdiusi u.c. To aprinos
zem integra zmes bez elementrlaukuma dA vl ir o elementrlaukumu koordintu
x, y, z dadas funkcijas. Td veid lumu eometriskie raksturotji ir atkargi ne
tikai no luma formas un izmriem, bet ar no koordintu asm un poliem
(koordintu asu skumpunktiem), pret kuriem tie tiek aprinti.
Vienkru formu lumiem (aplis, gredzens, taisnstris, trijstris) tos parina
pc zinmm formulm. Velmtu profilu lumu eometriskie raksturotji sakopoti
tabuls. Saliktus lumus sadala vienkrs figrs, kuru lumu eometriskie
raksturotji ir zinmi.
48
S x = ydA un S y = xdA . (1.21)
A A
Asis, pret kurm statiskie momenti viendi ar nulli, sauc par centrlm asm. Tas
krustojas punkt, kuru sauc par laukuma smagumcentru. Ttad, asis, kuras iet caur
luma laukuma smagumcentru, sauc par centrlm asm. Apzmjot laukuma
smagumcentra C koordintas ar xC un yC, statiskais moments pret centrlm asm bs
S xc = 0 un S yc = 0 . (1.22)
49
No pdjs viendbas seko, ka
S x = y c dA = y c dA = y c A (1.25)
A A
Sy Sx
xC = un yC = . (1.27)
A A
Salikta laukuma statiskais moments pret kdu asi viends ar t atsevio dau
statisko momentu summu pret o asi. Lai noteiktu salikta luma smagumcentra
koordintes, tad laukumu sadala vienkrs figrs ar zinmiem laukumiem Ai un to
smagumcentru koordintm xi un yi. Tad
50
n n
Sy Ax i i
Sx Ay i i
xC = = i =1
n
un yC = = i =1
n
. (1.28)
A A
Ai
i =1
Ai
i =1
I x = y 2 dA un I y = x 2 dA . (1.29)
A A
I xy = xydA . (1.30)
A
Vai, par laukuma centrifuglo inerces momentu sauc lielumu, ko iegst, pa visu
figras laukumu summjot elementro laukumiu reizinjumus ar to attlumiem ldz
divm savstarpji perpendikulrm asm. Centrifugl inerces momenta mrvienba ir
(garums)4, parasti lieto cm4. Tas var bt pozitvs, negatvs vai viends ar nulli. Ja
luma laukumam ir vismaz viena simetrijas ass, tad t centrifuglais inerces
moments ir viends ar nulli.
Par luma laukuma polro inerces momentu sauc luma eometrisko
raksturotju, kuru nosaka integrlis
51
I P = 2 dA . (1.31)
A
Inerces momentus pret asm, kuras it caur luma laukuma smagumcentru, sauc par
centrliem inerces momentiem.
Biei inerces momenti jnosaka pret asm, kuras dadi novietotas luma
plakn. To pank ar asu parallo prbdi un pagriezienu.
x = xc + m un y = y c + n . (1.33)
52
1.25. att. Asu parall prbde.
I x = I xc + 2nS xc + n 2 A . (1.35)
I y = I yc + m 2 A . (1.37)
53
Ievrojot sakarbas (1.32) un (1.21), varam rakstt
I xy = I xc yc + mnA + nS yc + mS xc . (1.39)
Asu pagrieziens
Lai aprintu inerces momentus pret kdm asm u un v, kuras attiecb pret
centrlajm asm xc un yc ir pagrieztas par kdu lei , pieemam, ka apskatm
luma aksilie un centrifuglais inerces momenti ir zinmi (1.41). Noteiksim inerces
momentus koordintu sistm u un v. (1.26. att.).
I xc y c dA , I yc = x c dA , I xc yc = xc y c dA .
2 2
(1.41)
A A A
54
I u = v 2 dA , I v = u 2 dA un I uv = uvdA . (1.43)
A A A
yc
dA
A
v u
u
v yc
C xc xc
2
I u = ( y c cos xc sin ) 2 dA = cos 2 y c dA
A A
2
2 sin cos xc y c dA + sin 2 xc dA . (1.44)
A A
vai
I v = I xc sin 2 + I yc cos 2 + I xc yc sin 2 . (1.47)
55
Ievrojot, ka
(sin 2 + cos 2 ) = 1 (1.49)
iegstam
I u + I v = I x + I y = const . (1.50)
2
= xc y c cos 2 dA xc sin cos dA + y c cos sin dA xc y c sin 2 dA =
2
A A A A
A A A A
sin 2
T k cos 2 sin 2 = cos 2 un sin cos = , (1.52)
2
tad ievietojot s sakarbas formul (1.51), iegstam
I xc I y c
I uv = sin 2 + I xc yc cos 2 . (1.52)
2
Formulas (1.45), (1.47) un (1.52) sauc par asu pagrieziena formulm. Ts var
izmantot ar tad, ja asu u un v skumpunkts nesakrt ar luma laukuma
smagumcentru.
56
laukuma centrifuglais inerces moments ir viends ar nulli, sauc par luma
galvenajm asm. Aksilos inerces momentus pret galvenajm asm sauc par
galveniem inerces momentiem.
Ja ir zinmi luma laukuma inerces momenti pret t centrlajm asm I x , I y c c
un I x y , tad var noteikt galveno asu virziena lei 0 , t.i., lei, par kdu jpagrie
c c
luma centrls asis, lai ts ktu par luma galvenajm asm (skat.1.26. att.).
T k pret galvenajm asm centrifuglais inerces moments viends ar nulli ( I x g yg
= 0 ),
I xc I y c
sin 2 0 + I xc yc cos 2 0 = 0 . (1.53)
2
2 I xc y c
tg 2 0 = . (1.54)
I xc I yc
Leis 0 nosaka vienas galvens ass, bet leis 0 + 90 o otras galvens ass
virzienu (skat. 1.26. att.).
Ja lumam ir simetrijas ass, tad t vienlaicgi ir ar luma galven ass. Otra
galven ass ir perpendikulra pirmajai. Formulu (1.54) izmanto galveno asu virziena
lea noteikanai nesimetriskiem lumiem. Asis, pret kurm centrifuglais inerces
moments ir nulle, var novilkt jebkur luma plaknes punkt. Inenieraprinos
parasti izmanto tikai galvens centrls inerces asis, t.i., asis, kuras iet caur luma
laukuma smagumcentru.
Riim un gredzenam ikviens to diametrs ir galven ass. Taisnstrim un
kvadrtam galvens asis ir to simetrijas asis.
Pagrieot luma centrls asis par lei 0 (1.54), ts ieems galveno asu
stvokli, pret kurm centrifuglais inerces moments ks viends ar nulli, bet aksilie
inerces momenti iegs ekstrms vrtbas. Pieldzinot nullei izteiksmes (1.45)
atvasinjumu pc lea 0 , aprinsim s ekstrms vrtbas:
dI u d
= ( I x cos 2 0 + I yc sin 2 0 I xc yc sin 2 0 ) = 0 . (1.55)
d 0 d 0 c
57
Veicot atvasinanas darbbas bs
1 cos 2 1 + cos 2
sin 2 = un cos 2 = . (1.58)
2 2
Tad
I xc I yc
Iu = (1 + cos 2 ) + (1 cos 2 ) I xc yc sin 2 (1.59)
2 2
vai
I xc + I y c I xc I y c
Iu = + cos 2 I xc yc sin 2 . (1.60)
2 2
Analogi iegsim
I xc + I y c I xc I y c
Iv = cos 2 + I xc yc sin 2 . (1.61)
2 2
Aizstjot formuls (1.60) un (1.61) sin 2 un cos 2 ar tg 2 un izmantojot
formulu (1.54), iegstam
tg 2 2 I xc y c
sin 2 = = (1.62)
1 + tg 2 2
( I xc I y c ) 2 + 4 I xc u c
2
un
1 I xc I yc
cos 2 = = . (1.63)
1 + tg 2 2
( I xc I y c ) 2 + 4 I xc u c
2
58
2
I xc + I y c ( I xc I y c ) 2 2 I xc y c
Iu = + + =
2 ( I xc I y c ) 2 + 4 I x c u c
2
( I xc I yc ) 2 + 4 I xc u c
2
I xc + I y c 1
= + ( I xc I y c ) 2 + 4 I x c u c .
2
(1.64)
2 2
Analogi bs
I xc + I y c 1
Iv = ( I xc I yc ) 2 + 4 I xc uc .
2
(1.65)
2 2
max I x + I yc 1 2
I= c ( I xc I y c ) 2 + 4 I x c u c . (1.66)
min 2 2
emot formul (1.66) kvadrtsakni ar plusa zmi iegsim lielko galveno inerces
momentu max I, bet ar mnusa zmi mazk galven inerces momenta vrtbu min I.
Ix Iy
ix = un i y = . (1.67)
A A
Ix Iy
Wx = un W y = . (1.68)
y max xmax
kur xmax, ymax no asm x un y tlk esoo luma laukuma punktu attlumi.
Par luma laukuma polro pretestbas momentu Wp, sauc luma
eometriskos raksturotju
Ip
Wp = . (1.69)
max
59
kur Ip -luma laukuma polrais inerces moments pret t smagumcentru C.
max - luma attlk punkta atstatums no smagumcentra C.
Pretestbas momenta mrvienba ir (garums)3, parasti lieto cm3.
Atrisinjums
No velmto profilu sortimentu tabulm izrakstm nepiecieamos parametrus, k
ar ievedam attiecgos indeksus:
U-profilam Nr. 20 (pirm figra ar laukumu A1):
h1 = 200 mm = 20 cm; b1 = 76 mm = 7,6 cm; A1 = 23,4 cm2; Ix1 = 1520 cm4; Iy1 =
x1 = y1 = 0 ;
h1 20
y2 = y02 = 3, 4 = 6, 60 cm.
2 2
60
Salikt laukuma smagumcentra koordintes:
A1 x1 + A2 x2 23, 4 0 + 15,5 3, 65
xC = = = 1, 45 cm;
A1 + A2 23, 4 + 15,5
A1 y1 + A2 y2 23, 4 0 + 15,5 6, 60
yC = = = 2, 63 cm.
A1 + A2 23, 4 + 15,5
a1 = y1 yC = 0 2, 63 = 2, 63 cm;
a2 = y2 yC = 6, 60 2, 63 = 3,97 cm;
e1 = x1 xC = 0 1, 45 = 1, 45 cm;
e2 = x2 xC = 3, 65 1, 45 = 2, 20 cm.
I xC = ( I x1 + a12 A1 ) + ( I x 2 + a22 A2 ) =
I yC = ( I y1 + e12 A1 ) + ( I y 2 + e22 A2 ) =
I xC yC = ( I x1 y1 + a1e1 A1 ) + ( I x 2 y 2 + a2 e2 A2 ) =
61
1.27. att. Salikts velmtu profilu sijas luma laukums.
2 I xC yC 2 273, 2
tg 2 0 = = = 0,3043 rad,
I xC I yC 2080,1 284,3
62
min I = I yg = I xC sin 2 0 + I yC cos 2 0 + I xC yC sin 2 0 =
I xC + I yC = I xg + I yg = const ;
I xg 2120, 7
ix = = = 7,38 cm;
A1 + A2 23, 4 + 15,5
I yg 243, 6
iy = = = 2,50 cm.
A1 + A2 23, 4 + 15,5
63
2. n o d a a
STIEPE (SPIEDE)
Par stiepi (spiedi) sauc tdu slogojuma veidu (2.1. att.), kad stiea rsgriezum
viengais iekjo spku faktors ir aksilais spks N. Prjie iekjo spku faktori ai
slogojum ir viendi ar nulli. Stiepes gadjum aksilais spks tiek uzskatts par
pozitvu (N>0), bet spiedes gadjum par negatvu (N<0). Stiepta stiea garums var
bt neierobeots, bet spiesta stiea garumam pieaugot tas var izodzties izliekties uz
sniem.
N = dA = dA = A , (2.1.)
A A
N
= . (2.2)
A
64
spriegums, kds darbojas kd no lumiem. Jebkur konstrukcijas lum
spriegums nedrkst prsniegt t.s. pieaujamo spriegumu [ ] , kas ir atkargs no
konstrukcijas vai ts elementa materila stiprbas:
max [ ]. (2.3)
N
= [ ] . (2.5)
A
N
A . (2.6)
[ ]
pieaujams slodzes noteikanas aprins. Ja zinms stiea rsgriezuma
laukums A un pieaujamais spriegums stiea materilam, tad pieaujam slodze
[N ] A[ ] . (2.7)
65
deformcijas. Ts ir atkargas no slodzes lieluma, kda darbojas uz stieni, un no stiea
rsgriezuma izmriem. Inenieraprinos biei vien ir lietdergk izmantot t.s.
relatvs deformcijas, kuras no stiea izmriem nav atkargas relatvo
garendeformciju un relatvo rsdeformciju . Ts aprina:
d
= un = a = b . (2.8)
dz a b
a
d
66
rjs slodze iespaid konstrukciju materili deformjas mains to forma un
izmri. Materila pabu pc slodzes noemanas atgt t skotnjo formu un izmrus
sauc par materila elastbu. Deformcijas, kas izzd pc slodzes noemanas, sauc par
elastgm deformcijm, bet kuras paliek par paliekom vai plastiskm
deformcijm. Materilu pretestbas kurs aplkosim galvenokrt elastgs
deformcijas, jo paliekos deformcijas praktisks konstrukcijs parasti nav
pieaujamas.
67
Rauanas manas ir apgdtas ar iercm, kas slogoanas laik mra un fiks
slogoanas spku, stiea deformcijas u.c. parametrus, k ar zme F- (slogoanas
spka un paraugstiea absolt pagarinjuma) diagrammu. Stiep iegtie rezultti
parasti izsaka materila mehnisks pabas ar citos slogojuma veidos: spied, bd,
vrp un liec.
Dalot rauanas manas attstto stiepes spku F raksturgos diagrammas F-
punktos ar paraugstiea skotnjo rsgriezuma laukumu Ao un stiea absolto
pagarinjumu pie attiecg spka F, iegstam t.s. nosacto spriegumu diagrammu -
koordints, kur uz vertikls ass noteikt mrog ir atlikts normlais spriegums ,
bet uz horizontls ass stiea garuma lo relatvais pagarinjums (2.3. att.).
68
laukums samazins maz, tpc ar nelielu kdu var pieemt, ka t vrtba aj
slogoanas posm vienda ar skuma rsgriezuma laukumu Ao.
Spriegumu punkt 1 sauc par proporcionalittes robespriegumu vai
proporcionalittes robeu. To aprina:
Fp
p = , (2.10)
A0
aprina:
Fe
e = , (2.11)
A0
69
Tecanas robespriegumus aprina:
FT
T = , (2.12)
A0
70
spriegumus. ie robespriegumi ir lielki par nosactajiem (stiepes diagramm raustt
lnija). Faktisko spriegumu diagrammu ir grtk iegt, tpc biei izmanto nosacto
diagrammu, lai gan t ir mazk precza.
Ldz stiepes diagrammas punktam 4 paraugstienis deformjas vis t garum
aptuveni viendi. Sasniedzot maksimlo slodzi izturbas robeslodzi, kd vjk
viet, kur koncentrjas materila iekjie un rjie defekti, veidojas saaurinjums
(kakli), kur ar stienis prtrkst (2.4. att. b). Saaurinjuma veidoans laik faktiskie
spriegumi stiea materil neprtraukti aug, ldz punkt 5' sasniedz savu maksimlo
vrtbu un stienis prtrkst. os spriegumus aprina:
Fk
f = , (2.14)
Ak
d k
2
Ak = . (2.15)
4
71
lk l0
= 100 , (2.17)
l0
A0 Ak
= 100 . (2.18)
Ak
72
= E , vai = E . (2.20)
Formulu (2.20) sauc par Huka likumu. Tas raksturo sakarbu starp spriegumu
materil, t elastbas moduli un relatvo deformciju. Elastbas moduli materiliem
nosaka eksperimentli, konstrujot stiepes diagrammas. Traudam elastbas modua
vrtba E = (2-2,2)108 kN/m2, kokam iedru virzien E = (0,81-1,2)107 kN/m2,
betonam E = (0,1-0,4)108 kN/m2, ugunam E = 1,2108 kN/m2 utt. Elastbas moduu
vrtbas dadiem materiliem ir atrodamas rokasgrmats.
N
Ievietojot formul (2.20) = E sprieguma izteiksmi = no sakarbas (2.2)
A
d
un = no izteiksmes (2.8), iegsim
dz
N d
=
A dz
vai
Ndz
d = . (2.21)
EA
Integrjot pdjs izteiksmes abas puses, dabjam
l
Ndz
= . (2.22)
0
EA
73
nepiecieamo saites CD diametru un ts relatvo garendeformciju, ja pieaujamais
spriegums saites materilam ir [ ] = 160MN / m 2 = 16kN / cm 2 , bet elastbas modulis
E = 2 10 8 kN / m 2 = 2 10 4 kN / cm 2 . Stiea AB deformcijas neievrot (2.1. att.).
Atrisinjums
Uzdevuma risinanu skam ar sastiepuma spka S noteikanu sait CD. Tam
nolkam rakstam visu spku radto momentu summas viendojumu pret balstu A:
M iA = 0,
F ( a + b) + S sin a = 0 ,
no kurienes
F (a + b) 20(2 + 1)
S= = = 34.48kN .
a sin 2 0,87
Pc zinm stiepes spka sait CD, izmantojot stiprbas nosacjumu stiep (2.4)
aprinam ts nepiecieamo rsgriezuma laukumu A un diametru d.
No formulas (2.4) pie S = N, iegstam
N S 34,48
A = = = 2,16cm 2
[ ] [ ] 16
vai
4A 4 2,16
d= = = 1,66cm .
3,14
74
Saites CD absolto pagarinjumu aprinam izmantojot Huka likuma izteiksmi
(2.23):
N l S l 34,48 1,5 100
= = = = 0,12cm .
EA EA 2 10 4 2,16
0,12
= = = 0,0008 .
l 1,5 100
F
vs = [ vs ] . (2.24)
Avs
75
vs
vs
vs
vs
76
3. n o d a a
SALIKTAIS SPRIEGUMSTVOKLIS
a) b)
77
un dz. emot vr to, ka ermenis ir noslogots ar spku sistmu, elementr kuba
autns darbosies spriegumi.
Visu spriegumu kopumu, kas darbojas kd ermea punkt, sauc par
spriegumstvokli dotaj punkt.
Katr elementr kuba skaldn, emot vr sprieguma definciju, darbosies trs
spriegumi: normlspriegums , un divi tangencilie spriegumi , pa brvi izvltu
koordintu sistmas asm (3.1. att. b). aj noda noskaidrosim sakarbas starp
spriegumiem dads situcijs.
N N
p= = cos = 0 cos (3.2)
A A0
78
a) b)
79
Spriegumus aj plakn izteiksim no formulm (3.4) un (3.5), aizstjot lei ar
+/2.
Prveidojot iegstam normlos spriegumus:
= 0 cos2 + = 0 sin 2 , (3.6)
2
un tangencilos spriegumus
0 0
= sin ( 2 + ) = sin 2 . (3.7)
2 2
Saldzinot formulas (3.5) un (3.6), redzam, ka
= .
Secinjums
Divos savstarpji perpendikulros lumos tangencilie spriegumi ir viendi pc
lieluma, bet pretji vrsti. To sauc par tangencilo spriegumu pru pabu jeb pru
likumu. o likumu ms biei izmantosim nkamajs
nodas.
Jem vr, ka tangencil sprieguma virziens sakrt
ar rsspka virzienu.
Divos savstarpji perpendikulros lumos abi
tangencilie spriegumi ir vrsti uz vienu autni vai prom
3.3. att. Elementrkubs.
no ts. Aplkojot elementrkubu (3.3. att.), redzam, ka
elementrspki, ko veido tangencilie spriegumi uz kuba plaknm, notur to ldzsvar.
No sakarbm (3.4) un (3.5), izmainot lea vrtbu, varam iegt spriegumu
izmaias lknes, atkarb no luma novietojuma lea attiecb pret stiea garenasi
(3.4. att.).
Normlie spriegumi stiea lumos mains pc sinusodas likuma un savu
maksimlo vrtbu sasniedz stiea asij perpendikulr lum.
Tangencilie spriegumi savu maksimlo vrtbu sasniedz lumos, kas atrodas
45 le pret stiea garenasi. Ar to izskaidrojama ernova-Ldersa lniju raans
stiepes proces.
80
Kopjie spriegumi nevien lum neprsniedz normlo spriegumu 0 vrtbu.
To iegstam, ja summjam abu lku vrtbas atbilstoajos lumos (skat. 3.4. attlu).
F F F F
F2 F1
= + F2 = F2
F1 F1
81
Redzam, ka atsevii varam aprint tikai spka F1 radts deformcijas, pc
tam - tikai spka F2 radts deformcijas. Saskaitot iegtos rezulttus, iegstam
kopjo deformciju no abu spku F1+F2 vienlaikus iedarbbas. Redzam, ka
1+ 2= . o pabu sauc par spku darbbas neatkarbas jeb
superpozcijas likumu. Ja sakarba starp spku un deformciju nav linera,
tad deformcijas summt nedrkst.
F it = 0;
82
= z cos2 + y sin 2 sin 2 (3.10)
z y
= sin 2 + cos 2 (3.11)
2
a) b) c)
z y
= sin 2 cos 2 . (3.13)
2
83
Secinjumi
Normlo spriegumu summa divos savstarpji perpendikulros lumos ir
konstants lielums. Redzam, ka + = z + y = const .
z y
0= sin 2 0 + cos20 . (3.14)
2
Prveidojot iegstam:
2 .
tg 2 0 = (3.15)
z y
84
Ja kuba plaknes bs orienttas d le, tad lumos darbosies tikai normlie
spriegumi. Ja 0>0, tad lei atliek pret pulkstea rdtja virzienam, bet ja 0<0, tad
pulkstea rdtja virzien.
Svargi!
lumus, kuros nedarbojas tangencilie spriegumi, sauc par galvenajiem
lumiem, bet tur darbojoos normlos spriegumus - par galvenajiem spriegumiem.
Aizstjot trigonometrisks funkcijas ar tg20 un prveidojot formulas (3.10) un
(3.12) iegstam normlo spriegumu ekstremls vrtbas:
z + y 1
( y ) + 4 2 .
2
1;2 = z (3.16)
2 2
aj formul 1 maksimlais spriegums un 2 minimlais spriegums.
Ldzg veid iegstam maksimls tangencilo spriegumu vrtbas:
1 3 1
max = = ( z2 y2 ) + 4 2 . (3.17)
2 2
Ja tikai vienas ass virzien darbojas normlais spriegums, t.i. z= un y=0, tad
izveidojas vienkrotais plaknes spriegumstvoklis. Ievietojot formuls (3.16) un
(3.17), iegstam spriegumu ekstremls vrtbas:
1 2
max = + 4 2
+
2 2
1
min = 2 + 4 2 . (3.18)
2 2
1
max = 2 + 4 2
2
Pats saretkais ir telpiskais gadjums, kuru varam iedomties k trs
vienkru stiepes (spiedes) gadjumu summu (3.7. att.). Visprg gadjum uz katru
pagriezta kuba malu var darboties viens normlspriegums un divi tangencilspriegumi.
Praks parasti lumus izvlas t, lai uz tiem darbotos tikai galvenie spriegumi.
Galvenos spriegumus sanumur augo secb: 123.
85
3.7. att. Telpas spriegumstvoka veidoans.
Secinjumi
86
Izsakm autu relatvs garendeformcijas no sprieguma 1, un izmantojot
spku darbbas neatkarbas principu, iegstam spriegumu 1, 2 un 3 darbbas kopjo
rezulttu 1 virzien:
1 rada relatvo garendeformciju:
1
1 = ;
E
2 rada relatvo rsdeformciju
2
1= ;
E
3 rada relatvo rsdeformciju
3
1= .
E
1
1 = 1 + 1+ 1=
E
E
( 2 + 3 ) =
1
[
E 1
]
( 2 + 3 ) . (3.19)
87
kur E - elastbas modulis, - rsdeformciju koeficients, 1, 2 un 3 - galvenie
spriegumi.
Plaknes spriegumstvokl darbojas tikai divi galvenie spriegumi. pieemsim, ka
darbojas spriegumi 1, un 3, bet spriegumi 2=0.
Ievietojot visprintaj Huka likum (3.20) 2=0, iegstam Huka likumu plaknes
spriegumstvoklim:
1
1 = ( 3 )
E 1
2 =
E
( 3 + 1 ) . (3.21)
1
3 = ( 1 )
E 3
Savukrt lineraj spriegumstvokl, kur mums ir pazstams no stiepes
(spiedes) slogojuma, darbojas tikai viens galvenais spriegums 1. Ievietojot to formul
(3.20), iegstam:
1
1 = 1
E
2 = 1 . (3.22)
E
3 = 1
E
Esam ieguvui Huka likuma interpretciju stiepes slogojumam.
88
redzam, ka lumos darbojas tikai tangencilie spriegumi , kas skaitliski viendi ar
galveno spriegumu . o spriegumstvokli sauc par tro bdi .
a) b)
3.9. att. Bdes spriegumstvoklis.
89
No trsstra ABB1 varam izteikt s = a tg a , kur - leis radinos (pie
2 2
C1C2 = s cos s = a
4 2 2 2
Le ignor, jo tas ir oti mazs saldzinot ar 45.
2
Relatvo garendeformciju diagonlei aprinm, pieemot, ka ( AC2 AC ) , jo
deformcijas ir oti mazas saldzinot ar kuba izmriem:
2
C1C2 a 2
= = = . (3.24)
AC a 2 2
1 = 3 = =
E
(1 + ) . (3.25)
E
= .
2(1 + )
(3.26)
E
Apzmsim izteiksmi = G un nosauksim to par bdes moduli.
2(1 + )
Ievietojot to viendojum (3.26), iegstam Huka likumu bd:
= G . (3.27)
90
3.8. CIRPES (BDES) SLOGOJUMS
91
3.9. STIPRBAS TEORIJAS
1 st 1 st vai 3 sp , (3.29)
92
emot vr, ka materilu sabrukanas stenais iemesls obrd vl nav pilngi
preczi zinms, lieto dadas hipotzes. o hipotu pareizbu prbauda
eksperimentli.
Aplkosim hronoloisk secb galvens stiprbas teorijas.
93
III. Lielk tangencil sprieguma teorija
Teorija balsts uz piemumu, ka bstamais stvoklis materil iestjas tad, kad
maksimlais tangencilais spriegums max sasniedz savu robevrtbu.
Telpas spriegumstvokl maksimlais tangencilais spriegums:
1 3
max = . (3.30)
2
e3
e = . (3.31)
2
Pieldzinjui spriegumus max (3.30) un e (3.31), iegstam stiprbas nosacjumu:
e3 = 1 3 . (3.32)
e3 = 2 + 4 2 . (3.33)
Bst
= . (3.34)
Bsp
94
e3 = 1 3 [ ] . (3.35)
1
dU = 1dA 1dz
2 , (3.36)
dU 1
u= = . (3.37)
dV 2 1 1
Ievrojot spku (spriegumu) darbbas neatkarbas principu, telpas
spriegumstvoklim, emot vr (3.20) iegsim du patnjo deformcijas potencilo
eneriju:
1 2
u= + 12 + 12 2 (1 2 + 2 3 + 1 3 )
2E 1 . (3.38)
patnjo eneriju u var nosacti sadalt divs das, no kurm viena ir enerija,
kas patrta elementa tilpuma izmaiai uV, un otra - formas izmaiai uf.
Izmantojot visprinto Huka likumu var pierdt, ka tilpuma relatvais
pieaugums ir:
1 2
V = ( 1 + 2 + 3 ) . (3.39)
E
95
No formulas redzam, ka tilpums nemains, ja =0.5. Ievietojot o vrtbu
viendojum (3.38), iegstam formas maias eneriju:
1 2
uf = + 12 + 12 ( 1 2 + 2 3 + 1 3 ) . (3.40)
2E 1
Ekvivalentam lineram spriegumstvoklim:
1 2
e 4 = 1 , 2 = 3 = 0 un ue = .
2E e4
Pieldzinot uf un ue, iegstam stiprbas nosacjumu:
e 4 = 12 + 12 + 12 ( 1 2 + 2 3 + 1 3 ) [ ] . (3.41)
e3 = 2 + 3 2 . (3.42)
96
aprins ir visai komplicts. Tpc nepiecieams os lielumus noteikt eksperimentli.
Spriegumu un deformciju mrana nepiecieama ar ekspluatcijas laik, lai pr
baudtu atbildgu konstrukciju nestspju. Piemram, tiltiem tiek veiktas regulras
izturbas kontroles. Mrjumi nepiecieami ar zintniskm vajadzbm, lai noteiktu
jaunu teortisko rezulttu atbilstbu relajai situcijai.
Jatzm, ka tie veid spriegumus izmrt nevar. Tie veid tiek izmrtas
ermea deformcijas nepiecieamaj viet un virzien, un izmantojot Huka likumu
= E , tiek noteikti spriegumi. Daudzos gadjumos mranas iekrtas o
prveidojumu izdara paas, mums tikai jievada elastbas modua vrtba. Jem vr,
ka pc Huka likuma tiek noteikti normlie spriegumi. Tpc pirms mranas janaliz
spriegumstvoklis dotaj punkt un jnosaka galveno spriegumu virzieni, kuros tad ar
jveic deformcijas mrjumi.
Deformcijas mranas patnba ir tda, ka mrms deformcijas ir oti mazi
lielumi, parasti ts ir mrmas milimetra tkstodas (mikrometros).
Ir izstrdtas daudzas metodes deformciju mranai. Vsturiski pirms bija
mehnisks metodes. Mrinstrumentus, ar kuriem veic deformciju mranu, sauc par
tenzometriem un mranas procesu par tenzometriju.
Vsturiski pirmie tika izstrdti mehniskie tenzometri, kuru darbbas princips ir
balstts uz sviras principu (3.13. att.).
97
Mehniskais tenzometrs sastv no statnes 2 ar nekustgo balstu 4, kur izveidots
no cieta trauda prizmas, lai, nostiprinot tenzometru uz mrm materila, tas
iespiestos taj. Kustgais balsts 3 izveidots k dubulta prizma un savienots ar sviru 1,
kura ar palgsviru sistmu pievienota rdtjam 6. Mrjumu nolasanai izveidota
skala 5. Parasti t ir izveidota, k spoguskala, lai novrstu paralakses nolasjumu
kdas. Tenzometru nostiprina uz mrms konstrukcijas t, lai abas prizmas iespiestos
materil.
Deformcijas rezultt attlums starp balstiem palielins un rdtjs novirzs. T
k sviru sistmas, ko veido kustg prizma un prjs divlecu sviras, kopj plecu
attiecba ir oti liela, tad jau pie niecga prvietojuma, rdtjs prvietojas pietiekoi, lai
vartu nolast datus. Attlumu lt sauc par tenzometra bzi. Parasti lt=20mm. Relatvo
deformciju aprina no absolts deformcijas (ko nolasa uz skalas) l pc zinms
formulas
l
= .
lt
Ja nepiecieams, normlo spriegumu vrtbu aprina pc Huka likuma. Parasti
du tenzometru skalas iedaas vrtba ir 1m. Ar papildbalstu tenzometra bzi var
palielint ldz 5 reizm un iegt 5 reizes augstku jutbu. Skalas iedaas vrtba td
gadjum bs 0.2m.
Mehnisko tenzometru priekrocbas:
vienkra un lta mriekrta,
augsta jutba un precizitte,
apkalpoanai nav nepiecieama augsts darbinieku kvalifikcija.
Trkumi:
sareta uzstdana,
darbietilpga datu reistrcija un uzkrana,
smalks un preczs mehnisms, kur ir oti jutgs pret mehnisku iedarbbu.
Attl 3.14. redzama klasiska situcija tiltu izturbas prbaud. Uzstdt
mehniskos tenzometrus un nolast datus d situcij btu oti sareti.
98
Mehniskos tenzometrus parasti izmanto laboratorijs, gadjumos, kad mrms
konstrukcijas auj vienkri nostiprint tenzometrus, un nav nepiecieams veikt lielu
daudzumu nolasjumu.
99
Signla kondicionieris
Mrmais Sensors,
prveidotjs Pastiprintjs Filtrs
lielums
Radio
L
R= , (3.43)
A
dR d
= a (1 + 2 ) + , (3.44)
R
100
kur R - neslogota elementa pretestba,
a elementa relatvais pagarinjums,
Puasona koeficients,
d - materila patnjs pretestbas izmaia.
Tenzorezistora jutbas koeficientu k definjam sekojoi:
dR R
k= . (3.45)
a
Apvienojot ar formulu (3.44), iegstam:
d
k = 1 + 2 + . (3.46)
a
101
pamatnes, un tad, izkodinot nepiecieamo vadtja konfigurciju. Tas dod iespju
izgatavot optimlas konfigurcijas un formas tenzorezistorus dadm vajadzbm.
Pateicoties tehnoloijas elastgumam, tas ir visplak lietotais tenzorezistoru veids
Pusvadtju tenzorezistorus izgatavo no aptuveni 0.25 mm biezas tenzojutga
silcija plksntes. T priekrocba ir oti augsts jutbas koeficients (k100). Ierces
trkumi ir materila trauslums un augsta pretestbas atkarba no temperatras.
Rpnieciski raotie metla tenzorezistori galvenokrt tiek izgatavoti no
konstantna vai ldzga sakausjuma stieples vai folijas. Tenzorezistoru pretestba
parasti ir 120, 350 vai 1000 , pieaujam strva no 5 ldz 40 mA; jutbas koeficienti
robes no 2 ldz 4.
Ldzs vienkriem tenzorezistoriem, plai tiek izmantotas dadu konfigurciju
tenzorezistoru rozetes, kuras sekmgi izmantojamas saretu spriegumu mranai
(3.17. att.).
a) b) c)
d) e) f)
3.17. att. Tenzorezistori un tenzorozetes.
102
sekmgi veidot termokompenstas mranas shmas. Rozet 3.17e tenzorezistori
izvietoti zem 60 lea. Tas dod iespju mrt saretus spriegumstvokus. Attl
3.17e redzam rozete konstruta specili lietoanai membrnas tipa spiediena
sensoros.
Tenzorezistoru novietojumam uz mrm elementa jatbilst galveno spriegumu
virzienam dotaj slogojum. Jatceras, ka tenzorezistori uztver tikai ts deformcijas,
kas vai nu izstiepj, vai saspie rezistora vadtjus. rsvirzien tenzorezistori uz
deformcijm nerea. Tenzorezistoru novietojums dadu slogojumu radto
deformciju mranai redzams 3.18. attl.
a b c
103
Tenzorezistori pieder pasvo mrprveidotju grupai. Tie pai elektrisko signlu
neener. Mrprveidotjs ir jpiesldz noteiktai elektriskajai dei ar baroanas
avotu, kura nodroina pretestbas prveidoanu spriegum. Ilgstoi ptjumi ir
pardjui, ka vislabkos rezulttus dod tilta slgumu izmantoana. Ir izstrdti daudzi
tilta shmu varianti, kuri izmantojami visdadko mrprveidotju (rezistvo,
induktvo u.c.) pieslganai. Kaut ar kapacitatvie un induktvie tilti ieem svargu
vietu, visplak tiek lietots rezistvais tilts. Pretestbu saldzinanai un mranai no 1
ldz 1M parasti tiek lietota visvienkrk tilta slguma shma neldzsvarotais
ldzstrvas (jeb Vstouna) tilts (3.19. att.).
3.19 att. Vstouna tilta pamatshma. 3.20. att. Praktiski lietojama mrtilta
ldzsvaroanas shma.
104
Viena no praktiski lietojamm tilta balansanas shmm pardta 3.20. attl.
Pieemot, ka tilta pretestba R0, vienda ar R0=R1=R2=R3=R4, tad ldzsvaroanas
potenciometra pretestba jizvlas Rb10R0, un papildpretestba Rp25R0.
Parasti tenzorezistora pretestbas R+R izmaia ir neliela un atbilst deformcijai.
Tilta izejas spriegums ar ir neliels (3 20 mV) un ir atkargs no aktvo rezistoru skaita
tilt (3.1 tabula). Praktiski mranai pietiek ar vienu tenzorezistoru, prjie var bt
pasvie rezistori. Tdu tilta slgumu sauc par ceturtdatiltu. im slgumam piemt
btiski trkumi:
maza jutba un izejas signls,
liela temperatras ietekme uz mrjumu rezulttu,
nelinera raksturlkne.
Lai novrstu os trkumus, praks lieto pustilta slgumu ar diviem aktvajiem
tenzorezistoriem, un pilno tilta slgumu ar etriem aktvajiem tenzorezistoriem.
Slguma shmas un to parametri doti 3.1. tabul.
R U
U iz = U b = b k
4R 4
105
Pustilts
R U
U iz = U b = b k ,
2R 2
ja R1=-R3
Pilnais tilts
R
U iz = U b = U b k ,
R
ja R1=R4=-R2=-R3
106
4. n o d a a
4. VRPE
Par vrpi sauc tdu slogojuma veidu, kad stiea lumos darbojas tikai vrpes
moments (Mz). Ir noskaidrots, ka stiea stiprba ir atkarga no luma laukuma
formas.
Apaa stiea galos pielikti divi spkpri, kuru momenti (pc lieluma viendi, bet
pretji vrsti) darbojas plakns, kas perpendikulras stiea asij. o momentu
iedarbbas rezultt stienis pakauts vrpes deformcijai. Ja labo galjo rsgriezumu
uzskatm par nostiprintu, tad visi prjie rsgriezumi attiecb pret nostiprinto
rsgriezumu pagrieas par kdu lei, kas ir jo lielks, jo tlk aplkojamais
rsgriezums atrodas no stiprinjuma vietas.
Apastiea virsmu (4.1. att.)
r
iesvtrojam t, lai uz ts veidotos
kvadrti. Novelkam taisnus T T
rdiusus pret kvadrtu striem.
Novrojumi rda, ka pc
vrpes momenta iedarbbas:
1) visi stiea asij
perpendikulrie lumi 4.1. att. Vrp slogots apastienis.
107
Vrpes gadjum stien darbojs tr bde. Lei, par kuru pagrieas veidule,
apzm ar un to sauc par bdes lei. Lei, par kuru pagrieas rdiuss, apzm ar
un to sauc par savrpes lei.
Trs bdes gadjum tangencilie spriegumi ir
= G . (4.1.)
z l
dz ll
d
r
108
= . (4.2.)
dz
a
ll
d
b
d z
b1
= G . (4.3.)
M z = dA = G dA = G 2 dA = GI p ,
A A A
Mz M
= G = G = z .
GI p Ip
Mz
= , (4.5.)
Ip
109
kur - patvaga lieluma rdiuss 0 r ;
Ip polrais inerces moments, m4.
Ja patvagais rdiuss = r , tad
Mz M
max = r= z,
Ip Ip
r
Ip 3
kur = W p - luma polrais pretestbas moments,m .
r
Maksimlie tangencilie spriegumi lum ir uz stiea virsmas, t. i., no stiea
ass visvairk attlintajos punktos:
Mz
max = . (4.6.)
Wp
y y
max
d0
max
dA
d
A
x x
r
4.4. att. Spriegumu sadaljums apastien. 4.5. att. Spriegumu sadaljums gredzen.
Mz Mz 16 M z
max = = = . (4.8.)
Wp d 3 d 3
16
Maksimlie spriegumi caurules rsgriezum:
110
Mz Mz 16 M z
max = = = , (4.9.)
Wp d 3 d 3 (1 4 )
16
(1 4 )
d0
kur = - iekj diametra attiecba pret rjo.
d
Mz d
Relatvais savrpes leis = un = , tad
GI p dz
d M z
=
dz GI p
un
M z dz
d = .
GI p
Lai nodrointu stiea (vrpstas) stingumu vrp, tad stiprbas nosacjums ir:
111
max M z
max = [ ] , (4.14.)
GI p
d13 D3
16
=
16
(1 ) ,4
tad
d1
d1 D= .
d 3
1 4
D Aprinm pilna apa un gredzenveidga
rsgriezuma laukumu attiecbu,
4.6. att. Gredzena un apa
rsgriezuma laukumi. kur Ag gredzena laukums;
Ap apa laukums;
- diametru attiecba d/D.
Ag (D 2
d2) D 2 (1 4 )
= 4 = , tad
Ap d12 d12
4
Ag 1 4
= .
Ap 3
(1 )
4 2
112
Racionls stieu rsgriezums uz stingumu, kuri slogoti vrp.
Ip
Saldzinanai izmantojam j p = = const patnjo polro momentu vrp.
A2
kur Ip luma polrais inerces moments;
Aprini rda, ka izdevgk lietot plnsienu caurules, kurm = 0,8 ... 0,9.
Mz
max = [ ] .
Wp
max M z
max = [ ] .
Wp
113
Izvlas rsgriezuma formu - apa vai gredzenveida un aprina stiprbas
nodroinanai nepiecieamo diametru.
3. Pieaujam vrpes momenta noteikana, kad zinmi vrpstas rsgriezuma
izmri un pieaujamais spriegums:
[ M z ] = Wp [ ] .
Stiprbas nosacjuma ievroana, projektjot vrpstas, vl ir par maz. Biei tiek
prasts, lai vrpsta btu pietiekami stinga, t. i., lai savrpes leis neprsniegtu
noteiktu lielumu. Aprinos izmanto relatvo savrpes lei . Lai nodrointu stiea
(vrpstas) stingumu vrp, tad stiprbas nosacjums ir:
Mz
max = = [ ] .
l GI p
Mz
max = [ ] .
GI p
[ M z ] GI p [ ] .
114
4.3. NEAPAU STIEU VRPE
Mz
A = max = , (4.13)
WV
115
Membrana
p
Platne
Horizontales
=max
B
A
h
B
b
116
Stiea savrpes lei, ldzgi k apastienim, nosaka pc formulas
M zl
= , (4.14.)
GIV
4.1. tabula.
b
Koeficientu , un atkarba no malu attiecbas
h
Hb/h 1,0 1,5 2,0 2,5 3,0 4,0 5,0 6,0 8,0 10,0
0,208 0,231 0,246 0,258 0,267 0,282 0,291 0,299 0,307 0,313 0,333
0,141 0,196 0,229 0,249 0,263 0,281 0,291 0,299 0,307 0,313 0,333
1,000 0,859 0,795 0,766 0,753 0,745 0,744 0,743 0,742 0,742 0,742
Atrisinjums
Iespljuma momenta aprins:
M iz = 0;
TR tkl1 T1 + T2 = 0 ;
117
TR T1 T2
t
z
d1
d2
kl1
l1 l2
z1 z2 z3
M iz1 = 0;
TR tz1 M z1 = 0 ;
M z1 = TR tz1 = 6 3z1 ,
ja z1 = 0 , tad
M z (1) = 6 kNm;
ja z1 = 1 m, tad
M z (2) = 3 kNm.
z1 1m z2 1m 1m z3
M iz 2 =0 ;
118
TR tkl1 T1 M z 2 = 0 ;
tad ar
M z (2) = M z (3) = 2 kNm.
M iz 3 =0;
TR tkl1 T1 M z 3 = 0 ;
tad ar
M z (3) = M z ( 4) = 2 kNm.
16 max M z 16 6 103
d I = 3
I
= 3 = 0, 0759 m = 7,6 cm;
[ ] 70
32 max M z 32 6 10 3 57,3
dI = 3
I
= 3 = 0, 0874 m = 8,8 cm,
G [ ] 8 104 0, 75
d I = d I = 8,8 d I ;
d I2 8,82 2
AI = = = 60,8 cm ;
4 4
d I3 8,83
W pI = = = 133, 7 cm3;
16 16
d I4 8,84 4
I pI = = = 588,5 cm .
32 32
Stiea otraj pakp max M z II
= 2 kNm;
16 max M z 16 2 10 3
d II = 3
II
= 3 = 0, 0526 m = 5,3 cm;
[ ] 70
32 max M z 32 2 10 3 57,3
d II = 3
II
= 3 = 0, 0664 m = 6,7 cm;
G [ ] 8 10 4 0, 75
119
d II = d II = 6, 7 > d II ;
d II2 6, 7 2 2
AI = = = 35, 2 cm ;
4 4
d II3 6, 73
W pII = = = 59, 0 cm3;
16 16
d II4 6, 7 4 4
I pII = = = 197, 7 cm .
32 32
TR T1 T2
t
a) z
(2)
d1
d2
(1) (3) (4)
kl1
l1 l2
6
Mz, 3
b) kNm
44,9 2
, 22,4
c)
MPa
0,73 15
d) ,
33,9
gradi/m 0,37
0,24
0,55 0,73
e) , 0,30
gradi
0,71
4.11. att. Slogojuma shma, vrpes momenta Mz, tangencil sprieguma , relatv
savrpes lea un savrpes lea epras.
120
Maksimlo tangencilo spriegumu aprins:
1. posms; 0 z1 1 m;
M z1 ( 6 3z1 )10
3
= = ,
WpI 133, 7 106
ja z1 = 0, tad
(1) = 44,9 MPa
un, ja z1 = 1 m, tad
(2) = 22, 4 MPa.
2. posms; 0 z2 1 m;
M z2 2 103
= = = 15, 0 MPa,
WpI 133, 7 106
tad ar
(2) = (3) = 15, 0 MPa.
3. posms; 0 z3 1, 4 m;
M z 2 2 103
= = = 33,9 MPa (const.),
WpI 59 106
tad ar
(3) = (4) = 33,9 MPa.
ja z1 = 0 , tad
(1) = 0, 01274 rad/m = 0,73 grdi/m,
ja z1 = 1 m, tad
(2) = 0, 00637 rad/m = 0,365 grdi/m.
121
1 1 1
z2
= dz1 = ( 0, 01274 0, 00637 z1 )dz1 = 0, 01274 z1 0, 00637 1 ,
0 0
2 0
ja z1 = 0 , tad
(1) = 0 (iespljums);
ja z1 = 1 m, tad
(2) = 0, 00956 rad = 0,55 grdi.
2. posms; 0 z2 1 m;
M z2 2
2 = = = 0, 00425 rad/m = -0,24 grdi/m,
GI pI 8 107 588,5 108
tad
(2) = (3) = 0, 24 grdi/m.
1 1
= (2) + 2 dz2 = 0, 00956 + ( 0, 00425)dz2 = 0, 00956 0, 00425 z2 0 ,
1
0 0
ja z2 = 0 , tad
(2) = 0, 00956 rad = 0,55 grdi,
ja z2 = 1 m, tad
(3) = 0, 00531 rad = 0,304 grdi.
3. posms; 0 z3 1, 4 m;
M z3 2
3 = = = 0, 01265 rad/m = -0,73 grdi/m;
GI pII 8 107 197, 7 108
tad ar
(3) = (4) = 0, 73 grdi/m.
1,4 1,4
= (3) + 3dz3 = 0, 00532 + ( 0, 01265)dz3 = 0, 00531 0, 01265 z3 0 ,
1,4
0 0
ja z3 = 0 , tad
(3) = 0,00531 rad = 0,304 grdi;
ja z3 = 1, 4 m, tad
(4) = 0, 0124 rad = -0,71 grdi.
122
Relatv savrpes lea un savrpes lea epru konstrukcija pardta 4.11.d un
4.11.e attlos.
Stiea gredzenveida luma laukuma aprins otraj pakp, ja = 0,8 un
saldzinjums ar apa laukumu:
16 max M z 16 2 103
D2 = II
= = 0, 063 m = 6,3 cm;
(1 4 ) [ ] (1 0,84 ) 70
3 3
32 max M z 32 2 10 3
D2 = II
= = 0, 0758 m = 7,6 cm.
(1 ) G [ ] (1 0,84 ) 8 104 0, 75
4 4
4
D22 (1 4 ) 7, 62 (1 0,84 ) 2
A2 = = = 16,3 cm .
4 4
m2 A 16,3
Masu attiecba = 2 = = 0, 464.
mII AII 35, 2
I v = a b3 = 2 b 4 = 0, 458b 4 ;
max M z 2 103
b2 = 3
II
= 3 = 0, 0388 m = 3,9 cm;
0, 492 [ ] 0, 492 70
max M z 2 10 3 57,3
b2 = 4
II
= 4 = 0, 0452 m = 4,5 cm.
0, 458G [ ] 0, 458 8 10 4 0, 75
123
Lielkais platums
b2 = b2 = 4,5 cm,
tad
a2 = 2b2 = 2 4,5 = 9, 0 cm
un laukums
A2 = a2b2 = 9 4,5 = 40,5 cm2.
Masu attiecba
m2 A 40,5
= 2 = = 1,15 .
mII AII 35, 2
ja G = 8, 0 104 N/mm2.
Atrisinjums
Savrpes leis vrpstas garum
124
M z l 180
= ,
GI p
no kurienes
GI p
Mz = .
180l
Dotaj gadjum
M z = T ; = 0, 25o ;
2
G = 8, 0 104 N/mm ;
l = 2000 mm
un polrais inerces moments
D4 100 4
(1 ) = 32
4
120 4
Ip = 4
1 = 1, 07 10 mm .
7
32 120
M z 1,87 106
max = = = 10,51 N/mm2,
Wp 1, 78 105
I p 1, 07 107 3
Wp = = = 1, 78 105 mm .
d 120
2 2
Atrisinjums
luma polrais inerces moments ir
125
804 50
4
D4
Ip =
32
(1 4 ) = 1
32 80
6 4
= 3, 4 10 mm .
Mz
= ,
Ip
d
kur uz iekjs sienias = , tad tangencilie spriegumi uz caurules iekjs
2
sienias ir
M z d 3,5 106 50
= = = 25, 74 N/mm2.
2I p 2 3, 4 106
Atrisinjums
Vrpstas grieans leiskais trums
n 3,14 750
= = = 78,5 rad/s.
30 30
Mz Mz
max = = [ ] ;
Wp d 3
16
d 3 [ ] 3,14 503 35
Mz = = = 858, 6 Nm.
16 16 103
Mz = T .
126
P
T=
izsakm prvadmo jaudu
858, 6 78,5
[ P] = T = = 67, 4 kW.
103
Apastiea abi gali stingi iestiprinti (4.12. att.). Aktvo momentu M C ldzsvaro
divi reakcijas momenti MA un MB:
M iz = 0;
M A + M C M B = 0 ;
M A + MB = MC . (4.16)
B = 0 :
M Al1 M Al2
+ = B = 0 . (a)
GI p1 GI p 2
127
l l l
M A 1 + 2 = MC 2 ,
I I I
p1 p2 p2
M C l2 M C l2 M C l2
MA = = = ,
l1 l2 l I p 2 + l d 24
I p2 + 1 I l + l
I 2 1
d14
2
p1 I p 2 p1
d14
kur I p1 =
32
un
d 24
I p2 = .
32
l2
M B = M C M A = M C 1 .
d24
l1 d 4 + l2
1
Ip1 Ip2
MC
B
a)
A
MA MB
l1 l2
B
b)
MA
MC
B
c)
128
Zinot iespljumu momentus var konstrut vrpes momenta, savrpes lea un
relatv savrpes lea epras.
1 1
IV = b3 h un WV = b 2 h . (4.18)
3 3
a)
A* b)
A*
A*
A*
max
129
Ja sienias biezums atsevim dam ir dads, tad IV un WV var uzrakstt
di:
1 n 3
IV = i si ;
3 i =1
(4.19)
1 n 2
WV = i si ,
3 i =1
(4.20)
3M z l
= n
. (4.22)
G
i3 si
i =1
Mz Mz
max = = i = 3M z n max . (4.23)
WV IV
i3 si i =1
130
max
max = 3M z n
[ ] . (4.24)
i =1
3
s
i i
Mz
max = (4.25)
2 A
A*
A*
131
5. n o d a a
LIECE
Par lieci sauc tdu pamatslogojumu, kad stiea rsgriezumos rodas lieces
moments.
Tr liece rodas, ja stiea rsgriezumos pret vienu no galvenajm asm pastv
tikai lieces moments.
rsliece rodas, ja stiea rsgriezumos pret vienu no galvenajm asm pastv
lieces moments un rsspks.
m x
Mx Neitralais slanis Mx
spiede
y sp max
m
C
stmax
132
Sijas augjs iedras sasins, bet apakjs pagarins.
Lei stros ar pc lieces paliek taisni.
Slnis, kur savu garumu deformjot nav mainjis, tiek saukts par neitrlo slni.
Krustojuma lniju, kura rodas krustojoties neitrlajam slnim ar luma plakni, sauc
par neitrlo asi.
No slogots sijas (5.2. att.) trs lieces nogriezn izgrieam dz posmu starp I un II
lumu.
Mx F
Fa
Mx
Tr liece
133
un no B1BC1
BB1=yd.
BB1 yd
iedras AB relatvais pagarinjums = = , tad
AB d
y
= . (5.1)
Pc Huka likuma
= E ,
tad ievietojot iegstam
y
=E . (5.2)
F iz = 0;
N = dA = 0 ;
A
134
pc ievietoanas
y E
E dA = ydA = 0 ,
A A
seko
E
0, 0,
tad ydA = S
A
x =0.
Statiskais moments ir viends ar nulli ( S x = 0 ) pret centrlo asi. Ttad neitrl ass
M iy = 0;
y E
M y = xdA = E xdA = xydA = 0 ,
A A
A
E
t k 0 , tad
xydA = I
A
xy = 0.
y E E
M x = ydA = E
ydA = y dA = I 2
;
A A
A
x
E
Mx = Ix ,
tad
1 Mx
= . (5.3)
EI x
No iepriekj ievietojot
y 1 EyM x
=E = Ey = ,
EI x
iegstam
Mx
= y. (5.4)
Ix
135
Maksimlos spriegumus iegstam, ja
y = ymax ,
tad
Mx Mx M
max = ymax = = x;
Ix I x Wx
ymax
Mx
max = . (5.5)
Wx
Mx
max sp = h2 [ ]sp , (5.7)
Ix
un
Mx
max = .
Wx
136
F
l ll
z dz
Q=Q
Q
dMx
Mx
Mx
l ll Mx
F iz = 0;
N1 N 2 + dT = 0 (a)
kur N1 = dA ; N 2 = ( + d )dA
A A
un
dT = dA = b1dz .
dA ( + d )dA + b dz = 0 ; 1
A A
d dA + b1dz = 0 ;
A
d dA
A
= . (5.8)
b1dz
Visprg gadjum
Mx
= y,
Ix
tad
137
dM x
d = y
Ix
un ievietojot
dM x dM x dM x
d dA = I
ydA =
Ix ydA = Ix
Sx ;
A A x A
d dA dM x S x S
A
= = = Qy x ,
b1dz dz b1 I x b1 I x
iegstam
Qy S x
= . (5.9)
b1I x
y Mx
A* +d
dA
K
b1 dz
A*
T1 T2
N1 K N2
dT
dz
b1
138
Qy rsspks, kas darbojas aplkojam lum;
Ix luma aksilais inerces moments pret neitrlo asi;
b1 luma platums, kur aprinm tangencilos spriegumus;
S x luma laukuma virs y statiskais moments pret neitrlo asi.
y
A*
y y0
x max
h
h 1 h y h y 1h
y0 = y + y = + y = + = + y .
2 2 4 2 4 2 22
bh h bh bh2 y2
2
S x = A y0 = y + y = y 2 = 1 4 2 .
22 2 2 4 8 h
139
un luma platums b1 = b .
Iegtos datus ievietojam izteiksm (5.9)
2 y2
bh 1 4 QY 12 3Q
Qy S x h2 y y2
= = 3 2
= 1 4 2 .
b1 I x 8h b 2A h
3Qy
max = . (5.10)
2A
x
max
1 1
2 d
2
max
140
5.4. STIPRBAS APRINI LIEC
Qy S x
= .
b1I x
ql q ql
2 2
z
l
ql
Q
Q 2 2
ql
ql
Mx 2
8
Mx
Mx
max
1 =0
2
=0
3 max
h
5 =0
max max
z
Q
5.10. att. Normlie un tangencilie spriegumi rsliec lum z.
141
Plaknes spriegumstvokl
x + y 1
( y ) + 4 2 .
2
max = x (5.12)
min 2 2
tad
0 = 45 .
Punkt 5, kur = 0 ;
1
1 = + 2 = ;
2 2
3 = 0
142
un
0 = 90 .
3 3
45,0 1 3 h
45,0 3 1
1 1
5.11. att. Galveno spriegumu trajektorijas.
45,0
h
143
Zinot galvenos spriegumus, var aprint ekvivalentos spriegumus e . Lietojot
maksiml tangencil sprieguma stiprbas teoriju, sijas stiprbas nosacjums ir
e3 = 2 + 4 2 [ ] ,
e 4 = 2 + 3 2 [ ] ,
Mx
= y,
Ix
QS x
= .
I xb
Vrtjot tikai normlos spriegumus liec, var risint triju tipu uzdevumus:
1. Stiprbas prbaude, kad zinmi sijas rsgriezuma izmri, maksimlais lieces
moments Mmax un pieaujamais spriegums [ ] , tad tiek izmantots stiprbas
nosacjums:
M max
max = [ ] .
Wx
144
5.5. RACIONLS SIJAS RSGRIEZUMA IZVEIDOJUMS
145
Aplkosim dadas formas lumus ar viendu rsgriezuma laukumu A. T
piemram dubult T velmtam profilam Nr. 30 ( A = 46,5 cm2 un Wx = 472 cm4),
Wx 472
x = = = 1, 49 .
3
A 46,53
bh 2
Wx 6 74, 6
x = = = = 0, 235 .
( bh )
3 3
A 46,53
Kvadrtam
a3
Wx 6 52,86
x = = = = 0,167 .
(a )
3 2 3
A 46,53
Riim
d3
Wx 32 44,8
x = = = = 0,141 .
A3 d 2 3
46,53
4
luma pretestbas momentu. Tds piemrs pardts (5.14. att.b). Piemetinot dubult
T profilam divas vertiklas sloksnes, samazinm x , jo luma augstums pieaug
straujk par inerces momentu.
146
a) b) y
y
x x
147
b ( h 2 ) 2 ( h 2 ) ( h 2 )
3 3 3
I x1 = = = .
12 12 6
Trsstra laukuma inerces moments
hb
( h 2 )
3
( h 2 )( h 2 ) = ( h 2 ) .
3 4
I x2 = I x3 = 2 =
48 2 48 96
luma kopjais inerces moments
( h 2 ) 2 ( h 2 ) ( h 2 ) ( h 2 ) .
3 4 3 4
I x = I x1 + 2 I x 2 = + = +
6 96 6 48
luma aksilais pretestbas moments
Ix I 2I x ( h 2 ) 2 ( h 2 )3
Wx = = x = = 2 + =
ymax h h 2 6 48
2
8 h 2 32 2 h + 32 3 + h3 6h 2 + 12 2 h 8 3 24 3 20 2 h + 2h 2 + h3
= = .
24 24
Vienreiz atvasinm
dWx 72 2 40h + 2h 2
= ,
d 24
un pc sasinanas iegstam kvadrtviendojumu
36 2 20h + h 2 = 0 .
Kvadrtisk viendojuma atrisinjums
10h 100h 2 36h 2 10h 8h
1,2 = = ,
36 36
10h 8h h a 2
= = = = 0, 0786a .
36 18 18
h
Otra atbilde neder , jo = (sakrt ar x asi).
2
Pilna kvadrta laukuma aksilais pretestbas moments (5.3. att. a):
Ix 2a 4 a3
Wxp = = = = 0,118a 3 .
ymax 12a 2 6 2
148
5.6. VIENDAS PRETESTBAS SIJU LIEC
h
z
l
b
Q F
Mx
Mx(z)
Fl
h-const
b(z)
b0
b(z)
bmin
h(z)
b-const
h(z)
h0
hmin
149
Viendas pretestbas siju aprina pamat ir nosacjums
M x(z)
max = = [ ] ,
Wx ( z )
lum.
Aplkosim konsolsiju, noslogotu ar koncentrtu spku F. Pieemsim, ka sijas
lums ir taisnstris. Lieces momentam M x ( z ) proporcionlo aksilo pretestbas
h 2b( z )
Wx = .
6
Ievietojot stiprbas nosacjum, iegsim
Fz
2
= [ ]
h b( z )
6
un
6 Fz
b( z ) = .
h 2 [ ]
Sijas brvo galu izveido ar platumu b0, kuru aprina no stiprbas nosacjuma bd:
3Q
max = [ ] ,
2A
kur Q = F un A = bmin h >
Tad sijas platums brvaj gal
3F
bmin = .
2h [ ]
150
6Fl
b0 = bmax = .
h 2 [ ]
Fz 6 Fz
= [ ] un h( z ) = .
h(2z )b b [ ]
6
Sijas luma augstums jveido pc parabolas likuma, kur brv gala augstums
3F
hmin =
2b [ ]
un iespljuma viet
6Fl
h0 = hmax = .
b [ ]
151
3. No vairkiem saliktu siju variantiem izvlas ekonomiskko.
4. Izmantojot rsspka epru un uravska formulu (5.9) aprina tangencilos
spriegumus salikts sijas lum savienotjelementu lmen.
5. Nosaka tangencilo spku (uz sijas garuma vienbu), kas slogo
savienotjelementus.
6. Vadoties no savienotjelementu stiprbas nosacjuma, atrod savienotjelementu
izmrus un to izvietojuma soli.
Atrisinjums
Sijas nepiecieamais aksilais pretestbas moments
M max 705 100
Wx = = = 4406 cm3.
[ ] 16
Wx
h = 1, 2 1, 2 Wx = 1, 2 4406 = 79, 7 80 cm.
Vertikls sienias biezumu aprina pc pieaujamiem
tangencilajiem spriegumiem un sieniu aplko k taisnstri:
3Qmax 3Qmax
max = = [ ] ,
2A 2h
tad
3Qmax 3 470
= = 0,88 cm.
2 [ ] h 2 10 80
Pieemam h = 80 cm un = 1, 0 cm.
152
Lai aprintu plauktu izmrus, pieem, ka plaukti uzem 80 ...85% aksil
spka N, ko izraisa lieces moments (5.18. att. b):
N 705 2
Apl = = = 44 cm .
[ ] 16
pieemam b = 25 cm.
Plauktu biezums
Apl 44
pl = = = 1, 76 cm,
b 25
pieemam pl = 1,8 cm.
M max 70500 2
max = = = 15, 2 < 16 kN/cm .
Wx 4641
h + pl h h 80 + 1,8 80 1 80 3
S x = b pl + = 25 1,8 + = 2641 cm .
2 2 4 2 2 4
153
F F F F
A B
1,5 a 1,5 a
8a
470
Q,
kN
70500 470
M,
kNcm
a) b) c)
y
N
M
k
z z
x
h
Spl
T T
N
bpl e
Ja uve veidota vis sijas garum bez prtraukumiem, tad plaukta statiskais
moments pret x asi
h + pl 80 + 1,8 3
S pl = b pl = 25 1,8 = 1841 cm .
2 2
154
Tangencilie spriegumi plaukta saskar ar vertiklo sieniu
pieemam k = 5 mm.
Lai uvi veidotu ar prtraukumiem, tad ir jpalielina katetes garums.
Atrisinjums
No stiprbas nosacjuma uz normliem spriegumiem atrodam pieaujamo spku:
max M x 40 Fa 40 F
max = = = [ ] ,
( 3a ) 2a 3a 2
2
Wx
6
tad
155
3a 2 [ ] 3 52 1
F = 1,88 kN.
40 40
no kurienes
F 4a 2 [ ] = 4 52 0,1 = 8 kN.
156
5.8. LIECES CENTRS
157
Q
M +dM
III y
Fy
I II M
l
Q Q
IV
Fy x
M +dM M
V
z
dz dz
+d
+d +d
III IV V
Q
y
Mx
y
Mz Mz
x
C
C
x
z
e
5.23. att. Tangencilo spriegumu virzieni
sijas lum. F
5.24. att. Iekjo spku faktori lumos I
un II.
158
Td gadjum
M iz = 0,
seko
M z Fe = 0 ,
un
Mz Mz
e= = .
F Q
Punktu A sauc par lieces centru, tas ir tds punkts, kur jpieliek spks, lai blakus
lieces deformcijm nepards vrpes deformcijas.
M z = dA ,
A
Tad
QS x Q S
Mz = dA = x dA
A
I xb Ix A b
un
S x S
Q dA x dA
Mz b b
e= = A
=A . (5.14.)
Q QI x Ix
Atrisinjums
Tangencilie spriegumi U profila plaukt
QS x
pl = ,
I xt pl
159
h t pl
kur S x = A y1 = xt pl ,
2
tad
Qt pl ( h t pl ) x
pl = .
2 I xt pl
y
tpl.max
pl y
t
I
A*
x
Q
y1
h
C A C
x x
S
s 2
S
tpl
s.max b1 I b1
b b
Ja x = b1 , tad
Q ( h t pl ) b1
pl = pl .max = .
2I x
pl .max + 0 Q ( h t ) b12t
T = pl .vid Apl = tb1 = .
2 4I x
160
M iA =0,
tad
Qe T ( h t ) = 0 ;
T ( h t ) ( h t ) b12t
2
e= = .
Q 4I x
t
I
s 0,5
e = e = 2, 04 = 1, 79 cm (5.26. att.).
2 2
e*
e
5.9. LKAS SIJAS LIECE
A C
x
Par lku siju (stieni) sauc tdu siju, kuras ass ir
S
liekta pirms ts slogojuma. Lkas sijas biei izmanto 2
dads manu detas un konstrukcijs: des S
atsevii loceki, gredzeni, cauruu lkumi u. c.
Eksperimentli ptjumi rda, ka lkas sijas trs
I
lieces gadjum ir spk plakano lumu hipotze.
5.26. att. Lieces centrs U
Lai noskaidrotu spriegumu sadaljumu lkas
profilam Nr. 16.
sijas rsgriezumos, ar diviem sijas asij
perpendikulriem lumiem I un II iedomti izdalm sijas bezgalgi mazu elementu
ar ass garumu S1S2 (5.27. att.).Pieemam, ka lieces momenta iespaid I lums
paliek uz vietas, bet pagrieas ap neitrlo asi tikai otrais lums un tas ieem II
stvokli.
Izsakm brvi izvltas iedras AB sasinjumu, kura atrodas attlum y no
neitrl sla.
iedras skotnjais garums ir
AB = ( r + y ) d
161
kur r neitrl sla liekuma rdiuss;
y attlums no neitrl sla.
a) l d ll
M A B
M
S1 S2
O
b) kelums II
y II
d y 1
I' B
I
y0
y1
h
A B1 S2 S2
y
z n n x
S1
O2 O2 y2 ( = 0)
y0
O1 2
R d
R2
R1
Q
r
iedras garendeformcija ir
BB1 = yd ,
BB1 yd
= = .
AB ( r + y ) d
Lieces normlos spriegumus var noteikt pc Huka likuma:
= E
vai
d y
= E .
d r + y
Iegt formula rda, ka lks sijas lieces gadjum normlais spriegums mains y
ass virzien pc hiperboliska likuma, bet taisnm sijm pc linera likuma.
Trs lieces gadjum normlais spks
162
N = 0,
tpc
dA = 0 .
A
Ievietojam izteiksmi
d ydA
d A r + y
E =0.
T k
d
E 0,
d
tad
ydA
r+ y =0.
A
T k r + y = , tad iegstam
r
A
dA = 0
vai
dA
r A=0.
A
No iepriekjs izteiksmes iegstam neitrl sla liekuma rdiusu
A
r= . (5.15)
dA
A
A
y0 = R r = R . (5.16)
dA
A
M x = ydA .
A
163
d y 2 dA
d A r + y
Mx = E .
y 2 dA y 2 + ry ry ry ydA
A r + y A r + y dA = A y r + y dA = A ydA r A r + y .
=
d
Sprieguma izteiksm ievietojam luma pagrieziena lei un iegstam
d
Mx y
= . (5.17)
Sx r + y
M x y1
(1) =
S x R1
un
M x y2
(2) = ,
S x R2
kur R1 = r + y1 un R2 = r y2 .
Ievrojot lieces momentu M x un aksilo spku N, lkas sijas stiprbas nosacjums
ir
N M x y1
(1) = [ ] ,
A S x R1
N M x y2
(2) = + [ ] . (5.18)
A S x R2
Aprini rda, ka sijm ar R > 5h neitrl ass iet gandrz caur luma smaguma
centru, tpc normlo spriegumu noteikanai var lietot taisnas sijas formulu
164
Mx M
(1) = un (2) = x , (5.19)
Wx (1) Wx (2)
Ix I
kur Wx (1) = un Wx (2) = x ir luma aksilie pretestbas momenti.
h1 h2
un
h
y0 = R .
R
ln 1
R2
165
y
l
n
z F
z
ymax
Qmax
No diferencils eometrijas
d2y
1 dz 2
= (5.20)
dy 2
3
1 +
dz
un no lieces norml sprieguma aprina
1 Mx
= . (5.21)
EI x
166
d2y
1 dz 2 Mx
= =
dy 2 3 EI x
1 +
dz
vai
y '' Mx
= . (5.22)
1 + ( y
3 EI x
)
' 2
dz
tpc
y ''
1
3
1 + ( y ' )2
un var uzrakstt
Mx
y '' = ,
EI x
tad
EI x y '' = M x . (5.23)
o viendojumu var izmantot stingm sijm ar nelielm deformcijm. Pirmais
integrlis
EI x y ' = EI x = M x dz + C (5.24)
EI x y = dz M x dz + Cz + D , (5.25)
=
M x dz + C
(5.26)
EI x
167
y=
dz M x dz + Cz + D
. (5.27)
EI x
y
ql ql
Ay = By =
ymax
2 q 2
A B z
max
y
z
l
2
l
Atrisinjums
Diferencilviendojums der visai sijai:
EIy = M .
qz 2 qlz qz 2 q
Lieces moments z lum: M = Ay = = ( lz z 2 ) .
2 2 2 2
Divreiz integrjam
q lz 2 z 3
EIy = EI = +C (5.28)
2 2 3
q lz 3 z 4
EIy = + Cz + D . (5.29)
2 6 12
168
y = 0.
Balst B:
z=l
un
y = 0.
Formula (5.29) balst A dod
D = 0,
bet balst B
q l4 l4
0 = + Cl ,
2 6 12
tad
ql 3
C= . (5.30)
24
Ievietojot izteiksmi (5.30) formuls (5.28) un (5.29), iegstam
q lz 2 z 3 ql 3 ql 3 6 z 2 4 z 3
EI = = 1 2 + 3 ; (5.31)
2 2 3 24 24 l l
q lz 3 z 4 ql 3 z ql 3 z 2 z 2 z 3
EIy = = 1 2 + 3 . (5.32)
2 6 12 24 24 l l
l
Maksiml izliece slodzes simetrijas d rodas sijas vid, kur z = ;
2
l 2 l l
2 3
ql 3 4
ymax = 2 1 2 + 2 = 5ql .
24 EI l2 l3 384 EI
Lielkais deformts sijas ass pagrieziena leis rodas virs balstiem A un B, kur
z=0
vai
z = l;
ql 3
max = .
24 EI
169
Izteiksme ar mnus zmi der balstam A, bet ar plus zmi balstam B.
F y
z
ymax
max
z
l
un
b) ja z = l , tad
= 0.
Ievietojot robenoteikumus iepriekmintajos viendojumos iegstam
konstantes:
170
Fl 2
EI 0 = +C ;
2
Fl 2
C=
2
un
Fl 3 Fl 2
EI 0 = + l + D ;
6 2
Fl 3
D= .
3
Ievietojam konstantes viendojumos (c) un (d):
1 Fz 2 Fl 2 Fl 2 z 2
= + = 1 ;
EI 2 2 2 EI l 2
1 Fz 3 Fl 2 Fl 3 Fl 3 z 3 3z
y= + z = 3 + 2 .
EI 6 2 3 6 EI l l
Ja z = 0 , tad
Fl 2
max = .
2 EI
Plusa zme rda, ka sijas ass pagrieziena leis veidojas pretji pulkstea rdtja
virzienam,
Ja z = 0 , tad
Fl 3
ymax = .
3EI
Mnusa zme rda, ka izliece notiek pretji y ass virzienam..
[ ] = 1 MN/m2.
171
Atrisinjums
Konstrujot konsolsijai epras nav nepiecieams noteikt balstu reakcijas. Par
posmu robem izvlamies spka F un spkpra M 0 iedarbbas lumus, k ar
vienmrgi izkliedts slodzes q robeas. Konkrtaj gadjum (5.31. att.), bs trs
posmi. Td turpmk lumus izvlamies no lab sijas gala.
y M0 y
q
z x
z3 z2 z1 F
d
a b c
Qy, 4
kN z23
z
3
Mx, 2,12
1,8
kNm
1,55 z
0,45
2,05
gala. Atmetam sijas kreiso dau un aplkojam labs daas ldzsvaru. Aizstjam
atmests daas iedarbbu ar rsspku Qy1 un lieces momentu M x1 (5.32. att. a), kur
F iy = 0;
172
y y y
Q1 Q2 q Q3 M0
M1 M2 q
z z z
z1 z2 c M3 b c
F F F
z3
a) b) c)
Q y1 + F = 0 ;
Qy1 = F (konstants),
M x1 =0;
M x1 + Fz1 = 0 ;
Ja z1 = 0 , tad
Qy1 = 3 kN un M x1 = 0 ,
ja z1 = 0, 6 m, tad
M x1 = 3 0, 6 = 1,8 kNm.
un
qz22
M x 2 = F ( z2 + c ) (kvadrtiska parabola).
2
Nosakot z2 koordintes, kuras atbilst otr posma b robem, iegstam rsspka
Qy 2 robevrtbas:
173
ja z2 = 0 , tad
Qy 2 = 3 kN
un ja z2 = 0,5 m, tad
Qy 2 = 14 0,5 3 = 4 kN.
Qy 2 = qz2 F = 0 ,
tad
F 3
z2 = = = 0, 214 m.
q 14
0, 2142
M x 2 = 3 ( 0, 214 + 0, 6 ) 14 = 2,12 kNm.
2
Ja z2 = 0,5 m
0,52
M x 2 = 3 ( 0,5 + 0, 6 ) 14 = 1,55 kNm.
2
Konstrujam M x 2 epru analogi pirmajam posmam.
174
b
M x 3 = F ( z3 + b + c ) qb z3 + M 0 (liners viendojums).
2
Qy 3 = 14 0,5 3 = 4 kN (const);
0,5
M x 3 = 3 ( 0 + 0,5 + 0, 6 ) 14 0,5 0 + 2 = 0, 45 kNm, ja z3 = 0
2
un
0,5
M x 3 = 3 ( 0, 4 + 0,5 + 0, 6 ) 14 0,5 0, 4 + 2 = 2, 05 kNm, ja z3 = 0, 4 m.
2
32 max M x 32 2,12
d 3 = 3 = 0,139 m.
[ ] 8 103
Pieemam d = 14 cm.
Koka konstrukcijas ir nepiecieams prbaudt ar uz rslieces tangencilajiem
spriegumiem:
4 max Qy 4 4 103
= 0,346[ ] = 1, 0 MN/m .
2
max = =
3 r 2 3 ( 7 10 )
2 2
m; [ ] = 160 MN/m2.
175
Atrisinjums
Divbalstu sijas gadjum vispirms jnosaka balstu reakcijas. No statikas ldzsvara
nosacjumiem:
M iB =0;
b2
Fa q M 0 + YC ( b + c + d ) = 0;
2
YC = 16,8 kN,
M iC = 0;
y
YB M0 YC y
q
F
C ZC z
x
z1 z4
z3
z2
a b c d
Qy,
43,2
kN
20 16,8
z2E
Mx, 5,84
8,4
kNm 8,66
7,6
10
b
F ( a + b + c + d ) YB ( b + c + d ) + qb + c + d M 0 = 0;
2
YB = 63, 2 kN,
F iz =0;
176
ZC = 0 .
F + YB qb + YC = 0 ; 20 + 63, 2 50 1, 2 + 16,8 = 0 ;
80 80 = 0.
Ttad balstu reakcijas aprintas pareizi.
Pirmo lumu izvlamies posm a ( 0 z1 a ) attlum z1 no kreis sijas gala
F iy = 0;
Q y1 F = 0 ;
Qy1 = F (const),
M ix =0;
M x1 + Fz1 = 0 ;
a) F y b) F YB q y
M 1 M 2
z
z
z1 a z2
Q1 Q2
c) y d) y
Q3 YC Q4 M YC
M 3 M 4
0
z z
z3 z4 d
5.34. att. luma metodes aprina shmas rsspka un lieces momenta noteikanai.
Ja z1 = 0 , tad
Qy1 = 20 kN (konst)
177
un
M x1 = 0 .
Ja z1 = a = 0,5 m, tad
M x1 = 20 0,5 = 10 kNm.
Qy 2 qz2 + YB F = 0 ;
qz22
M x2 + + F ( z2 + a ) YB z2 = 0 ,
2
tad
Qy 2 = YB F qz2 (liners viendojums)
un
qz22
M x 2 = YB z2 F ( a + z2 ) (kvadrtiska parabola).
2
Qy 2 = YB qz2 F = 0;
YB F 63, 2 20
z2 = = = 0,864 m.
q 50
50 0,8642
M x 2 = 63, 2 0,864 20 ( 0,5 + 0,864 ) = 8, 66 kNm,
2
ja z2 = 1, 2 m, tad
178
50 1, 22
M x 2 = 63, 2 1, 2 20 ( 0,5 + 1, 2 ) = 5,84 kNm.
2
Treo lumu izvlamies posm d ( 0 z3 d ) attlum z3 no lab sijas gala
M x 3 + YC z3 = 0 ,
tad
Qy 3 = YC (const)
un
M x 3 = YC z3 (liners viendojums).
M x3 = 0 ,
ja z3 = 0,5 m, tad
M x 3 = 16,8 0,5 = 8, 4 kNm,
M x 4 M 0 + YC ( z4 + d ) = 0 ,
tad
Qy 4 = YC (const)
M x 4 = YC ( z4 + d ) M 0 (liners viendojums).
kNm.
179
No stiprbas nosacjuma liec aprinm sijas nepiecieamo aksilo pretestbas
momentu:
max M x 10
Wx = = 6, 25 105 m3 = 62,5 cm3.
[ ] 160 103
180
6. n o d a a
ELASTGIE PRVIETOJUMI
6.1. SISTMAS POTENCIL ENERIJA
dU = dU N + dQ x + dQ y + dM x + dM y + dM z . (6.1)
181
A stiea rsgriezuma laukums.
Ja stienis slogots ar lieces momentu M(z), kur siju izliec, tad luma
pagrieziena lei aprinam izmantojot sijas liekts ass diferencilviendojumu
EIy = M (z ) , kuru parakstam di
M ( z)
y = (6.4)
EI
vai
d ( y ) d M ( z )
y = = = , (6.5)
dz dz EI
M ( z )dz
d = . (6.6)
EI
182
Aplkojam stiea elementu garum dz, uz kuru darbojas aksilais spks N(z),
lieces moments M(z) un vrpes moments Mz(z). Elastgo deformciju robes,
izmantot spku darbbas neatkarbas principu, kopjo sistm uzkrto potencilo
eneriju varam aprint k potencilo eneriju summu no katra atsevi iekjo
spku faktora. , ,
Slogojot stieni stiep, liec vai vrp Huka likums darbbas robes, sakarba
starp attiecgo iekjo spku faktoriem un to izsauktm elastgm deformcijm ir
linera (6.1. att.).
Stiea element ar
garumu dz akumults
potencils enerijas integrl
vrtba no aksil spka N bs
vienda ar zemlknes laukumu
1
U N = d vai U N = N , (6.8) , ,
2
kur N - aksil spka galg 6.1. att. Sakarba starp iekjo spku faktoriem N,
M, Mz un to izsauktm deformcijm , , .
vrtba,
1
dU N = N ( z )d . (6.9)
2
183
Ievietojot sakarbas (6.9), (6.10) un (6.11) potencils enerijas izteiksm (6.2),
iegsim
1 1 1
dU = dU N + dM x + dM y + dM z = N ( z )d + M z ( z )d + M ( z )d . (6.12)
2 2 2
kur indekss L pie integra zmes norda, ka integranu veicam pa visu attiecg
stiea garumu.
Izteiksme (6.14) ietver sev iekjos spku faktorus aksilo spku N, vrpes
momentu Mz un lieces momentu M. T k lieces moments var darboties divs plakns
radt lieci ap x un y asm, tad pdjo saskaitmo formul (6.14) sadalm divs das,
rakstot atsevias izteiksmes lieces momentam ap katru no m asm:
2 2 2
1 N 2 ( z) 1 M z ( z) 1 M x ( z) 1 M y (z)
U=
2 L EA
dz +
2 L GI p
dz +
2 L EI x
dz +
2 L EI y
dz , (6.15)
184
izsauc prvietojumu, ko apzm ar ij. Pirmais indekss norda, kur punkt mekl
prvietojumu, bet otrs kur punkt pieliktais spks to izraisa.
Ja uz konstrukciju (sistmu) punkt j darbojas spks, kura vrtba ir viena spka
vienba ( F j = 1 ) un kuru sauc par spka vieninieku, tad i-t punkta prvietojumu no
ij = ji . (6.16)
Vispirms pieliksim spka vieninieku Fi = 1 punkt i (6.2. att. a). Tas pieaug no
nulles ldz vienai spka vienbai un izsauc punkta i prvietojumu par lielumu ii (6.2.
att. a), punkts i)). Sistm uzkrjas potencil enerija, kas skaitliski vienda ar spka
Fi = 1 veikto darbu prvietojum ii, t.i.
1 1
Fi ii = ii . (6.17)
2 2
185
Spks Fi = 1 punkt j rada prvietojumu ji, bet darbs eit netiek darts (6.2. att. a,
punkts j). Pc tam, jau deformtai sistmai, punkt j pieliekam otru spka vieninieku
F j = 1 , atstjot spku Fi = 1 punkt i. Punkt j pieliktais spks F j = 1 pieaugot no nulles
ldz vienai spka vienbai izsauc punkta j prvietojumu jj un punkta i prvietojumu ij,
veicot darbu punkta j prvietojum
1 1
F j jj = jj .
2 2
Fi ij = ij . (6.18)
1 1
ii + jj + ij . (6.19)
2 2
Tlk atkrtojam aprinu, mainot spku pielikanas secbu (6.2. att. b).
Vispirms pieliksim spku F j = 1 punkt j un tad spku Fi = 1 punkt i, atstjot spku
1 1
jj + ii + ji . (6.20)
2 2
186
6.3. KASTILJANO TEORMA
Pieemam, ka rjs slodzes F1, F2, ... Fn darbbas rezultt ermen akumult
potencil enerija U ir vienda ar visu spku veikto darbu summu attiecgos
prvietojumos. Dosim vienam no spkiem, piemram, Fr bezgala mazu pieaugumu
dFr. Tad potencil enerija U ar iegs attiecgu pieaugumu
U
dFr (6.22)
Fr
un ks
U
U+ dFr . (6.23)
Fr
187
Mainm spku pielikanas secbu. Vispirms pieliksim spku dFr. Tas izsauks
spka dFr pielikanas punkta bezgala mazu elastgu prvietojumu dr spka darbbas
dFr d r
virzien. Spka dFr veiktais darbs bs . Tlk pieliksim visu prjo spku
2
sistmu, kura dot potencilo eneriju U, atstjot spku dFr. Tagad sistmas kopj
potencil enerija bs pieaugusi par o papildus darbu dFr r , kuru veica spks dFr
prvietojum r. Prvietojums r ir sijai pielikto spku F1, F2, ... Fn sistmas radt
kopj prvietojuma projekcija uz spka Fr darbbas virzienu. Sistmas potencil
enerija tagad ir
1
U + dFr r + dFr d r . (6.24)
2
Saldzinot izteiksmes (6.23) un (6.24), iegsim
U 1
U+ dFr = U + dFr r + dFr d r . (6.25)
Fr 2
dFr d r
Atmetot formul (6.25) saskaitmo , k otrs krtas bezgalgi mazu
2
lielumu, bs
U
dFr = dFr r (6.26)
Fr
vai
U
= r . (6.27)
Fr
188
kur Mk rjs slodzes lieces vai vrpes moments,
k momenta darbbas luma pagrieziena leis momenta virzien.
di aprakstto Kastiljano teormu var pielietot elastgo prvietojumu linero
(6.27) un leisko (6.28) aprinanai tikai Huka likuma darbbas robes, t.i.,
elastgo deformciju robes pie nemaingas rjs slodzes. Teormas izvedum tika
pieemts, ka prvietojumu virzieni sakrt ar spku vai momentu darbbas virzieniem.
Td, veicot aprinus ar o teormu, prvietojumus, kuri vrsti spku vai momentu
darbbas virzien, uzskata par pozitviem.
Lai aprinus vienkrotu, ir radti vairki enertisks metodes specifiski
varianti vai paveidi, tdi k Kastiljano formula, Mora integrlis, Vereagina
pamiens, Simpsona formula, skotnjo parametru metode u.c.
U 1 N 2 ( z) 2
1 M z ( z)
2
1 M x ( z) 1 M y ( z)
2
r = = dz + dz + dz + dz .
Fr 2 Fr L EA 2 L GI p 2 L EI x 2 L EI y
N 2 ( z ) N ( z )
= 2N (z) ;
Fr Fr
189
M x ( z ) M x ( z )
2
= 2M x ( z ) ; (6.29)
Fr Fr
M y ( z ) M y ( z )
2
= 2M y ( z ) ;
Fr Fr
2
M z ( z ) M z ( z )
= 2M z ( z ) .
Fr Fr
M y ( z ) M y ( z ) M z ( z ) M z ( z )
+ dz + dz . (6.30)
L
EI y Fr L
GI p Fr
M y ( z ) M y ( z ) M z ( z ) M z ( z )
+ dz + dz . (6.31)
L
EI y M k L
GI p M k
190
(fiktvu) spku, viendu ar nulli (Ff = 0), vai lum - fiktvu momentu (Mf = 0).
Tlk aprinam balstu reakcijas un rakstam iekjo spku faktoru izteiksmes, ietverot
tajs os fiktvos lielumus. Veicam atvasinanu pc fiktv spka vai momenta.
Ievietojot iekjo spku faktoru izteiksmes un atvasinjumus Kastiljano formuls
atceramies, ka fiktvais spks un fiktvais moments ir viendi ar nulli. Veicot
integranu aprinam attiecgos prvietojumus.
M ( z) = M ( z) F + M ( z) M + M ( z) q , (6.32)
M z ( z) = M z ( z) F + M z ( z) M + M z ( z) q ,
kur indeksi F, M un q rda, kda slodze ir izsaukusi iekjo spku faktoru raanos.
Saskaitmos, kurus rada slodzes F un M pierakstam di:
n n
N ( z ) F = Fi N i ( z ) , N ( z) M = M j N j ( z)
i =1 j =1
n n
M ( z ) F = Fi M i ( z ) , M ( z) M = M j M j ( z) , (6.33)
i =1 j =1
n n
M z ( z ) F = Fi M z i ( z ) , M z ( z) M = M j M z j ( z) ,
i =1 j =1
191
kur N i (z ) , M i (z ) , M zi (z ) - aksilais spks, lieces moments un vrpes moments no i-t
momenta vieninieka ( M j = 1 ).
Sakarbas (6.33) nozm, ka iekjo spku faktorus no kda rja spka Fi,
pierakstam k rj spka patiess vrtbas Fi reizinjumu ar spka vieninieku ( Fi = 1 ).
Analogi, iekjo spku faktorus no rj momenta pierakstam k j momenta sts
vrtbas reizinjumu ar momenta vieninieku ( M j = 1 ).
N ( z ) N ( z ) F N ( z ) M N ( z ) q
= + + . (6.34)
Fr Fr Fr Fr
N ( z )
= N r ( z) . (6.37)
Fr
Ldzgi iegstam, ka
M ( z ) M z ( z )
= M r ( z ) un = M zr ( z ) . (6.38)
Fr Fr
192
N ( z) M ( z)
r = N r ( z )dz + x M xr ( z )dz +
L
EA L
EI x
M y ( z) M z ( z)
+ M xr ( z )dz + M zr ( z )dz.
EI y GI p
L L (6.39)
Formulu (6.39) sauc par Mora integrli un to var izmantot k linero, t leisko
prvietojumu noteikanai. Prvietojumus aprina sekojo krtb:
1. Katram sistmas posmam raksta iekjo spku faktoru izteiksmes no rjs
slodzes.
2. Veido jaunu aprina shmu, kuru slogo tikai ar spka (ja aprina linero
prvietojumu) vai momenta (ja aprina pagrieziena lei) vieninieku, taj viet un
virzien, kur prvietojums japrina.
3. Raksta iekjo spku faktoru izteiksmes tikai no spka vai momenta
vieninieka.
4. Ievieto iegts iekjo spku faktoru izteiksmes Mora integrl (6.39) un
aprina prvietojumu.
Rakstot iekjo spku faktoru izteiksmes no rjs slodzes un no spka vai
momenta vieninieka, posmu secbai jbt vienai un tai paai.
Aprint konsolsijas vid izlieci un sijas ass pagrieziena lei, ja sija slogota ar
spku F (6.4. att. a). Konsolsijas stingums vis ts garum ir konstants ( EI x = const ).
Lieces momenta izteiksmes lumos no spka F:
l
Posm A K : 0 z1 ;
2
M x1 = Fz1 .
l
Posm K B: 0 z2 ;
2
l
M x1 = F + z2 .
2
193
F =1
M =1
Lai aprintu izlieci, uz jaunas sijas ar tdiem paiem balstiem (6.4. att. b),
aprina viet pieliekam spka vieninieku F = 1.
Lieces momenta izteiksmes no spka vieninieka:
M1 = 0
un
M 2 = -1z2
Lai aprintu sijas ass pagrieziena lei K, uz jaunas sijas ass ar tdiem paiem
balstiem (6.4. att. c), pagrieziena lea aprinanas viet pieliekam momentu M 1 =1.
Lieces momenta izteiksmes no momenta vieninieka:
M1 = 0
un
M 1 = 1.
Izliece lum K:
l l l
M M 2
M M 2
M M 1 2 l
yK = ix i dz = x1 1 dz1 + x 2 2 dz2 = F + z2 ( z2 ) dz2 =
l
EI x 0
EI x 0
EI x EI x 0 2
194
l l
F 2 l z2 2 F l z22 z23 2 F l 3 l 3 5 Fl 3
EI x 0 2
= + z dz = + = + = .
EI x 2 2 3
2 2
0
EI x 16 24 48EI x
l l l
M M 2
M M 2
M M 1 2 l
k = ix i = x1 1 dz1 + x 2 2 dz 2 = F + z 2 dz 2 =
l
EI x 0
EI x 0
EI x EI x 0 2
l
F l z2 z22 2 F l2 l2 3Fl 2
= + = + = .
EI x 2 2 0
EI x 4 8 8 EI x
Atrisinjums
Lai aprintu punkta A horizontlo prvietojumu, uz jaunas sijas ass punkt A
pieliekam horizontl virzien vrstu spka vieninieku F =1. Maingais lielums ir
leis 0 .
Lieces moments no spka F:
M F = FR sin .
M = R sin .
195
M =1
F =1
FR sin R sin Rd FR3
l
M F Mds
hor = = = sin 2 d =
0
EI x 0
EI x EI x 0
FR 3 sin 2 FR 3
= = ,
EI x 2 0 2 EI x
kur loks ds = Rd .
Punkta A horizontl prvietojum plusa zme norda, ka prvietojums notiek
pielikt spka vieninieka virzien.
Divbalstu sija ldz vidusdaai slogota ar izkliedtu slodzi q. Aprint izlieci sijas
viduspunkt, ja sijas stingums EI x = const .
Atrisinjums
Vispirms aprinam balstu reakcijas no izkliedts slodzes (6.6. att. a) un no
spka vieninieka (6.6..att. b):
M iA =0;
ql l
+ By l = 0 ;
2 4
ql
By = .
8
F iy = 0;
196
ql
Ay + By = 0;
8
ql ql 3ql
Ay = = .
2 8 8
M iA =0;
l
1 + By l = 0 ;
2
1
By = .
2
Ay F =1 By
F iy = 0;
Ay + By 1 = 0 ;
1 1
Ay = 1 = .
2 2
197
z1
M 1 = By z1 = .
2
l
Posm B-C: 0 z2 ;
2
qlz2
M 2 = B y z2 =
8
un
z2
M 2 = By z2 = .
2
Izliece sijas viduspunkt C:
l l
l l
2
M 1M 1dz1 2 M 2 M 2 dz2 1 2 3qlz1 qz12 z1 2
qlz2 z2
yC = + = dz1 + dz2 =
0
EI x 0
EI x EI x 0 8 2 2 0
8 2
l l l
l l l
1 2 3qlz12 2
qz13 2
qlz22 1 3qlz13 2 qz14 2 qlz23 2
EI x 0 16 0 4 1 0 16 2 EI x 16 3 4 4 16 3 =
= dz1 dz + dz = +
0 0 0
1 3ql 4 ql 4 ql 4 5ql 4
= + = .
EI x 16 3 8 4 4 16 16 3 8 768EI x
198
h paa posma robeas. Ja abas epras ir lineras, var dart ar otrdi. Vereagina
pamiens ir rts tad, ja iekjo spku faktoru epras var konstrut nerakstot analtisks
izteiksmes. Vienkras epras iegst, ja taisnu stieu sistma nav pakauta izkliedtai
slodzei.
Pie konstanta stinguma (EI = const) lieces slogojuma gadjum Mora integrlis
(6.39) iegst sekojou formu:
1
EI L
= MMdz
. (6.40)
MMdz =
0 0
dz
ztgdz = ztgd = tg zd .
0 0
(6.43)
l
Integrlis zd
0
ir rjs slodzes momentu epras laukuma statiskais moments
MMdz =tgz .
0
0 (6.44)
199
6.7. att. Lieces momenta M un spka vieninieka M epras.
h
tg = vai h = tgz 0 . (6.45)
zo
MMdz =h .
0
(6.46)
200
n h
h h
= + + , (6.49)
i =1 EA i , N EI i , M EI p i ,M
z
Atrisinjums
Izmantosim Vereagina formulu:
i hi
= .
EI
201
6.8. att. Aprina shma un lieces momentu epras.
MC a
= ,
30 a+b
202
no kurienes
30a 30 40
MC = = = 17,14kGcm .
a + b 40 + 30
17,14 a 17,14 40
1 = = = 34,28kGcm .
2 2
Otr posm C-B epras laukumu veido trapeca. To sadalm divos laukumos
taisnstra laukum 2' un trijstra laukum 2'' un aprinm o laukumu lielumus:
h1 2a 2
= = ,
17,12 3a 3
no kurienes
17,12 2
h1 = = 11,41kGcm. .
3
Nav grti konstatt, ka
M C 17,12
h2 = = = 8,56kGcm .
2 2
203
h2 b 1
= = ,
17,12 3b 3
no kurienes
17,12
h2 = = 5,71kGcm .
3
f 3 e 0,6 3 5
Ix = = = 0,09cm 4 .
12 12
1
yc = (1 h1 + 2 h2 + 2 h2 ) =
EI x
1
= [(34,28) 11,41 + (514,2) 8,56 + (192,9) 5,71] = 0,032cm.
2 10 0,09
6
a 40
+b + 30
h1 3
= = 3 = 0,62 ,
1 a + b 40 + 30
no kurienes
h1 = 0,62kGcm .
No attiecbas
b 30
h2 2 2 15
= = = = 0,21
1 a + b 40 + 30 70
204
atrodam, ka
h2 = 0,21kGcm .
No attiecbas
b 30
h2 3 3 1
= = =
1 a + b 40 + 30 7
aprinam, ka
1
h2 = = 0,14kGcm .
7
Tlk aprinam balsta A pagrieziena lei:
1
A = (1 h1 + 2 h2 + 2 h2 ) =
EI x
1
= [(34,28)(0,62) + (514,2)(0,21) + (192,9)(0,14)] = 0,000868rad .
2 10 0,09
6
Pozitva zme pie rezultta skaitlisks vrtbas norda uz to, ka balsta A lums
pagriezsies momenta vieninieka darbbas virzien.
MM F dz
EI
=
l
6 EI
( M A M FA + 4M C M FC + M B M FB )
0
un, ievrojot, ka
205
MA+MB
MC =
2
un
M FA + M FB
M FC = ,
2
iegstam
MM F dz
EI
=
l
6 EI
( 2M A M FA + 2M B M FB + M A M FB + M B M FA ) . (6.1)
0
MM F dz
EI
=
l
6 EI
( M A M FA + 4M C M FC + M B M FB ) . (6.2)
0
206
6.5. piemrs. Izlieces aprinana ar Simpsona formulu.
Ar Simpsona formulas paldzbu aprint maksimlo izlieci divbalstu sijai, kura
ts vid slogota ar spku F, ja EI = const (6.10. att.).
Atrisinjums
Eprs ir 2 posmi ar viendiem lielumiem:
l
0 z1
2
un
l
0 z2 .
2
Attiecgo posmu lieces momentu izteiksmes:
207
F
M1 = z1
2
un
1
M1 = z1 ,
2
attiecgi
F
M2 = z2
2
un
1
M 2 = z2 .
2
Abm lieces momentu eprm ir liners raksturs un aprina lielumi ir viendi.
Izlieces aprinam izmantojam formulu (6.1).
l
2
M 1M 1dz1 l Fl l l Fl Fl 3
y = f = 2 = 2 2 0 0 + 2 + 0 + 0 = .
0
EI 2 6 EI 4 4 4 4 48EI
Atrisinjums
Vispirms zmjam lieces momenta epras no rjs slodzes un no spka
vieninieka, kur pielikts lum, kur vislielkais lieces moments, t.i., laiduma vid
(6.11. att.).
Eprs ir 2 posmi ar viendiem lielumiem:
l
0 z1
2
un
l
0 z2 .
2
Lieces momentu izteiksmes no rjs slodzes un spka vieninieka:
208
ql qz 2
M1 = z1 1
2 2
un
1
M1 = z1 .
2
Otraj posm lieces momentu izteiksmes no rjs slodzes un spka vieninieka ir
viendas k pirmaj posm.
6.11. att. Lieces momenta epras vienam posmam no rjs slodzes un no spka
vieninieka.
Ja z1 = 0 , tad
M1 = 0
209
un
M1 = 0 ,
l
ja z1 = , tad
4
ql l ql 2 3ql 2
M1 = =
2 4 2 16 32
un
1 l l
M1 = = ,
2 4 8
l
ja z1 = ,
2
tad
ql 2
M1 =
8
un
l
M1 = .
4
l
2
M 1M 1dz1 l 3ql 2 l ql 2 l 5ql 4
y = f = 2 = 2 0 0 + 4 + = .
0
EI 2 6 EI 32 8 8 4 384 EI
M A = 0;
qa 2
+ RB 2a = 0 ,
2
210
qa
RB = ;
4
M B = 0;
211
3
qa a RA 2a = 0 ;
2
3qa
RA =
4
un no spka vieninieka
M A = 0;
1 a + RB 2a = 0 ;
1
RB = ;
2
M B = 0;
R A 2a + 1 a = 0 ;
1
RA = .
2
Pirm posm 0 z1 a .
rsspks no rjs slodzes
3qa
Q1 = qz1 ,
4
Ja z1 = 0 , tad
3qa
Q1 =
4
un ja z1 = a , tad
3qa qa
Q1 = qa = .
4 4
Ja Q1 = 0 , tad
3qa
qz1 = 0
4
un
3a
z1 = .
4
Lieces moments no rjs slodzes un spka vieninieka:
3qa qz 2
M1 = z1 1 ;
4 2
212
1 z
M 1 = z1 = 1 .
2 2
Ja z1 = 0 , tad
M1 = 0
un
M1 = 0 .
a
Ja z1 = , tad
2
3qa a q a 2 qa 2
M1 = =
4 2 2 4 4
un
1 a a
M1 = = .
2 2 4
3a
Ja z1 = z1 = , tad
4
2
3qa 3a q 3a 9qa 2
M1 = = .
4 4 2 4 32
Ja z1 = a , tad
3qa qa 2 qa 2
M1 = a =
4 2 4
un
1 a
M1 = a= .
2 2
Otr posm 0 z2 a .
rsspks no rjs slodzes
qa
Q2 = - const.
4
Lieces moments no rjs slodzes un spka vieninieka:
qaz2
M2 =
4
un
z2
M2 = .
2
213
Ja z2 = 0 , tad
M 2 = 0 un M 2 = 0 .
Ja z2 = a , tad
qa 2
M2 =
4
un
a
M2 = .
2
Izlieci sijas vid aprinm ar Simpsona formulas paldzbu. Pirmaj posm
izmantojam formulu (6.2), jo vienai no eprm ir parabolisks raksturs, bet otr posm
formulu (6.1), jo abas epras ir lineras.
a qa 2 a qa 2 a
a a
M 1M 1dz1 M M dz
y= + 2 2 2 = 0 + 4 + +
0
EI 0
EI 6 EI 4 4 4 2
a qa 2 a qa 2 a 5qa 4
+ 2 + 2 0 0 + 0 + 0 = .
6 EI 4 2 4 2 48EI
M A = 0;
a 3a
qa 3qa + RB 2a = 0;
2 2
22qa
RB = 2, 75qa = .
8
M B = 0;
3a qa 2 qa 2
RA 2a + qa a + qa + = 0;
2 2 2
214
10qa
RA = 1, 25qa = .
8
Reakciju prbaude F y = 0;
10qa 22qa
3qa qa + + = 0;
8 8
4qa + 4qa = 0.
M A = 0;
RB 2a + 1 3a = 0;
3
RB = .
2
M B = 0;
R 2a + 1 a = 0;
1
RA = .
2
Aplkojot abas slogojuma shmas veidojas trs posmi. ajos posmos aprinm
lieces momentus no rjs slodzes un no spka vieninieka (6.13. att. b un d).
Pirmaj posm 0 z1 a :
10qa qz 2
M1 = z1 1 ;
8 2
1 z
M1 = z1 = 1 ,
2 2
ja z1 = 0 , tad
M1 = 0
un
M1 = 0 ,
215
6.13. att. Slogojuma shma un lieces momentu epras.
216
a
ja z1 = , tad
2
2
a
q
4qa 2
=
10qa a 2
M1 = ;
8 2 2 8
1 a a
M1 = = ,
2 2 4
ja z1 = a , tad
10qa qa 2 6qa 2
M1 = a = ;
8 2 8
1 2a
M1 = a = .
2 4
Otraj posm 0 z2 a .
q ( a + z2 )
2
10qa
M2 = ( a + z2 ) qaz2 ;
8 2
1
M2 = ( a + z2 ) ,
2
ja z2 = 0 , tad
10qa qa 2 6qa 2
M2 = a = ;
8 2 8
1 2a
M2 = a= ,
2 4
a
ja z2 = , tad
2
2
a
qa +
10qa a a 2 2qa 2
M2 = a + qa z2 = ;
8 2 2 2 8
1 a 3a
M2 = a + = ,
2 2 4
ja z2 = a , tad
q (a + a)
2
10qa 4qa 2
M2 = ( a + a ) qa a = ;
8 2 8
1 4a
M2 = (a + a) = a = .
2 4
217
Treaj posm 0 z3 a .
qz32
M3 = ;
2
M 3 = 1 z3 = z3 ,
ja z3 = 0 , tad
M3 = 0
un
M3 = 0 ,
a
ja z3 = , tad
2
2
a
q
qa 2
M3 = =
2
;
2 8
a 2a
M3 = = ,
2 4
ja z3 = a , tad
qa 2 4qa 2
M3 = = ;
2 8
4a
M3 = a = .
4
Aprinm izlieci lum D, izmantojot Simpsona formulu, ja vienai no lieces
momenta eprm ir parabolisks raksturs (6.13. att. b).
a 4qa 2 a 6qa 2 2a
yD = 0 + 4 + +
6 EI 8 4 8 4
a 6qa 2 2a 2qa 2 3a 4qa 2 4a
+ + 4 +
6 EI 8 4 8 4 8 4
a 4qa 2 4a qa 2 2a qa 4
+ 4 + 0 =
6 EI 8 4 8 4 8 EI
M A = 0;
218
1 a + RB 2a = 0 ;
1
RB = .
2
M B = 0;
R A 2a 1 a = 0 ;
1
RA = .
2
Lieces momenti no spka vieninieka:
Pirmaj posm 0 z1 a :
1
M 1 = z1 ,
2
ja z1 = 0 , tad
M1 = 0 ,
a
ja z1 = , tad
2
1 a a
M1 = = ,
2 2 4
ja z1 = a , tad
1 2a
M1 = a = .
2 4
Otraj posm 0 z2 a :
1
M2 = ( a + z2 ) + 1 z2 ,
2
ja z2 = 0 ,tad
1 2a
M2 = a = ,
2 4
a
ja z2 = , tad
2
1 a a a
M2 = a + + = ,
2 2 2 4
ja z2 = a , tad
219
1
M2 = (a + a) + a = 0 .
2
Zmjam lieces momentu epru no spka vieninieka, pielikta lum C (6.13.
att. f).
Sijas izliece lum C:
a 4qa 2 a 6qa 2 2a
yC = 0 4 +
6 EI 8 4 8 4
a 6qa 2 2a 2qa 2 a qa 4
+ 4 + 0 = .
6 EI 8 4 8 4 4 EI
numuru.
Atrisinjums
Balstu reakcijas no rjs slodzes
M A = 0;
Fa 2 Fa 3Fa + 4 RB a = 0;
3F
RB = .
2
T k rj slodze uzlikta simetriski, tad reakcijas ir viendas:
3F
RA = RB = .
2
Lieces momentu aprins no rjs slodzes.
0 z1 a;
M x1 = RA z1 ,
ja z1 = 0, tad
220
M x1 = 0,
ja z1 = a, tad
3F 3 20
M x1 = a = 2 = 60 kNm.
2 2
0 z 2 a;
3Fa Fz2
M x 2 = RA ( a + z2 ) Fz2 = + ,
2 2
ja z2 = 0, tad
3Fa 3 20 2
M x2 = = = 60 kNm,
2 2
ja z2 = a, tad
221
3Fa Fa
M x2 = + = 2 Fa = 2 20 2 = 80 kNm.
2 2
lumi z3 un z4 ir analogi lumiem z1 un z2, td ar lieces momenta epra ir
simetriska.
Maksimlais lieces moments ir sijas vid
max M x = 80 kNm = 8000 kNcm.
max M x 8000 3
Wx = = 400 cm .
[ ] 20
M A = 0;
F 2a + RB 4a = 1 2a + RB 4a = 0;
1
RA = RB = .
2
Lieces momenti no spka vieninieka
0 z1 a;
z1
M x1 = RA z1 = ,
2
ja z1 = 0, tad
M x1 = 0,
ja z1 = a, tad
a
M x1 = .
2
0 z 2 a;
222
M x 2 = RA ( a + z 2 ) ,
ja z2 = 0, tad
a
M x2 = ,
2
ja z2 = a, tad
1
M x2 = (a + a) = a .
2
lumi z3 un z4 analogi lumiem z1 un z2, tad ar lieces momenta epra no
spka vieninieka ir tda paa k sijas kreisaj pus.
Sijas maksimls izlieces aprinam izmantojam Simpsona formulu, kad abas
epras ir linera rakstura. Epras ir viendas pirmaj un treaj posm, k ar otraj un
ceturtaj posm.
19 Fa3 19 20 2003
Ix = = 6333 cm4.
6 E [ y ] 6 2 104 4
Izvlamies no sortimenta tabulm dubult T profila Nr. 30, kuram A = 46,5 cm2,
Wx = 472,0 cm3 un Ix = 7080 cm4. aj gadjum noteicoais ir sijas stinguma aprins.
223
prvietojumus. Nolk atrast izteiksmes o deformciju aprinam apskatsim bezgala
mazu stiea elementu ar garumu dz (6.15. att.).
Pieemam, ka stiea augjs malas malu temperatra paaugstins par T1, bet
apakjs malas temperatra par T2 grdiem. Tad elementa augj mala pagarinsies
par
1 = T1 dz , (6.50)
bet apakj mala par
2 = T2 dz , (6.51)
1 + 2 T + T2
2 N ( z ) = N ( z) = 1 N ( z )dz
2 2
(6.52)
Stieni slogojoais moments
6.15. att. Stiea elementa deformcijas no
temperatras izmaias rezultt
temperatras izmaias.
pagrieas par lei
1 2
tg = . (6.53)
d
Potencil enerija no momenta pagrieans izmainsies par lielumu
1 2 T T2
M ( z ) = M ( z ) = 1 M ( z )dz . (6.54)
d d
T1 + T2 T T2
dU T = N ( z ) dz + 1 M ( z )dz . (6.55)
2 d
224
T1 + T2 T T2
U T = dU T = N ( z )dz + 1 M ( z )dz . (6.56)
L
2 L
d
U T T + T2 N ( z ) T T2 M ( z )
rT = = 1 dz + 1 dz . (6.57)
L
Fr L
2 Fr L
d Fr
T1 + T2 T T2
rT = N ( z )dz + 1 M ( z ) dz . (6.58)
L
2 L
d
T1 + T2 T T2
kT = N ( z )dz + 1 M ( z )dz . (6.60)
L
2 L
d
225
7. n o d a a
SALIKTIE SLOGOJUMI
Par saliktu slogojumu sauc tdu slogojumu, kad stienis (sija, kolonna) vienlaicgi
pakauta diviem vai vairkiem pamatslogojumiem; stiepei, spiedei, bdei, vrpei un
liecei. Praks visbiek sastopami di saliktie slogojumi: greiz liece, ekscentrisk
spiede (stiepe), spiede (stiepe) un liece, liece un vrpe, liece vrpe un spiede (stiepe).
Lai noteiktu spriegumus salikt slogojum, sadalm vienkros slogojumos un
aprinm tiem spriegumus. Pc spku darbbas neatkarbas principa, iegtos
spriegumus saskaitm: normlos spriegumus - algebriski, bet tangencilos
spriegumus - eometriski.
Aprinot konstrukciju, svargkais uzdevums ir atrast visvairk noslogoto
konstrukcijas dau. Uzrakstot ai daai sakarbu starp spriegumiem un rjiem spkiem,
iegst izteiksmi stiprbas aprinam. Ar o izteiksmi var aprint vai nu
nepiecieamos rsgriezuma izmrus vai ar noteikt pieaujamo spku vrtbas
esoajam rsgriezumam.
Salikta slogojuma gadjum aprinu secba var bt sekojoa:
1. Sastda relajam objektam aprina shmu. Tas ir konstrukcijas elementu
aizstj ar t ass lniju, kura attlo rsgriezumu laukumu smagumcentru novietojumu
telp.
2. Zm iekjo spku un momentu epras. Jatceras, ka epru plaknm jsakrt ar
plaknm, ko veido luma galvens inerces asis.
3. Analiz iekjo spku un momentu epras, atrod bstamo lumu, t. i., to
lumu, kur spriegumi vartu sasniegt vislielks vrtbas. Ja stiea rsgriezums
nemains, tad bstamais lums ir tur, kur iekjo spku eprm ir vislielks vrtbas.
4. Raksta sakarbas spriegumiem no katra iekj spka un momenta bstamaj
lum.
5. Kopjos normlos spriegumus jebkur luma punkt iegst, summjot
algebriski visus normlos spriegumus. Kopjos tangencilos spriegumus iegst,
summjot eometriski tangencilos spriegumus.
226
6. Izmantojot kdu no stiprbas teorijm, iegst ekvivalent sprieguma izteiksmi.
Stiprbas noteikums
max e [ ]
Par greizo lieci sauc tdu lieces gadjumu, kad lieces momenta darbbas plakne
iet caur sijas asi, bet neiet ne caur vienu no luma galvenajm inerces asm.
Tpat k rslieces gadjum, rsspka radtiem tangenciliem spriegumiem
() ir niecga ietekme saldzinot ar normliem spriegumiem ( ) .
z
l
Fy = F sin .
227
Qy Fy Qx Fx
Mx My
z z
l l
Qy Fy Qx Fx
Fyl Fxl
Mx My
max M x = Fl sin ;
M y = Fx z = Fz cos ;
max M y = Fl cos .
max M = M x2 + M y2 . (7.1)
Kopj lieces momenta pda bstamaj lum ar x asi veido lei (7.3. att.).
Lei aprina ar izteiksmi
Mx
tg = . (7.2)
My
Ja aprintais leis >0, tad pdu no x ass pagrie pret pulkstea rdtja
virzienu par lei , ja otrdi, tad pulkstea rdtja virzien.
Lieces momenta M pda greizs lieces gadjum nesakrt ne ar vienu no luma
galvenajm inerces asm. aj gadjum greizo lieci var uzskatt k divu rslieu
summu.
Atsevis rslieu plakns normlos spriegumus var aprint ar
izteiksmm
228
Mxy
Mx =
Ix
un
M yx
My = . (7.3)
Iy
Mx y M yx
= Mx + My = , (7.4)
Ix Iy
No
rm
le
sa
ss
Mx y M yx
=0. (7.5)
Ix Iy
229
y
tg = .
x
Mx y M yx
Izteiksmi = 0 nodalm ar x un iegstam
Ix Iy
M xtg M y
=0,
Ix Iy
tad
M y Ix
tg = . (7.6)
MxIy
M x y D M y xD
sp = [ ]sp ;
Ix Iy
M x yB M y xB
st = [ ]st . (7.7)
Ix Iy
Mx My
max st = + [ ]st ;
Wx Wy
Mx M y
max sp = [ ]sp . (7.8)
Wx Wy
230
4. Bstamaj lum atrast lieces momenta pdas un neitrls ass stvokli.
Atrisinjums
M iA =0;
l
F2 + By l = 0 ;
2
F2 4
By = = = 2kN .
2 2
F iy = 0;
Ay F2 + By = 0 ;
Ay = F2 By = 4 2 = 2kN .
l 4
M xC = Ay = 2 = 2kNm
4 4
un
l 4
M xD = Ay = 2 = 4kNm .
2 2
( 4c ) ( 3c )
3 3
2c c
Ix = = 8, 42c 4 = 8, 42 0, 024 = 1,35 10 6 m 4 ,
12 12
( 2c )
3
4c c3 3c
Iy = = 2, 42c 4 = 2, 42 0, 02 4 = 0,39 106 m 4 .
12 12
Ix 8, 42c 4
Wx = = = 4, 21c 3 = 4, 21 0, 023 = 33, 68 106 m3 ,
ymax 2c
Iy 2, 42c 4
Wy = = = 2, 42c3 = 2, 42 0, 023 = 19,36 106 m3 .
xmax c
231
l l
4 4
Mx M y 4 103 1103
max
(D)
= + = 6
+ = 170, 4 106 Pa = 170, 4MPa .
Wx Wy 33, 68 10 19,36 106
Mx 4
tg = = ; = 75,96 .
My 1
M y Ix 4 1,35 106
tg = = = 13,85 ,
Mx Iy 1 0,39 106
tad
232
= 85,87 .
Lielkie normlie spriegumi ir visattlkajos
punktos no neitrls ass, tas ir punkt (1) lielkie
spiedes spriegumi, bet punkt (3) lielkie stiepes
spriegumi.
233
a) F b) F F
C C
e F
e
N F
sp = = , (7.9)
A A
M x = Fey
un
M y = Fex . (7.10)
Myx Mxy
M = . (7.11)
Iy Ix
234
F Fe x Fe y
= sp + M = + y + x . (7.12)
A Iy I x
F y
ex K N Mx My
C ey
x
My y
C
x
Mx
N
z F Fey
Fex
1 e x e y
= F + x + y . (7.13)
A Iy I x
235
kur ix un iy luma laukuma galvenie inerces radiusi.
No izteiksmm (7.13) un (7.14) iegstam normlo spriegumu aprinu formulu
F ex x e y y
= 1 + 2 + 2 . (7.15)
A iy ix
F
Neitrls ass viendojumu iegstam, pieemot = 0 ; t k 0 , tad
A
ex x ey y
1+ + 2 = 0. (7.16)
i y2 ix
bet punktam R
y=y0 un x=0,
i y2
x0 =
ex
un
ix2
y0 = . (7.17)
ey
Maksimlie spriegumi max darbojas visattlkaj luma punkt no neitrls ass, tas
ir punkt 3 (7.9. att.). Ja materils viendi pretojas stiepei un spiedei, tad stiprbas
nosacjums ir
F ex x e y y
= 1 + 2 + 2 [ ] , (7.18)
A iy ix
236
F ex x e y y
(1) = 1 + 2 + 2 st (1) . (7.19)
(3) A iy ix sp (3)
ey
spriegumu noteikanai var
izmantot izteiksmi M
y0
N Mx M y R
= . (7.20)
A Wx Wy sp.max
Ne ass
itr
ala
luma kodols
Praks oti biei tiek =0
st.max
pielietoti tdi materili k betons,
7.9. att. Neitrl ass un spriegumu epra.
ieei un citi, kuri praktiski nav
spjgi pretoties stiepes spriegumiem. Td ar konstrukcijas no diem materiliem ir
jprojekt t, lai nekur rsgriezuma laukuma robes nepardtos stiepes spriegumi.
Ja ekscentrisks spiedes gadjum, spka ekscentricitte bs neliela, tad nelieli bs ar
lieces momenta izraistie stiepes spriegumi. Summjot os spriegumus ar spiedes
spriegumiem no spiedes spka, pdjie prkls stiepes spriegumus un kopjie
spriegumi viss luma viets bs spiedes. Td gadjum neitrl ass nersos
laukuma robeas. Vissliktkais gadjums, ko drkst pieaut, ir gadjums, kad neitrl
ass iet caur kdu no laukuma kontras punktiem, t. i., spiedes spriegumu vrtba kd
laukuma punkt nokritsies ldz nullei, bet stiepe vl nesksies. No iepriek mint
izriet, ka var atrast tdas ekscentricittes vrtbas, kuras vis rsgriezuma laukum
dos tikai spiedes spriegumus. Atliekot s pieaujams ekscentricittes uz vism pusm
no laukuma smaguma centra, iegst t saukto luma kodolu. Laukuma dau ap
luma smagumcentru, kur pielikts spiedes spks, nerada nevien rsgriezuma
laukuma viet stiepes spriegumus, sauc par luma kodolu. Lai noteiktu t kontras,
237
pieem, ka neitrl ass iet caur rsgriezuma laukuma kontras rjiem punktiem (k
pieskares).
No izteiksmm (7.17) izsakm spka pielikanas koordintas
i y2
ex =
x0
un
ix2
ey = . (7.21)
y0
238
h
6
b h
6
x0 b 6
2
un
h2
2
i
ey1 = = 12 = 0 .
x
y0
239
luma laukums (7.11. att.)
d2
A= .
4
y
1. neitrala ass
y 2
keluma
kodols
y2
x0
1 3 x
h
1 x
y4
8
4
d
x1
x3
7.11. att. luma kodols riim. b
240
d2
2
i d
ex = = 16 = .
y
x0 d 8
2
kontru.
Atrisinjums
1. Sadalm doto luma laukumu 2 pamatfigrs taisnstros.
Pamatfigru laukumi: A1 = h1b1 = 10 3 = 30 cm2 ; F
2
A2 = h2b2 = 2 8 = 16 cm . (1 )
luma laukums
A = Ai = A1 + A2 = 30+16=46 cm .
2 A A
H
1. figrai x1=0;
h1 10
y1 = = = 5 cm.
2 2
2. figrai x2=0;
h2 2
y2 = h1 + = 10 + = 11 cm.
2 2
241
A1 y1 + A2 y2 30 5 + 16 11
yc = = = 7, 09 cm un xc=0.
A1 + A2 30 + 16
C2
(5) (2) h1 b13 10 33 4
a2 I y1 = = = 22,5 cm ;
12 12
A1 xcxg
C h23b2 23 8 4
I x2 = = = 5,33 cm ;
a1
12 12
y2
x1
h1
C1
h2b23 2 83 4
I y2 = = = 85,33 cm .
yc
12 12
y1
A2
5. Aksilie inerces momenti pret
x
galvenajm asm.
(4) b1 (3)
T k luma laukumam ir
simetrijas ass, tad galvens asis
7.14. att. luma smaguma centrs.
sakrt ar simetrijas asi
yc=yg
un
xc=xg.
Attlumi starp parallajm asm:
ai = yi yc ;
a1=y1-yc=5-7,09=-2,09 cm;
a2=y2-yc=11-7,09=3,91 cm.
4
I yc = I yg = I y1 + I y 2 = 22,5 + 85,33 = 107,83 cm .
242
I xg 630,98 2
ix2 = = = 13, 72 cm ;
A 46
i y2 2,34
x0 = = = 0,59 cm;
ex 4
ix2 13, 72
y0 = = = 2, 79 cm.
ey 4,91
x(5) = -4 cm
un 7.15. att. luma kodols un spriegumu epra.
y(5) = h1-yc=10-7,09=2,91 cm.
F ex x e y y
= 1 + 2 + 2 [ ] ;
A iy ix
A sp 46 ( 14, 7 )
F = = 71,56 kN.
ex x(1) ey y(1) 4 4 4,91 4,91
1+ 2 + 2 1+ +
iy ix 2,39 13, 72
243
Nosakm pieaujamo spiedes spku, izejot no pieaujamajiem stiepes
spriegumiem punkt (5):
A [ st ] 46 ( 3,3 )
F = = 32,56 kN.
ex x(5) ey y(5) 4 ( 4 ) 4,91 2,91
1+ 2 + 2 1+ +
iy ix 2,39 13, 72
i y2 2,34
x01 = = = 0,59 cm,
ex (1) 4
ix2 13, 72
y01 = = = 2, 79 cm.
ey (1) 4,91
244
i y2 2,34
x05 = = = 0,59 cm;
ex (5) 4
ix2 13, 72
y05 = = = 4, 71 cm.
ey (5) 2,91
ey (3) = 7, 09 cm;
i y2 2,34
x03 = = = 1,56 cm,
ex (3) 1,5
ix2 13, 72
y03 = = = 1,94 cm.
e y (3) 7, 09
M iA =0;
Fl
RBl sin cos = 0 ;
2
RB = 34, 64 kN,
F iy = 0;
245
RAy = 17,32 kN,
F iz =0;
RAz = 50 kN.
N, Mx,
RB B z kN kNm
25,98
l 30
y
RAZ l/2
RAY F
A
50
M x1 = RAy z1 ,
ja z1 = 0 , tad
M x1 = 0
un
ja z1 = 1,5 m, tad
M x1 = 17,32 1,5 = 25,98 kNm.
l
2. posm 0 z2 = 1,5 m.
2
246
N 2 = RB cos = 34, 64 0,866 = 30 kN;
M x 2 = RB z2 sin ,
ja z2 = 0 , tad
M x2 = 0
un
ja z2 = 1,5 m, tad
M x 2 = 34, 64 1,5 0,5 = 25,98 kNm.
M x = 25,98 kNm
un aksilais spks
N = -50 kN.
Maksimlie spiedes spriegumi atrodas sijas augjs iedrs
N Mx 50 25,98 100 2
max sp = = 16 kN/cm
A Wx 26,8 184
N Mx 50 25,98 100 2
max st = + = + = 12, 25 kN/cm .
A Wx 26,8 184
Atrisinjums
7.17. att. a pardt plksne slogota centriski, tad stiprbas nosacjums ir
N F
= = [ ]
A 2a 2
un pieaujamais spks ir
[ F ] = 2a 2 [ ] .
247
a F F 7.17. att. b pardt plksne
b
slogota ekscentriski. Normlie
spriegumi sastv no stiepes un lieces
N My
2a = [ ] ,
A Wy
kur
F F
y y N=F;
C C
1 2 A = 3a 2 ,
a
2a a/2 Fa
3a My =
4a 2
4a
un
( 3a ) a .
2
7.17. att. Plku slogojuma shmas. Wy =
6
Pieaujamais spks ir
3a 2 F
[F ] = .
2
Spriegumi punkt 1
F F 5F
(1) = + = ,
2a 2 3a 2 6a 2
bet punkt 2 ir
F F F
(2) = = .
2a 2 3a 2 6a 2
248
Qy = F; Mz = FR;
Mx = -Fz,
ja z =l, tad
maxMx = -Fl.
Uz stieni darbojas vienlaicgi liece un vrpe, stiea rsgriezuma punktos rodas
di spriegumi.
Normlie lieces spriegumi
Mxy
= ,
Ix
249
no rsspka ir viendi ar 0 tur, kur normlie spriegumi ir vislielkie. T k normlie
spriegumi daudzkrt lielki par Q , tangencilos spriegumus, kuri rodas no
un
Mz
max = ,
WP
kuri rodas apastiea luma kontra rjos punktos, tai skait ar punkti 1 un 3.
Bstamie punkti ir 1 un 3 (7.19. att.), jo tur darbojas max un max M .z
Pc III stipr-
bas teorijas nosac-
juma ekvivalentie
spriegumi ir
eIII = 2 + 4 2 [ ] ,
kur normlie
spriegumi
7.19. att. Spriegumu sadaljums lum. Mx
=
Wx
un tangencilie spriegumi
Mz
= .
WP
250
WP = 2Wx .
M x2 M2 M x2 M z2
eIII = 2
+ 4 z2 = + ,
Wx WP Wx2 Wx2
M x2 + M z2
eIII = [ ] ,
Wx
M x2 + M y2 + M z2
eIII = [ ] . (7.22)
Wx
eIV = 2 + 3 2 [ ] ,
analogi iegstam
M x2 + 0, 75M z2
eIV = [ ]
Wx
un
M x2 + M y2 + 0, 75M z2
eIV = [ ] . (7.23)
Wx
M eIII = M 2 + M z2 ;
M eIV = M 2 + 0, 75M z2 ,
kur
M = M x2 + M y2
251
M eIV
eIV = [ ]
Wx
32 M eIV
d eIV = .
[ ]
3
Atrisinjums
Dzeno skriemea D1 griezes moments, kur darbojas starp skriemeiem D1 un
tuvko D2:
leiskais trums
n 400 rad
= = = 41,89 ;
30 30 s
griezes moments
P 15 103
M z1 = = = 358 Nm .
41,89
Griezes moments starp dztajiem skriemeiem D2:
M z1 358
M z2 = = = 179 Nm .
2 2
252
y T1 = 2t1
D2 D2 D1
a) x
t2
a b c a t1
T2 = 2t2
b)
358
M z, 179
Nm
R2 By R2 Cy
c) 644
Mx,
Nm
1074
d) Bx Cx R1
My,
Nm
543
1432
1432
e) 1074 862
Mrez,
Nm
2 M z 2 2 179
t2 = = = 895 N .
D2 0, 4
253
Balstu reakcijas un lieces momenti vertikl plakn (yz) (7.20. att. c):
M iB =0;
R2 a R2b + C y ( b + c ) = 0 ;
F iy = 0;
2 R2 + By + C y = 0 ;
M xB = R2 a = 2685 0, 4 = 1074 Nm ;
M xK = C y c = 537 1, 2 = 644 Nm .
M iC = 0;
Bx ( b + c ) R1a = 0 ;
R1a 3579 0, 4
Bx = = = 716 N ;
b+c 0,8 + 1, 2
F ix = 0;
Bx + Cx R1 = 0 ;
254
Rezultjoais lieces moments, kuru aprina ar formulu
M rez = M x2 + M y2 :
M rezB = 1074 Nm ;
M rezC = 1432 Nm .
M red = M rez
2
+ M z2 .
M redC = M rezC
2
+ M z21 = 14322 + 3582 = 1476 Nm .
32 M red 32 1476
Vrpstas diametrs balst C: d 3 = 3 = 0, 0455m . Pieemam d
[ ] 160 106
= 46 mm.
N
N = ,
A
M N
= + .
W A
255
Aptuvenu izmru noteikanu izdara, ievrtjot tikai lieci un vrpi, bet izmrus
prbaudot, ievrt ar aksilo spku. Aprintai normlo spriegumu summas
atirbai no pieaujam sprieguma [ ] jbt 5 % robes.
P 30 P 30 22,5 103
T= = = = 430 Nm.
n 3,14 500
T = Mz .
2T
Ft = ;
D
2T 2 430
Ft1 = = = 17200 N;
D1 0, 05
2T 2 430
Ft 2 = = = 8600 N.
D2 0,1
tg
Fr = Ft ;
cos
tg tg 20o 0,364
Fr1 = Ft1 = 17200 = 17200 = 6360 N;
cos cos10 o
0,985
tg tg 20o 0,364
Fr 2 = Ft 2 = 8600 = 8600 = 3180 N.
cos cos10o 0,985
256
7.21. att. Vrpstas slogojums, aksil spka, vrpes momenta,
lieces momenta epras.
257
Spks vrpstas ass virzien Fa :
Fa = Ft tg ;
M A = 0;
D1 D
Fa1 Fr1 l1 Fr 2 ( l1 + l2 ) Fa 2 2 + RBy ( l1 + l2 + l3 ) = 0 ;
2 2
D1 D
Fa1 + Fr1 l1 + Fr 2 ( l1 + l2 ) + Fa 2 2
RBy = 2 2 ;
l1 + l2 + l3
5 10
3040 + 6360 4 + 3180 ( 4 + 9 ) + 1520
RBy = 2 2 = 3515 N.
4+9+6
M B = 0;
D2 D
Fa 2 + Fr 2 l3 + Fr1 ( l2 + l3 ) + Fa1 1 RAy ( l1 + l2 + l3 ) = 0 ;
2 2
D2 D
Fa 2 + Fr 2 l3 + Fr1 ( l2 + l3 ) + Fa1 1
RAy = 2 2 ;
l1 + l2 + l3
10 5
1520 + 3180 6 + 6360 ( 9 + 6 ) + 3040
RAy = 2 2 = 6025 N.
4+9+6
F z = 0;
Fa1 + Fa 2 + RAz = 0 ;
258
RAz = Fa1 Fa 2 = 3040 1520 = 1520 N.
0 z1 l1 ,
tad
N1 = RAz = 1520 N = const.
0 z 2 l2 ,
tad
N 2 = RAz + Fa1 = 1520 + 3040 = 1520 N = const.
Reakciju prbaude:
F y = 0;
M A = 0;
Ft1 l1 Ft 2 ( l1 + l2 ) + RBx ( l1 + l2 + l3 ) = 0 ;
Ft1 l1 + Ft 2 ( l1 + l2 )
RBx = ;
l1 + l2 + l3
17200 4 + 8600 ( 4 + 9 )
RBx = = 2263 N;
4+9+6
M B = 0;
Ft 2 l3 Ft1 ( l2 + l3 ) RAx ( l1 + l2 + l3 ) = 0;
Ft 2 l3 Ft1 ( l2 + l3 )
RAx = ;
l1 + l2 + l3
8600 6 17200 ( 9 + 6 )
RAx = = 10863 N.
4+9+6
259
Mnusa zme rda, ka reakcijas RAx virziens bs pretjs attl pardtajam
virzienam.
Reakciju prbaude plakn xoz:
F x = 0;
19463 + 19463 = 0.
RA = RAx
2
+ RAy
2
;
RB = RBx
2
+ RBy
2
;
M x1 = RAy z1 ,
ja z1 = 0 , tad
M x1 = 0 ;
ja z1 = 0, 04 m, tad
M x1 = 6025 0, 04 = 241 Nm.
0 z2 l2 = 0, 09 m.
D1
M x 2 = RAy ( l1 + z2 ) Fa1 Fr1 z2 ,
2
ja z2 = 0 , tad
0, 05
M x 2 = 6025 0, 04 3040 = 165 Nm,
2
260
ja z2 = 0, 09 m, tad
0, 05
M x 2 = 6025 ( 0, 04 + 0, 09 ) 3040 6360 0, 09 = 134,9 Nm.
2
0 z3 l3 = 0, 06 m.
M x3 = RBy z3 ,
ja z3 = 0 , tad
M x3 = 0 ,
ja z3 = 0, 06 m, tad
M x 3 = 3515 0, 06 = 210,9 Nm.
0 z1 l1 = 0, 04 m.
M y1 = RAx z1 ,
ja z1 = 0 , tad
M y1 = 0 ;
ja z1 = 0, 04 m, tad
M y1 = 10863 0, 04 = 434,5 Nm.
0 z3 l3 = 0, 06 m.
M y 3 = RBx z3 ,
ja z3 = 0 , tad
M y3 = 0 ,
ja z3 = 0, 06 m, tad
M y 3 = 2263 0, 06 = 135,8 Nm.
M = M x2 + M y2 ;
261
M D ( kr ) = 135,82 + 134,92 = 191, 4 Nm.
M red = M 2 + M z2 ;
Pieemam d = 50 mm.
Prbaudm spriegumus bstamaj lum zem zobrata D1 izmantojot III
stiprbas teoriju:
Stiprbas nosacjums pc III stiprbas teorijas
e = 2 + 4 2 [ ] .
N M N M 4 1,52 32 49, 69 2
= = + C ( kr3 ) = = 4,13 kN/cm .
A Wx d 2
d 5 2
5 3
4 32
Tangencilie spriegumi
Mz Mz 16 43 2
= = = = 1, 75 kN/cm .
W p d 3 3,14 53
16
Ekvivalentie spriegumi
262
T k faktisk un pieaujam spriegumu starpba lielka par 5%, tad vrpstas
diametru varam samazint.
Ja pieemam, ka d = 48 mm, tad
4 1,52 32 49, 69 2
= = 4, 66 kN/cm ,
3,14 4,82 3,14 4,83
16 43 2
= = 1,98 kN/cm ,
3,14 4,83
263
8. n o d a a
264
Lai samazintu konstrukciju izmrus un padartu ts vieglkas un ltkas, praks
biei ierko papildus balstus (8.1. att. d), piemram, tiltiem (8.2. att.)
Par statiski nenoteicamu sauc tdu
eometriski nemaingu sistmu, kurai
nezinmo balstu reakciju skaits ir lielks
nek sastdmo statikas ldzsvara
viendojumu skaits. Starpbu starp
nezinmo balstu reakciju skaitu un
sastdmo statikas ldzsvara viendojumu
skaitu sauc par statisks nenoteicambas
8.2. att. Trskrt statiski nenoteicama
krtu. sistma: a relais objekts (tilts),
b aprina shma.
Rakstot statikas ldzsvara
viendojumus mehnik tika pieemts, ka ermei ir absolti cieti un sistma
nedeformjama, tau visi dab sastopamie relie ermei deformjas. Kda, kas rodas
no ldzsvara viendojumiem neievrojot deformcijas, ir nenozmga, tpc praktiskos
aprinos pieaujama.
No iepriek teikt redzams, ka statiski nenoteicamu sistmu balstu reakciju
aprinanai ar statikas ldzsvara viendojumiem vien nepietiek. Viendojumu
skaitam jatbilst nezinmo reakciju skaitam. Trkstoo sakarbu ieganai apskata
sistmas deformcijas. No sakarbas starp deformcijm ir iespjams iegt tik papildu
viendojumus, cikkrt sistma ir statiski nenoteicama.
265
B, iegstot t.s. pamatsistmu., kura slogota ar izkliedto slodzi q. (8.3. att. b). T ir
statiski noteicama un tai prvietojumu xq no rjs slodzes q atmests saites B viet
xq
xx
stvokli, tam jpieliek tikai atmests reakcijas spks X (8.3. att. c). Ja nebs rj
slodze, tad reakcijas spka X darbbas rezultt sija izlieksies uz augu un punkts B
prvietosies par lielumu xx (spks X izraisa deformciju t pielikanas viet un
virzien). T k relai sijai saites X virzien prvietojums viends ar nulli, tad varam
rakstt, ka
xx + xq = 0 . (8.1)
266
xx = xx X , (8.2)
xx X + xq = 0 . (8.3)
Sakarbu (8.3) sauc par spku metodes kanonisko viendojumu. Tas satur tikai
vienu nezinmo X, kuru varam aprint k
xq
X = . (8.4)
xx
slodzes.
3. Aprina pamatsistmai prvietojumu xx no spka vieninieka X = 1 , kur
pielikts atmests saites viet un virzien.
4. Izmantojot formulu (8.4) aprina nezinmo reakciju X.
Apskatto kanonisk viendojuma ieganas procesu var visprint un pielietot
ar vairkkrt statiski nenoteicamm sistmm. Deformciju viendojumu (8.1)
vienkrt statiski nenoteicamai sistmai varam uzrakstt di:
11 + 1q = 0 . (8.5)
11 X 1 + 1q = 0 (8.6)
267
1q
X1 = . (8.7)
11
11 + + 12 + 1q = 0,
(8.8)
21 + + 22 + 2 q = 0.
11 + + 12 + ... + 1n + 1q = 0,
21 + + 22 + ... + 2 n + 2 q = 0,
(8.10)
...................................................
n1 + + n 2 + ... + nn + nq = 0.
11 X 1 + + 12 X 2 + ... + 1n X n + 1q = 0,
21 X 1 + + 22 X 2 + ... + 2 n X n + 2q = 0,
(8.11)
.............................................................
n1 X 1 + + n 2 X 2 + ... + nn X n + nq = 0.
268
8.3. EPRU ZMANA STATISKI NENOTEICAMM
SISTMM
Kad aprintas visas balstu reakcijas, epru zmanu veic izmantojot lumu
metodi, analogi k to darjm statiski noteicamm sistmm. Ar lumu metodi
aprinam iekjo spku faktoru vrtbas atsevios posmos un lumos. Ja
aprinm sistma slogota ar koncentrtu slodzi koncentrtu spku un momentu
veid, kanonisko viendojumu koeficientu aprinanai ieteicams izmantot
Vereagina pamienu. Tam nolkam pamatsistmai zm lieces momentu epras no
rjs slodzes un atsevii epras no spku vieniniekiem, kuri pielikti atmesto balstu
reakciju viets un virzienos. Ievrojot spku darbbas neatkarbas principu, kopj
epra bs summa no pamatsistmai pielikts rjs slodzes un atmesto saiu reakciju
eprm.
Lai iegtu atmesto saiu reakciju epras, pareizinm no reakciju spku
vieniniekiem uzzmts epras, kuras pielietojot Vereagina pamienu tika
uzzmtas jau pirms koeficientu aprinanas, ar o reakciju aprintm vrtbm.
Atrisinjums
Sistma ir 2-krt statiski nenoteicama. Reakcijas Ax un Ay ir japrina
izmantojot deformcijas. Nosacti atmetot balstu A iegstam t.s. pamatsistmu, kura ir
statiski noteicama un eometriski nemainga (8.3. att. b). Sistmai ir divi posmi A-C
un C-B. Katr no posmiem veidojam lumu attlumos z1 un z2 no to skuma.
Aprinms reakcijas Ax un Ay apzmsim ar attiecgi ar X1 un X2.
Reakciju X1 un X2 aprinanai izmantosim sekojou kanonisko viendojumu
sistmu:
X 1 11 + X 2 12 + 1q = 0,
X 1 21 + X 2 22 + 2 q = 0.
269
Lai aprintu koeficientus pie nezinmajm reakcijm, zmjam lieces momentu
epras no reakciju X1 un X2 vieniniekiem ( X 1 = 1 un X 2 = 1 ) un rjs slodzes q (8.4.
att.).
aaa a3
12 = 21 = = .
2 EI 2 EI
a a 2a a3
22 = = .
2 EI 3 3EI
270
1 qa 2 a 3a qa 2 5qa 4
1q = + a a = .
EI 2 3 4 2 8EI
X1 X2
X1 = 1
X2 =1
3 1 5
X 1 X 2 + qa = 0,
4 2 8
1 1 1
X 1 + X 2 qa = 0.
2 3 4
3 3
X 1 = qa = 7 2 = 6kN ,
7 7
3 3
X2 = qa = 7 2 = 1,5kN .
28 28
271
Var rkoties ar di:
1) Katru no reakciju vieninieku eprm X 1 un X 2 reizinm ar reakciju X1 un X2
nupat aprintajm stajm vrtbm. Epru raksturgajos punktos pierakstam
jauns vrtbas (8.6. att. a un b). Zmjam ar rjs slodzes q radt lieces
momenta epru (8.6. att. c).
X 1 = 6kN
X 2 = 1,5kN
MB = 12+3-14 = 1 kNm.
Punkt C:
MC = 12 - 14 = -2 kNm.
272
pieldzinm nullei. Lieces momenta izteiksme pirmaj posm bs:
2
qz1
M 1 = X 1 z1 .
2
dM 1
Q1 = = X 1 qz1 = 0 .
dz1
No ejienes seko, ka
qz1 = X 1 ,
vai
X 1 (6)
z1 = = = 0,857 m .
q 7
Atrisinjums
Nosakm sijas BC statisks nenosakmbas pakpi: s.n.p.=H-Y=1,
kur H nezinmo reakciju skaits ( Yk; Zk; N1 un N2 );
Y sijas BC ldzsvara viendojumu skaits.
273
8.8. att. Slogojums shma.
F
i =1
iz =0;
F
i =1
iy = 0;
M
i =1
iK = 0 ; F(a+b)-N1bsin -N2c=0. (8.3)
l1 = b2 + b2 = b 2 ;
l2 = c .
274
l1 l2
DD1/b=BB1/c . (8.4a)
N1b 2
l1 = ,
EA
N 2c
l2 =
EA
275
un iegtos rezulttus ievietojam viendojum (4). Pc prveidoanas iegstam:
N 2 sin N 2 sin 45
N1 = = = 0,5 N 2 .
2 2
F ( a + b) 20(0,5 + 1,5)
N2 = = = 26,1 kN,
0,5b sin + c 0,5 1,5 sin 45 + 1
276
9. n o d a a
ODZE
277
Pieaujamajam spiedes spkam jbt vairkkrt mazkam par kritisko. o stiea
ass taisnlnijas formas noturbas nosacjumu raksturo sakarba:
Fkr
[F] = ,
n
Noteiksim kritisk spka lielumu spiestam stienim, kura abi gali nostiprinti
arnrveidgi (9.2. att.) un kur nedaudz izliekts. Pieemsim, ka noturba zd,
spriegumam neprsniedzot stiea materila proporcionalittes robeu p . Ja stiea
luma aksilie inerces momenti pret galvenajm asm nav viendi, tad stienis
izliecas plakn ar mazku stingumu, t. i., stiea lumi pagrieas ap asi pret kuru ir
miniml inerces momenta vrtba - I min .
lum z darbojas lieces moments(9.2. att.):
M = Fkr y
278
Izmantojam sijas liekts ass Fkr
diferencilviendojumu
y
z
EI min y = M , l
tas ir
EI min y = Fkr y ; 9.2. att. odzes slogojums.
EI min y + Fkr y = 0
un dalot to ar
EI min ,
iegstam
Fkr y
y + =0. (9.1)
EI min
y + 2 y = 0 . (9.3)
C1 0 + C2 = 0
un secinm, ka
279
C2 = 0,
bet otrais viendojums ir ds:
C1 sin l = 0 . (9.5)
Ja pieem, ka
C1 = 0,
tad iegstam
y = 0,
tas ir, ka stienis ir taisns. Td viengais atrisinjums ir
C1 0
un
sin l = 0 .
Viendba atrisinta, ja
l = 0 , , 2 , ..., n ,
kur n vesels skaitlis.
Atrisinjums
l = 0
neder, jo tad
Fkr = 0 .
Dergais atrisinjums ir
l = ,
tad
n
= .
l
Pieldzinot o izteiksmi viendojumam (9.2), iegstam:
n 2 2 EI min
Fkr = . (9.6)
l2
Tomr visbiek realizjas gadjums, kad stiea liekt ass ir sinusoda ar vienu
pusvilni (n = 1), t. i., kuram atbilst miniml kritisk spka Fkr vrtba
2 EI min
Fkr = . (9.7)
l2
280
Kritisk spka izteiksmi
Fkr Fkr Fkr
(Eilera formulu) dadiem
slogojuma veidiem var izteikt:
2 EI min
Fkr = , (9.8)
lr2
l
garums;
- redukcijas koeficients,
kur ievrt stiea galu
nostiprinjuma veidu.
n=1 n=2 n=3
Kritiskajam spkam atbilst
9.3. att. Stiea noturbas zaudana pie
t sauktais kritiskais spriegums: dadm n vrtbm.
I min
imin = ,
A
l
= .
imin
281
Robeslaidums ir atkargs tikai no materila fizikli mehniskajm pabm
2E
rob = .
p
iegstam
10 2 105
rob = = 100 .
2 102
kr = a b ,
60 100 ,
Jasinska formula ir da:
282
formulas, prsniedz tecanas robeu, sauc par maza slaiduma stieiem. Tiem kritiskie
spriegumi ir viendi ar tecanas robeu.
kr kr = a b
2E
kr =
2
60 100
kr A
[F] = , (9.12)
n
F
= [ ]sp , (9.13)
A
283
kur - pieaujamo spiedes spriegumu samazinanas koeficients, kur atkargs no
stiea materila un slaiduma.
[ F ] = [ ] A . (9.14)
284
cauruveida rsgriezumiem ir lielks aksilais inerces moments un ldz ar to ar
inerces rdiuss.
Lai saldzintu sav starp dadas formas rsgriezumus izmanto
bezdimensionlu lielumu patnjo inerces rdiusu
imin I min
p = = . (9.15)
A A
F
1. luma laukums A1 = .
1 [ ]sp
285
l
3. Atrodam slaidumu = .
imin
286
9.1. piemrs. odzes aprini.
Aprint kvadrtiska rsgriezuma izmrus koka statnei, kuras garums 2,4 m,
ja spiedes spks 50 kN. Pieaujamais spriegums spied [ ]sp = 10 MPa = 1 kN/cm2.
Atrisinjums
Pirmaj tuvinjum pieemam, ka 1 = 0,5 , tad nepiecieamais rsgriezuma
laukums
F 50
A1 = = 100 cm2,
1 [ ]sp 0,5 1
rsgriezuma laukums
A = a2 ,
aksilais inerces moments
a4
Ix = I y = ;
12
inerces rdiuss
Ix a4
i= = = 0, 289a = 0, 289 10 = 2,89 cm.
A 12a 2
Stiea slaidums
1 240
= = 83 .
2,89
No 1. tabulas, interpoljot iegstam
3
1tab = 0, 48 ( 0, 48 0,38 ) = 0, 45 .
10
Pieaujamais spriegums odz
287
F 50
f = = = 0,5 kN/cm2.
A1 100
[ ] f 0, 45 0,50
100 = 100 = 11%
[ ] 0, 45
1 + 1tab 0,50 + 0, 45
2 = = = 0, 475 ;
2 2
F 50 2
A2 = = = 105,3 cm ;
2 [ ]sp 0, 475 1
l 1 240
2 = = = 80,5 ;
i2 2,98
0,5
2tab = 0, 48 ( 0, 48 0,38 ) = 0, 475 ;
10
F 50 2
f = = = 0, 471 kN/cm ;
A2 105,3
[ ] f 0, 475 0, 471
100 = 100 1% < 5%.
[ ] 0, 475
288
9.2. piemrs. odzes aprini.
Noteikt pieaujamo spiedes spku
F
trauda kolonai ar dadu garumu ( l =
1,2 m; l = 2 m; l = 3 m ), ja ts viens gals y
ir iesplts, bet otrs gals brvs. Kolona
veidota no caurules, kuras rjais
x
diametrs D = 150 mm, bet iekjais d =
l
130 mm (9.7. att.).
Trauda tecanas robea
d
T = 220...250 MPa (pieemam T = 230 D
Atrisinjums
1. Ja kolonnas augstums ir
l = 1,2 m = 120 cm.
Kolonnas rsgriezuma laukums
D2 d2
A=
4
4
=
4
(D 2
d2 ) =
4
(15 132 ) = 44 cm ;
3,14 2 2
diametru attiecba
d 13
= = = 0,867 ;
D 15
aksilais inerces moments
D4
(1 ) = 3,146415 (1 0,867 ) = 1083 cm4;
4
Ix = 4 4
64
289
l 2 120
= = = 48, 4 .
i 4,96
T ir maza slaiduma kolona,
jo 0 60 ,
tad
kr = T .
Pieaujamais spiedes spks
kr A 23 44
[F] = = = 506 kN.
[ nnot ] 2
2. Ja kolonnas augstums ir
l = 2 m = 200 cm,
tad kolonas slaidums bs
l 2 200
= = = 80, 6 .
i 4,96
T ir vidja slaiduma kolona, jo
60 100 .
3. Ja kolonas augstums ir
l = 3 m = 300 cm,
tad ts slaidums
l 2 300
= = = 121 .
i 4,96
T ir liela slaiduma kolonna , jo
> 100 .
290
Kritisk sprieguma noteikanai izmantojam Eilera formulu:
2 Eimin
2
2 2 104 4,962 2
kr = = = 13,5 kN/cm .
( l ) ( 2 300 )
2 2
rsgriezuma izmrus.
a) b) c) A-A
yc
F y y
x0 xc
l0
A A C
l
a
a
Atrisinjums
Eilera formula kritisk spka noteikanai
2 EI min
Fkr =
( l )
2
291
Fkr
n = ,
F
tad viena profila nepiecieamais aksilais inerces moments bs
F ( l ) n 400 (1 600 ) 2
2 2
Ix = = = 730 cm4.
2 2 E 2 3,142 2 104
ix = 6, 42 cm.
1tab = 0, 69
( 0, 69 0, 60 ) 3,5 = 0, 659 .
10
Faktiskais spiedes spriegums kolon
F 400 2
f = = = 11 kN/cm .
2 A 2 18,1
Pieaujamie spriegumi odz
[ ] = [ ]sp 1tab = 16 0, 659 = 10,5 kN/cm2.
292
kr 19,9
n = = = 1,81 .
f 11
ix = 6, 49 cm.
Aprinam:
l 1 600
x = = = 92, 4 ;
ix 6, 49
2tab = 0, 69
( 0, 69 0, 60 ) 2, 4 = 0, 668 ;
10
F 400 2
f = = = 10,3 kN/cm ;
2 A 2 19,5
Starpba spriegumiem
10, 7 10,3
100 = 3, 7% < 5% .
10, 7
Kritiskais spriegums
kr = 30, 4 0,112 = 30, 4 0,112 92, 4 = 20, 05 kN/cm2.
Noturbas drobas koeficients
kr 20, 05
n = = = 1,95 .
f 10,3
un
x0 = 2, 00 cm.
293
Attlumu l0 starp sastiprinanas plksnm iegstam, izmantojot celtniecbas
normas, kurs ir nordjums, ka kolonas atsevia stiea posma slaidums starp
plksnm nedrkst prsniegt 0 = 30...40 . Bez tam pieem, ka posma gali var brvi
pagriezties, t. i., posma garuma redukcijas koeficients = 1 .
Minimlais inerces rdiuss vienam profilam ir iy = 2, 01 cm. Attlumu starp
kur k = 1,15...1, 20 .
Viena profila inerces moments pret yC asi:
2
b
I yC = I y + A x0 = kI xC
2
un izsakm
kI xC I y
a = 2 x0 + .
A
Pieemot k = 1,2, iegstam
1, 2 823 78,8
a = 2 2, 00 + = 17, 7 cm.
19,5
Pieemam a = 18 cm = 180 mm.
294
9.4. piemrs. odzes aprini.
Kolona izveidota no diviem standartiztiem U profila Nr. 22 stieiem un divm
savienojom plksnm ar biezumu = 10 mm (9.9. att.). Profili ar plksnm
sakniedti ar kniedm (knieu diametrs d = 20 mm). Aprint pieaujamo spiedes
spku, ja pieaujamais spriegums [ ] =160 MPa = 16 kN/cm2, kolonnas garums l = 6
Atrisinjums
Viena U profila Nr. 22 lumam: A = 26,7 cm2; h = 220 mm; b = 82 mm; t =
9,5 mm; I x =2110 cm4; I y =151 cm4 un x0 =2,21 cm.
a) b) A-A
F yc
d
x0 xc
h
A A C
l
b
t
a = 320
a3 a
2
I yC = 2 + I y + b + z0 A =
12 2
1 32 32
2
4
= 2 + 151 + 8, 2 + 2, 21 26, 7 = 11115 cm ;
12 2
295
a 3 h +
2
32 13 22 + 1
2
4
I xC = 2 I x + + a = 2 2110 + + 32 1 = 12690 cm > I y .
12 2 12 2
Kolonas slaidums
l 1 600
= = = 61, 7 .
imin 9, 73
tab = 0,86
( 0,86 0,81) 1, 7 = 0,852 .
10
296
9.5. piemrs. odzes aprini.
Izvlties velmtu dubult T profilu, ja statnis (9.10. att.) slogots ar spiedes
spku F = 500 kN. Stata augstums l = 8 m un t gali galveno asu virzienos iesplti.
Materila pieaujamais spriegums [ ]sp = 200 MPa = 20 kN/cm2.
Atrisinjums
Pirm tuvinjum pieemam, ka 1 = 0,5 , tad stata rsgriezuma laukums
F 500
A1 = = 50 cm2.
1 [ ]sp 0,5 20
A = 49,9 cm2
Statnes slaidums F
l 0,5 800
= = = 135, 6 . A-A
imin 2,95
x
No tabulm atrodam spriegumu A A y
l
samazinanas koeficientu
5, 6
1tab = 0, 40 ( 0, 40 0,36 ) = 0,378 .
10
Faktiskais spriegums
F 500 2
fakt = = = 10 kN/cm .
A1 49,9
[ ] fakt 7,55 10
Novirze sastda 100 = 100 = 32,5% > 5% . Aprini rda, ka
[ ] 7,55
297
Otraj tuvinjum
1 + 1tab 0,5 + 0,378
2 = = = 0, 44 ,
2 2
tad
F 500
A2 = = 56,8 cm2.
2 [ ]sp 0, 44 20
8, 4
2tab = 0, 40 ( 0, 40 0,36 ) = 0,366 ;
10
F 500 2
fakt = = = 8, 08 kN/cm .
A2 61,9
Novirze
7,33 8, 08
100 = 10, 2% > 5% .
7,33
A =72,6 cm2
un
i y = 3, 03 cm.
l 0,5 800
= = = 132 ;
imin 3, 03
2
3tab = 0, 40 ( 0, 40 0,36 ) = 0,392 ;
10
298
[ ] = 3tab [ ]sp = 0,392 20 = 7,84 kN/cm2;
F 500
fakt = = = 6,89 kN/cm2.
A3 72, 6
Starpba ir
7,84 6,89
100 = 12,1% .
7,84
3d
spriegums [ ]sp = 160
MPa = 16 kN/cm2.
Aprinu izdart ar
3d
pakpenisku
tuvinanu pc 9.11. att. Stiea slogojuma shma un t rsgriezums.
Atrisinjums
Izsakm visprg veid luma laukumu
( 2d )
2
A = 3d 3d = 5,86d 2 ,
4
tad
A
d= .
5,86
299
Aprinm luma minimlo aksilo inerces momentu un minimlo inerces
rdiusu
( 3d ) ( 2d )
4 4
Ix = I y = = 5,965d 4 ;
12 64
Ix 5,965d 4
ix = iy = = = 1, 01d .
A 5,86d 2
25
d1 = = 2, 07 cm;
5,86
imin = 1, 01 2, 07 = 2, 09 cm.
Aprinm slaidumu
l 1 200
1 = = = 95, 7 .
imin 2, 09
No tabulm atrodam, ja
= 90 ,
tad
= 0, 69
un ja
= 100 ,
tad
= 0, 60 .
Aprinm starpbas:
= 90 100 = 10
300
un
= 0, 69 0, 60 = 0, 09 ,
tad
5, 7 0, 09
1tab = 0, 69 = 0, 64 .
10
Saldzinm vrtbas:
1tab 1 0, 64 0,5
100% = 100% = 21,9% > 5% .
1tab 0, 64
1 + 1tab 0,5 + 0, 64
2 = = = 0,57 ;
2 2
F 200
A2 = = = 21,9 cm2;
2 [ ]sp 0,57 16
A2 21,9
d2 = = = 1,93 cm;
5,86 5,86
1 200
2 = = 102, 6 .
1,95
301
un
= 0, 60 0,52 = 0, 08 .
Aprinm atbilstou vrtbu
2, 6 0, 08
2tab = 0, 60 = 0,58
10
un procentulo saldzinjumu
un faktiskie spriegumi
F 200 2
sp . fakt = = = 9,13 kN/cm .
A2 21,9
302
9.4. VIENLAICGS LIECES UN ODZES SLOGOJUMS
ql ql
2 q
2
F F
y
z
l
qz
EIy = ( l z ) Fy . (9.16)
2
F
= ,
EI
qz
y + 2 y = (l z ) . (9.17)
2 EI
q 2
y = A sin z + B cos z + z ( l z ) . (9.18)
2F 2
303
Integranas konstantes A un B atrodam no uzdevuma skotnjiem
nosacjumiem:
a) ja z = 0, tad
y =0
un b) ja z = l, tad
y = 0.
No nosacjuma a):
q
0 = A 0 + B 1 ;
F 2
q
B= . (9.19)
F 2
No nosacjuma b):
q q
0 = A sin l + cos l ;
F 2 F 2
q 1 cos l q l
A= = tg . (9.20)
F 2 sin l F 2 2
q l q q qz ( l z )
y= tg sin z + cos z =
F 2 2 F 2 F 2 2F
q l qz ( l z ) . (9.21)
= tg sin z + cos z 1
F 2 2 2F
F M max
max = . (9.23)
A Wx
304
1) sastda sijas deformtam stvoklim liekts sijas ass diferencilviendojumu;
2) integr diferencilviendojumus;
3) izmantojot skuma nosacjumus, nosaka integranas konstantes;
4) izmantojot sakarbu EIy = M atrod lieces momentu;
5) stiprbas aprin ievro spiedes un lieces izraistos spriegumus un raksta
stiprbas nosacjumu
F EI x y
max = + [ ]sp . (9.24)
A Wx
305
10. n o d a a
DINAMISKS SLODZES
Bez statiskm slodzm ermenim pieliek inerces spku, kas vrsts pretji
patrinjumam. Tlk aprinu gaita ir tda pati k slogojuma shmai, kuru ieguvm
tikai no statiskm slodzm. Apskatsim daus piemrus.
306
kustbas radtie inerces spki. Sastdm spku ldzsvara viendojumu visiem spkiem,
kas rada troses sastiepuma spku Ndin. Iegstam sekojou viendojumu:
Q+qz a
N din = Q + q z + a = ( Q + q z ) 1 + , (10.1)
g g
a
N din = N st 1 + = N st kd , (10.2)
g
a
kur kd dinamiskuma koeficients; kd = 1 + .
g
Stiprbas nosacjums, ievrtjot dinamisks slodzes vienmrgi patrint virzes
kustb, izsakms sekojoi:
N st
din = st kd = max kd [ ] , (10.3)
A
kur dm bezgalgi maz elementa masa. Uz gredzena elementu bez inerces spka
307
darbojas ar vl stiepes spki N gredzena lumos. Rakstm gredzena elementam
ldzsvara viendojumu
d
dFi 2 N sin = 0. (10.5)
2
d d
sin , (10.6)
2 2
no ejienes dFi = N d .
Prveidosim inerces spka izteiksmi pirms ts ievietoanas ldzsvara
viendojum. Izteiksim masu dm ar tilpumsvaru , rsgriezuma laukumu A un ar
elementa garumu rd:
dm = A r d .
g
Ievietojot:
dFi = Ar 2 2 d .
g
emot vr, ka dFi = N d , iegstam:
N= Ar 2 2 . (10.7)
g
Atbilstoi tam spriegumi lum ir:
308
N 2 2
d = = r . (10.8)
A g
Elastgs svrstbas rodas viss konstrukcijs, kurs ir rotjoi vai periodiski turp
- atpaka kustoi elementi. Pat neliela neldzsvarota masa (masas smaguma centrs
nesakrt ar rotcijas asi), var radt lielus inerces spkus. ie spki kst sevii bstami,
ja to iedarbbas frekvence sakrt ar mehnisks sistmas brvo svrstbu fekvenci.
Turpmk izklst analizsim elatgo svrstbu pamatprincipus.
Pieemsim, ka ir dota konsolsija, kuras kreisais gals iesplts balst, bet uz brvo galu
iedarbojas koncentrts spks F (10.3. att.).
Spka darbbas rezultt sijas brvais
gals prvietojas par lielumu x. Ja spks
laik nemains (tas ir konstants), ar sijas
deformcija nemains. Ja siju deformjo
spka vrtbas mains lnm, tad sijas
deformciju aprins neatirsies no 10.3. att. Konsolsijas deformcija.
iepriekjs nodas aprakstt.
Ja parametra vrtba nemains laik vai mains lnm, du procesu sauc par
statisku procesu. Secinm, ka statisks process bs td gadjum, ja uz sistmu
iedarbosies nemaingi vai lni maingi spki. Termins lni maingi spki neizsaka
izmaias truma kvantitatvos rdtjus, tpc ir nepiecieams defint o terminu, ko
izdarsim nedaudz vlk.
Pieemsim, ka uz siju (10.3. att.) iedarbojas sinusoidli maings spks, kura
amplitda mains pc likuma F(t)=F0cos2ft. aj gadjum lielums F0 ir iedarbbas
spka amplitdas vrtba. Spka izmaias leisk frekvence =2f var mainties oti
plas robes. Moderns tehnoloisks iekrts svrstbu frekvence var sasniegt
vairkus tkstous hercu.
309
d gadjum sijas deformcija atirsies no statisks deformcijas, un sijas
stiprbas aprins bs komplictks, jo jievrt paas konstrukcijas dinamiskie
procesi.
No dinamisko sistmu teorijas zinms, ka dot sistma atbilst otrs krtas
dinamiskai sistmai, un to apraksta otrs krtas diferencilviendojums (10.9):
d 2x dx
a1 + a1 + a0 x = F (t ) . (10.9)
dt dt
Sistmas modelanas shma atbilstoi otrs krtas sistmai ir redzama 10.4.
attl. Redzam, ka modelis satur visus sistmas dinamiskos elementus: inercilo - sijas
reducto masu m, elastgo - sijas elastbu k un dempferjoo elementu, ko raksturo
materila iekj un rj berze ar koeficientu c.
Ievietojam viendojum (10.9) atbilstoos
lielumus no modelanas shmas un iegstam
viendojumu (10.10):
d 2x dx
m 2
+ c + k x = F0 cos t . (10.10)
dt dt
Iegtais viendojums ir otrs krtas liners,
nehomogns diferencilviendojums ar konstantiem
F0
k cos (t )
x(t ) =
1 , (10.11)
2 2 2
c
2
1 + 2
n cc n
kur - fzu nobdes leis, rad, n sistmas brvo svrstbu leisk frekvence,
rads-1, cc kritiskais dempferanas koeficients.
Sistmas brvo svrstbu frekvenci aprina pc formulas (10.12):
310
k
n = . (10.12)
m
cc = 2 m k . (10.13)
F0
k
x0 =
1 . (10.14)
2 2 2
c
2
1 + 2
n cc n
F0
k
x0 =
. (10.15)
(1 ) + ( 2 )
2 2 2
311
x0 1
kd = = . (10.16)
F0
(1 2 ) + ( 2 )
2 2
k
312
statisks slodzes radto prvietojumu. Svrstbu frekvence, pie kuras novrojama
maksiml svrstbu amplitda ir atkarga no dempferanas pakpes, un, pieaugot tai,
maksimuma frekvence samazins. Palielinoties dempferanas pakpei virs 0.7,
svrstbu amplitdas palielinans virs kd =1 nav novrojama.
10.5. attl redzamaj amplitdu frekvenu raksturlkn izir trs raksturgus
apgabalus:
pirmsrezonanses apgabals, <(0.3 ... 0.6),
rezonanses apgabals, 0.6<<1.5,
aizrezonanses apgabals, >1.5.
Pirmsrezonanses apgabal sistmas reakcija uz ierosinoo svrstbu frekvenci
atbilst statiskam remam, un dinamiskuma koeficients kd1. Tas nozm, ka sistma
spj izsekot maing spka iedarbbai, un rezultjo amplitda un ar fze atbilst
faktiskajai spka radtajai deformcijai. Ldz ar to ar spriegumu pieaugums
neprsniedz statisk rem aprintos vairk par pieaujamo aprina kdu.
Rezonanses apgabal svrstbu amplitda (un ar spriegumi) ir atkarga praktiski tikai
no dempferanas pakpes. Ja dempferanas pakpe ir mazka par 0.2, svrstbu
amplitda strauji palielins un var novest sistmu avrijas stvokl.
Aizrezonanses apgabal svrstbu amplitda strauji samazins, un, jau pie =3,
relatv amplitda ir tikai 1% no skotnjs.
Metliem iekj berze ir oti niecga, tpc vienkrbas labad pieem, ka
sistma strd bez dempferanas. Dinamiskuma koeficientu d gadjum aprina
pc formulas:
1 1
kd = = . (10.17)
1 2 2
1 2
n
K redzam, viens no btiskkajiem sistmas raksturlielumiem elastgu svrstbu
aprinos ir sistmas brvo svrstbu frekvence (to reizm sauc ar pafrekvenci).
Eksist vairkas metodes k noteikt brvo svrstbu frekvenci. Aplkosim brvo
svrstbu frekvences noteikanu, izmantojot deformciju metodi. Sistmas svrstbas
rada inercils masas un sijas elastba, kuru raksturo elastbas modulis. Pieemsim, ka
313
visas ar siju saistts masas (ieskaitot sijas pasvaru), ir attiecintas uz vienu
koncentrtu masu, kas pielikta sijas brvaj gal (10.6. att.).
Svrstbu kustb viengais
dinamiskais spks, kas iedarbojas
uz siju, ir masas inerces spks, kuru
nosakm pc otr tona likuma:
Fi = m &&
x. (10.18)
x = 11 ( mx&&) , (10.19)
1
n = . (10.21)
11m
x + 2 x = 0 ,
&& (10.22)
314
kas raksturo sijas brvs svrstbas.
Izmantojot Vereagina pamienu, noteiksim sijas galapunkta deformciju no
spka vieninieka 11. Iegstam sekojou izteiksmi:
L3
11 = .
3EI
3EI
n = . (10.23)
m L3
din = kd st [ ] . (10.26)
315
vrtbas. Stiprbas nosacjums tiek izteikts ievrtjot materila noguruma pieaujamos
spriegumus: din [ 1 ] , kur -1 pieaujamie spriegumi, kas nodroina materila
Fi = me 2 , (10.27)
Fi = m ( y + e ) 2 . (10.28)
y = 11 Fi .
316
y
= m ( y + e ) 2 . (10.29)
11
Iegtais viendojums auj noteikt vrpstas izlieci atkarb no sistmas brvo svrstbu
1
frekvences. Zinot, ka n = , no viendojuma (10.29) iegstam sijas izlieci:
11m
2
n2
y= e. (10.30)
2
1 2
n
317
kintiskaj un deform ermeni 1. Kopj enerija, ko izlieto ermenis 2:
E2=Q(h+d). (10.31)
1
E1 = Fd d , (10.32)
2
kur Fd spiedes dinamiskais spks triecien, d - deformcija trieciena rezultt.
Pc trieciena ermenis 2 rads statisko spiedes spku, kur viends ar Q. T
rezultt ermenis 1 bs deformjies par st statisko deformciju. Izteiksim abas
deformcijas ar Huka likumu:
Fd l
d =
EF
un
Q l
st = .
EF
318
No ejienes izsakm Fd:
d
Fd = Q . (10.33)
st
1 2
E1 = Q d . (10.34)
2 st
1 2
Q ( h + d ) = Q d . (10.35)
2 st
2d 2 st d 2h st = 0 ,
2h
d = 1 + 1 + st = kd st . (10.36)
st
Fd = kd Q .
d = kd st .
319
Secinjumi
Ja inerces spku lielums, saldzinjum ar statiskm slodzm, prsniedz kdas
robeu, ir jem vr ar dinamisks slodzes. Stiprbas aprinu veic tpat k
statisku slodu gadjum, papildus pieliekot ar inerces spku.
Svrstbu gadjum inerces spkus var atrast, rinot tikai kustbas
diferencilviendojumus.
Rezonanses gadjum strauji pieaug amplitdas, td rezonanses zon strdt
nedrkst. Skot aprinu, vienmr jizvlas tds stingums, lai brvo svrstbu
frekvence atirtos no spka iedarbbas frekvences pc iespjas vairk.
Nerezonanses zon berzes spkus neem vr, td atrisinjum laika funkcija
sakrt ar uzspiedjspka laika funkciju.
Rinot stacionru uzdevumu, uzskata, ka skuma nosacjumi neietekm
kustbu. Tas dod iespju no diferencilviendojumu sistmas iegt algebrisku
viendojumu sistmu.
Svrstbu gadjum pieaujamie spriegumi japrina atbilstoi ilgizturbas
robeai.
Trieciena gadjum dinamiskos spkus rina, sastdot enerijas bilanci, kur
pieldzina kusto ermea kintisko eneriju deformjam ermea
potencilajai enerijai.
320
11. n o d a a
321
diagramm ir noslodze un atbilst apmram tdai paai lknei k tikai t viet
jem 2t. Punkt B vrtba A ir ar mnusa zmi. aj punkt atkal novietojam
jaunu diagrammu utt. Redzam, ka laukums starp punktiem A un B, ko ietver lkne, ir
daudz lielks nek vienvirziena slodzes un atslodzes gadjum. Tas nozm, ka
materil varam ievadt daudzkrt lielku eneriju.
a) b)
322
spriegumu iedarbbas rezultt izmains materila mehnisks pabas, tas nogurst.
Tomr preczki ptjumi pardja, ka materila mehnisks pabas nemains un
noguruma pardbas raans ir jizskaidro di. Materila neviendabguma,
mehnisks apstrdes vai citu ldzgu faktoru d faktiskais sprieguma sadaljums
atiras no tiem spriegumu sadaljumiem, kurus apskatjm iepriekjs nodas.
Vidjs spriegumu vrtbas ir izskaitojamas pc iepriek iegtm formulm, bet starp
atseviiem materila kristliem ir papildu ieslgumi, mikroplaisas. ajs viets rodas
ievrojama spriegumu koncentrcija, t. i., spriegumu vrtbas ajos punktos ir
daudzkrt lielkas par vidjm vrtbm. Laik mainga
sprieguma d ajos visvairk noslogotajos punktos rodas
noguruma plaisias, kas savukrt atkal ir papildu
spriegumu koncentratori. s plaisias pakpeniski
paplains. Faktiskais rsgriezuma laukums samazins.
Kad atlikus laukuma daas pretestba vairs nav
11.2. att. Noguruma
pietiekama, ermenis sabrk. Lzuma viet skaidri redzamas lzums
divas oti atirgas joslas: gluda, noslpta rj un
rupjgraudaina iekj josla. Rupjgraudain josla ir luma daa, kura sabruka tikai
pa pdj brd. Glud josla ir t daa, kur jau agrk radus plaisas malas ir
nogludinjus, beroties vienai gar otru (11.2. att.). Laik maingus spriegumus
visvairk novrojam lieces gadjum, piemram, dzelzcea slieds, starpstvu
prsegumos zem svrstoas tehnoloisks iekrtas, ritepra as utt. Ritepra ass,
kas slogota ar vagona svaru Q, ir pardta 11.3. attl.
a) b) 2
323
Vrpstas augj punkt ir stiepes spriegumi. Vrpstai pagrieoties, punkts
nonk A stvokl un tlk stvokl 1, kur lieces normlspriegumu nav. Pagrieoties
vl par 90, punkts A nonk stvokl 2 (11.3. att. b), kur darbojas jau spiedes
spriegumi. Lai detaas vartu izturt laik maingus spriegumus, detau izmri ir
jem lielki nek laik nemaingas slodzes gadjum.
Spriegumu izmaia laik var bt oti dada. Visvairk praks jsastopas ar
spriegumiem, kuru izmaim ir sinusoidls raksturs, k tas, piemram, ir elastgo
svrstbu gadjum. Eksperimentli noskaidrots, ka spriegumu izmaias frekvence
praktiski neietekm sagranas procesu. Td par svargkajiem spriegumu maias
raksturojumiem juzskata spriegumu raksturgks vrtbas.
11.4. att. pardta sinusoidla
sprieguma izmaia. K redzam no attla,
sprieguma amplitdu a izsaka sekojoi:
min
a = max
, (11.1)
2
Praks iespjami dadi slodzes veidi, un, ldz ar to ar dadi cikla raksturotji
(11.5. att.). Attl 11.5. a redzam slodzes izmaia atbilst statiskai slodzei. aj
gadjum cikla raksturotjs ir R=+1. Stiprbas aprinus statisku slodu gadjumos
esam aplkojui iepriekjs nodas. Situcija 11.5. att. b atbilst cikliskai slodzei
simetriska cikl, R=-1. Situcijs, kas redzamas 11.5. att. c un d, redzams
nesimetriska cikla slogojums, R=0 un R=-. Nesimetriska cikla slogojumu sauc ar
par pulsjou. Atirba starp abiem pulsjoiem cikliem ir tikai spriegumu zm.
324
11.5. att. Ciklisko slodu veidi.
Vien gadjum slogotaj element darbosies tikai stiepes spriegumi, bet otraj -
tikai maingi spiedes spriegumi.
325
Qa
a = , (11.4)
2Wx
kur Wx vrpstas pretestbas moments.
Protams, a jbt mazkam par tm sprieguma vrtbm, kuras sasniedzot
paraugs sabrk, ja to slogo statiski. Pc tam paraugu pakauj rotcijai ap t garenasi
ldz sabrukanai. Specils skaittjs skaita apgriezienus, t. i., skaita, cik reiu paraug
bija max ldz t sabrukanai. Apzmsim o ciklu skaitu ar N. Eksperimenta rezultt
iegstam noteiktam a atbilstou N. Atkrtojam eksperimentu pakpeniski samazinot
a vrtbas, atbilstoi iegstam dadas N vrtbas. Sasniedzot noteiktu sprieguma
vrtbu, paraugs nesagrst. Uzskata, ka paraugs var izturt neierobeotu ciklu skaitu, ja
tas ir izturjis 107 ciklus. os punktus attlo grafiski (skat. 11.7. att. a) un iegst lkni,
ko sauc par Vlera lkni. Eksperimentli noskaidrots, ka lielkajai daai materilu
(piemram, metliem) lkne nemains no t, ar kdu frekvenci mains spriegumi.
Spriegumu -1 sauc par ilgizturbas robeu. Indekss -1 norda, ka ilgizturbas
robea noteikta simetrisk cikl, ja R=-1. Materiliem, kuriem nevar atrast tdu
spriegumu vrtbu, kuru sasniedzot paraugs izturtu jebkuru ciklu skaitu, -1 pieem
nosacti, atbilstou pieemtajam N skaitam.
326
Slogojot liec, ilgizturbas robea -1l ir zemka par materila izturbas robeu B,
un metliem t ir -1l=(0.4 ... 0.6) B
Slogojot stiep (spied): -1s0.7B
Veicot analogus eksperimentus vrp, redzam, ka -1(0.55 ... 0.6)-1l.
Zinot materilam ilgizturbas robeu un drobas koeficientu k varam noteikt
aprinos nepiecieamo pieaujam sprieguma vrtbu:
1
[ 1 ] = . (11.5)
k
Iegstot Vlera lkni, eksperiment stingri jievro, lai visi paraugi btu vienda
lieluma, viendas formas, viendi apstrdti; jievro, lai temperatra un visi citi
eksperimenta apstki btu viendi. Tas nepiecieams td, ka, mainot kdu no iem ap-
stkiem, ievrojami izmains lkne un ldz ar to ar -1. Aprinos relo slogojumu
atirbas no eksperimenta apstkiem ievro ar dadiem koeficientiem.
OB
k= . (11.6)
OA
Ja slodzes punkts atrodas starp lnijm (punkts D), tad paraugs nesabrk uzreiz,
bet iztur noteiktu ciklu skaitu.
Lai vienkrotu ilgizturbas noteikanu, izmanto aptuvenu metodi, kura ir
pietiekoi precza praktiskm vajadzbm.
327
11.8. att. Noguruma aprins nesimetrisk cikl.
a
1
un
328
a
,
1
OB
k= .
OA
Attiecba
329
1
a
ir drobas koeficients, ja uz materilu darbojas tikai tangencilspriegumi, apzmsim:
1
k = .
a
Atbilstoi,
1
k =
a
ir drobas koeficients, ja darbojas tikai normlspriegumi.
Ievietojot iegtos apzmjumus viendojum (11.8), iegstam:
k k
k= . (11.9)
k2 + k2
330
1. tabula
331
1. tabulas turpinjums
332
2. tabula
333
2. tabulas turpinjums
334
3. tabula
335
3. tabulas turpinjums
336
4. tabula
337
4. tabulas turpinjums
338
5. tabula
339
5. tabulas turpinjums
340
6. tabula
341
7. tabula
342
8. tabula
343
9. tabula
344
9. tabulas turpinjums
345
10. tabula
346
347
II PIELIKUMS
Auksti velmto trauda profilu izmri
un lumu eometriskie raksturotji
Tikai mcbu nolkiem!
1. tabula
Viendmalu U-veida profili GOST 8278-83
348
1. tabulas turpinjums
349
1. tabulas turpinjums
350
1. tabulas turpinjums
351
1. tabulas turpinjums
352
1. tabulas turpinjums
353
1. tabulas turpinjums
354
1. tabulas turpinjums
355
1. tabulas turpinjums
356
1. tabulas turpinjums
357
2. tabula
Neviendmalu U-veida profili
GOST 8281-8
358
2. tabulas turpinjums
359
2. tabulas turpinjums
360
2. tabulas turpinjums
361
3. tabula
362
4. tabula
Liektie trauda viendmalu strei GOST 19771-93
363
5. tabula
364
6. tabula
365
III PIELIKUMS
VELMTIE PROFILI
Tikai mcbu nolkiem!
Dubult -T veida profili
1. tabula
366
1. tabulas turpinjums
367
2. tabula
Viendmalu strei
368
2. tabulas turpinjums
369
2. tabulas turpinjums
370
2. tabulas turpinjums
371
2. tabulas turpinjums
Dadmalu strei
372
3. tabula
373
3. tabulas turpinjums
374
3. tabulas turpinjums
375
Literatra
376